Nozīmē fizioterapiju, lai gan nepieciešama operācija 0
Sandis (vārds mainīts) Lielbritānijā dzīvo teju 15 gadus, un, pirms izmantoja Pārrobežu Direktīvas sniegtās iespējas, cieta sāpes 6 mēnešus. Viņš ir neizpratnē par veselības aprūpes līmeni Lielbritānijā: “Kad griežamies pie ģimenes ārsta, nekas nenotiek. Līmenis nav pietiekams.”
Sandis atklāj, ka Anglijā viņa ģimenes ārsts nozīmējis fizioterapiju, bet, kad nākamajā dienā viņš vairs nav bijis spējīgs pastaigāt un braucis uz slimnīcu, “mani neņēma pretim, jo vajag ģimenes ārsta nosūtījumu. Uztaisīja rentgenogrammu, palaida prom, jo viss esot kārtībā. Kā var būt kārtībā, ja ir meniska plīsums un kauli jau viens pret otru rīvējas?”
Kad Sandis, kuram šogad aprit 63 gadi, pēc savas iniciatīvas un bez nosūtījuma atbraucis uz dzimteni, veikta gan rentgenogramma, gan magnētiskās rezonanses izmeklējums, un “uzreiz bija skaidrs, kas ir ar veselību”.
“Lielbritānijā mocījos sešus mēnešus un cerēju, ka tomēr pāries, bet labāk nepalika. Pretsāpju zāles man izrakstīja, bet neko neārstēja,” savu stāstu atklāj Sandis.
Latvijā Sandim veikta smaga ceļa operācija, kam sekojusi mēnesi ilga rehabilitācija. Atgriežoties Lielbritānijā, “pēc pusotra mēneša pieteicos naudas atgriešanai.”
Sandis atzīst, ka “latvieši bieži brauc no Lielbritānijas uz Latviju. Lietuvieši uz Lietuvu, bet poļi uz Poliju.”
Sandis uzskata, ka ārkārtīgi nozīmīga ir paša iniciatīva: “Zināmi daudzi gadījumi, kad viss notiek pēdējā brīdī. Sāp galva, neko nedara, aizsūta uz onkoloģiju un izrādās, ka ir vēzis.”
