Latvieši bēg no Anglijas un citām valstīm ārstēties uz Latviju. Iespēja atgūt naudu un pieredzes stāsti 0
Valsts, kurā dzīvo, apmaksā ārstēšanos dzimtenē
Autore: Agija Kalve
“Esmu neskaitāmas reizes gājis pie ārstiem Lielbritānijā, ilgas stundas nosēdējis uzņemšanā, taču nopietnu ārstēšanu tā arī nesaņēmu,” tā sākas Edija Vezauska stāsts, kurš, neguvis pienācīgu medicīnisko aprūpi Lielbritānijā, izmantoja iespēju ārstēties dzimtenē, Latvijā, un ārstēšanās izdevumus atgūt no Lielbritānijas. Šādu iespēju, proti, kad ārstēšanās izdevumus dzimtenē apmaksā mītnes valsts, sniedz Eiropas Savienības (ES) Pārrobežo direktīva.
ES Pārrobežu Direktīva, kas stājusies spēkā 2013. gadā, nodrošina lielāku brīvību veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanas kārtībā – tā ļauj šķērsot valstu robežas. Latvijā mītošiem valstpiederīgajiem ir visizdevīgāk doties ārstēties uz tuvākajām kaimiņvalstīm, bet, piemēram, Lielbritānijā dzīvojošie latvieši var apvienot ģimenes apciemojumu ar veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanu dzimtajā zemē. Turklāt arī ārzemnieki labprāt brauc ārstēties uz Latviju.
Šāds medicīnas tūrisms ir iespējams kopš 2013. gada, un to nosaka īpaša ES Direktīva. Tā ir attiecināma uz ES, Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstīm un Šveici, kur jānodrošina plānveida pakalpojumi, kā arī, piemēram, jābūt iespējām izmantot zāļu recepti citā valstī. (Nacionālā veselības dienesta (NVD) mājas lapa, Pārrobežu Direktīva (2011/24/ES) “Par pacientu tiesību piemērošanu veselības aprūpē” – Aut.)
Tātad Latvijas valstspiederīgais varētu doties, piemēram, uz Poliju, lai veiktu kataraktas operāciju vai sirds vārstuļa nomaiņas operāciju, atgūstot iztērētos līdzekļus Pārrobežu Direktīvas noteiktajā kārtībā.
Medrefund LTD, kas nodarbojas ar ārstēšanas izdevumu atgūšanu, pārstāvis Arnis Krasovskis atklāj, ka latvieši uz ārzemēm medicīnas tūrismā dodas krietni retāk nekā ārzemēs mītošie ES iedzīvotāji – gan latvieši, gan citu valstu pilsoņi – uz Latviju: “Es varu viennozīmīgi teikt, ka mums ir liels skaits ar latviešiem, kuri dzīvo Lielbritānijā un brauc uz Latviju ārstēties. Tagad tieši mēs apkalpojam kundzi, kurai ir bijusi muguras operācija ORTO Klīnikā.”
SIA “Veselības centrs 4” medicīnas tūrisma menedžere Katrīna Kalteniece novērojusi, ka ”Veselības centrs 4” klīnikās galvenokārt medicīnas tūristi ierodas no Krievijas, Lielbritānijas, ASV, Vācijas, un apmēram desmitā daļa no ārvalstu pacientiem ir ārzemju latvieši. Tātad viens no desmit medicīnas tūristiem, kurš ierodas klīnikā, būs Latvijas pilsonis, kurš kādā savas dzīves posmā ir pārcēlies uz dzīvi ārzemēs.
Lai kvalificētos ES Direktīvas piedāvātajām iespējām, “nav atšķirības nedz vecumam, nedz dzimumam, nedz reliģijai. Ja cilvēks brauc no, piemēram, Lielbritānijas uz Latviju ārstēties, tad galvenais nosacījums ir – vai viņi dzīvo Lielbritānijā, vai viņi spēj to pierādīt,” stāsta A. Krasovskis. “Tieši šobrīd mums ir gadījums, kad cilvēkam ir problemātiski pierādīt, ka viņš dzīvo Anglijā, jo daudzi latvieši, kuri šeit dzīvo, īrē istabas, dažbrīd nav īres līguma, un īres naudā ir iekļauti visi rēķini, tāpēc pēc būtības nav pierādījumu, ka cilvēks fiziski atrodas šajā valstī.”
ES Pārrobežu Direktīva Anglijā attiecas arī uz bezdarbniekiem: “Ja cilvēks ir bezdarbnieks, kas kvalificējas un pilda savus pienākumus, ir darba meklētāja statusā, ir uzskaitē, ja cilvēks turpina maksāt visus rēķinus, tas nav šķērslis medicīnas pakalpojumu saņemšanai. Līdzīgi kā Latvijā – veselības aprūpes sistēma nav saistīta ar to, vai cilvēks strādā un cik pelna.”
