Latvieši balsotu par palikšanu ES. Saruna ar Mārci Lioru Skadmani 16
Pirms sešiem gadiem izveidotā Latvijas–Britānijas Tirdzniecības kamera (LLTK) kļuvusi par nopietnu abu valstu uzņēmēju sadarbības partneri, kā arī par Latvijas valsts piederīgo interešu pārstāvi Apvienotajā Karalistē. LLTK vadītājs Mārcis Liors Skadmanis “LA” stāsta par Latvijas uzņēmējiem Apvienotās Karalistes sabiedrībā un ko viņi sagaida no 23. jūnijā paredzētā referenduma par Britānijas dalību Eiropas Savienībā jeb tā saucamā “Brexit”.
– Kā iespējamā Britānijas izstāšanās no ES varētu ietekmēt tur dzīvojošos latviešus?
– 2014. gada beigās Britānijā oficiāli reģistrēti bija 71 073 darbinieki no Latvijas. Ja pieņemam, ka 2015. gadā tur nāca klāt vismaz 10 tūkstoši Latvijas valsts piederīgo cilvēku no citām ES dalībvalstīm, tas nozīmē, ka oficiālais Britānijā dzīvojošo Latvijas valsts piederīgo cilvēku skaits varētu sasniegt aptuveni 150 000. Mēs šo skaitli ieguvām, pētot arīdzan Apvienotās Karalistes Nacionālās apdrošināšanas sistēmas numurus.
– Kurās nozarēs latvieši visvairāk strādā?
– Tas ir mīts, ka Latvijas pilsoņi visvairāk darbojas lauksaimniecībā. Statistikas pārvaldes informācija rāda, ka visvairāk (25 905) Latvijas pilsoņu darbojas ar produktu izplatīšanu, viesnīcām un restorāniem saistītajā nozarē.
Otra populārākā nozare, kur darbojas Latvijas valsts piederīgie, ir ražošana (18 695). Skaitlis rāda, ka agrākie palīgstrādnieki, glabātavu, zemākas pozīcijas darbinieki, gadiem ejot, uzdienējušies līdz menedžeru pozīcijām.
Trešajā vietā izteikts līderis – tas ir ļoti interesanti – Latvijas pilsoņi, kas darbojas bankās un finanšu iestādēs. Viņu ir 8272. Tas liecina, ka šie darbinieki varētu būt izglītību ieguvuši Britānijā. Lai šajā nozarē strādātu, ir jābūt attiecīgai izglītībai vai sapratnei, vai darba pieredzei.
– Kā Apvienotā Karaliste nonāca līdz “Brexit”?
– Vairāku iemeslu dēļ. Britānijā dzīvo trīs miljoni citu ES dalībvalstu pilsoņu. Izteikts emigrācijas līderis ar augošu tendenci ir Polija, arīdzan Īrija, Bulgārija un Rumānija. No trešajām valstīm – Indija, Pakistāna. Viena no aktuālajām nereti cilātajām tēmām ir – Apvienotās Karalistes mazajos pagastos, ciemos poļu, rumāņu un citu tautību cilvēku klātbūtne izspiež britu kultūras tradīcijas. Mazās pilsētas pārtop par pilsētām, kur dominē, piemēram, poļu valoda. Briti šajās pilsētās nejūtas ērti, viņus “izēd”, viņi dodas dzīvot citur. Šādas tendences vērojamas arīdzan ar indiešu un pakistāniešu ienākšanu. Pirms diviem gadiem veidoja normatīvos aktus trešās valsts piederīgo pilsoņu plūsmas ierobežošanai Britānijā. Rezultāts – no šā gada spēkā stājas noteikumi, ka trešās valsts pilsonim gada algai jābūt ne mazākai kā 32 000 mārciņu.
Britānija vēlas redzēt gudrus, talantīgus iebraucējus, darbiniekus, līdz ar to darba devējs maksā viņiem attiecīgu algu. Jautājums ir, vai šo kārtību nākotnē piemēros ES pilsoņiem? Protams, tas atkarīgs no ES regulējuma, ja Britānija paliek ES. Ja izstājas, tad Britānijai ir brīvas tiesības lemt par valsts iekšējo kārtību.
