Latvieši atkal satiksies Eslingenā 0
Tieši pēc mēneša, laikā no 16. līdz 18. jūnijam Vācijas pilsētiņas Eslingenas ielas būs pilnas ar latviešu tautastērpos tērptām latvju zeltenēm un vīriem, pasākuma “Eslingenas Dziesmu svētkiem 70” dalībniekiem, vēsta Laura Putāne, Latviešu kultūras biedrības “Saime” valdes priekšsēdētāja.
Tiek plānots, ka Eslingenā ar savām dziesmām, dejām un rotaļām ieradīsies 32 mākslinieciskās grupas, kopumā 600 dalībnieki – dziedātāji, dejotāji un folkloristi no 11 valstīm, gan tepat no Eiropas – Vācijas, Šveices, Zviedrijas, Francijas, Norvēģijas, Īrijas, Anglijas, Dānijas un citām vietām, gan arī no Kanādas, Austrālijas un, protams, Latvijas.
“Esmu pateicīga tautiešiem, kuri, sākot no Otrā pasaules kara beigām, rīko nozīmīgus pasākumus ārpus Latvijas. Tas ļāvis nepazaudēt piederības sajūtu Latvijai un nodot mūsu īpašās vērtības nākamajām paaudzēm. Arī pirms 70 gadiem Eslingenas Dziesmu svētki bija apliecinājums latvietībai un brīvas Latvijas vērtībām. Savukārt šogad, kad sākam atzīmēt Latvijas valsts simtgadi, Eslingenā svētkus ieskandinās tautieši, kuri šobrīd dzīvo vairāk nekā desmit valstīs. Prieks, ka šim nozīmīgajam notikumam gatavojas arī tie latvieši, kuri ārzemēs dzīvo salīdzinoši nesen,” akcentē kultūras ministre Dace Melbārde.
Svētki izvērtīsies trīs dienu garumā. Tie sāksies piektdien, 16. jūnijā desmitos no rīta, ar atklāšanas dievkalpojumu Eslingenas Dienvidu baznīcā – baznīcā, kur dievu lūguši gan tie latvieši, kas patvērumu no 2. Pasaules kara rada sev Eslingenā, gan tie, kas Eslingenā un tās apkārtnē dzīvo vēl šodien.
Plkst. 11:15 tiek plānots svētku gājiens cauri pilsētai. “Pateicoties ciešai sadarbībai ar Eslingenas pašvaldību, pasākuma organizatoriem ir izdevies panākt, ka gājiena dalībnieki izies tās pašas ielas un pagalmus, kuros mitinājās latviešu ģimenes pirms 70 gadiem, kur atradās pamatskola, vietējais ķinītis, piena māja un citas latviešiem toreiz nozīmīgas vietas,” pauda Putāne.
Svinīgā svētku atklāšana paredzēta plkst. 12.30 dienā pilsētas tirgus laukumā, bet jau divos visi aicināti uz uzvedumu “Tikšanās ar Jāzepu Vītolu”. Laikā starp plkst. 15 un 18 tirgus laukumā, stacijas laukumā un citviet pilsētā ar saviem priekšnesumiem pilsētas iedzīvotājus un viesus priecēs dažādi latviešu kolektīvi. Bet vakarā paredzēta ilgi gaidītā un astoņu latviešu kopienu pārstāvju apvienotā aktieru un dziedātāju ansambļa iestudētā dziesmu spēles “Eslingena” izrāde, kas būs latviešu valodā, taču ar vācu subtitriem, lai būtu saprotama un saistoša arī vācu publikai.
Sestdiena tiek plānota ar diviem lielkoncertiem – plkst. 12 – koru kopkoncerts, bet plkst. 15 uz koncertu aicinās visi dejotāji. Sestdienas vakaru, kā jau tas latviešiem pieņemts, paredzēts noslēgt ar svētku balli, kurā dalībniekus priecēs grupas “Dzelzs Vilks”, “Liepupes vīru ansamblis Vēja muzikanti” un “Austrumkalns”.
Īpašs notikums sestdienas pievakarē plkst. septiņos būs tikšanās ar bijušajiem Eslingeniešiem un citiem Dieva Putniņiem, lai klausītos to atmiņstāstos. Vienlaicīgi notiks arī grāmatas “Atmiņas par Eslingenu” atklāšana.
Savukārt svētdien plkst. 12 visi mīļi aicināti uz vēl vienu kopkoncertu, šoreiz piedāvājot iepazīties ar latviešu folkloru, bet svētku noslēgumā – plkst. 14 – Mārtiņa Brauna mesa “Daugava” LU vīru kora “Dziedonis” un RTU vīru kora “Gaudeamus” izpildījumā ar pašu M. Braunu pie klavierēm.
Paralēli gan dalībnieki, gan pasākuma viesi varēs iegādāties arī dažādus latviešu amatnieku, rotkaļu un izstrādātāju darbus amatnieku tirdziņā, kas darbosies visu trīs dienu garumā. Bet jau no 13. jūnija līdz pat mēneša beigām pilsētas muzejā Gelbes Haus būs aplūkojama izstāde par četrdesmito gadu latviešu nometni Eslingenā, tā laika sabiedrisko un kultūras dzīvi.
Svētkus ieskandinot, jau ceturtdienas vakarā tiks demonstrēta latviešu spēlfilma “Dieva putniņi” , kā arī ceturtdienas un piektdienas vakaros darbosies latviešu bārs “Rīgas Runcis”, kurā skanēs latviešu mūzika un būs iespējams baudīt latviešu gardumus.
“Lai svētki noritētu veiksmīgi, pasākuma organizatori aicina pieteikties brīvprātīgos, kas varētu palīdzēt reģistrēt dalībniekus, sniegt informāciju dalībniekiem un viesiem par pasākumu, norises vietām, laikiem, kontrolēt ieejas biļetes pasākumos, kā arī tirgot svētku suvenīrus, biļetes un citus informācijas materiālus,” teic Putāne.
