– Vai Zinātņu akadēmijai pašreizējā statusā ir pietiekami liela loma, lai pārstāvētu un aizstāvētu Latvijas zinātnes intereses? 10
– Daudzas jomas ir pārņēmis Izglītības un zinātnes ministrijas birokrātiskais aparāts, kurš varbūt nav tik labvēlīgs zinātnei tieši, bet labākajā gadījumā rūpējas par augstāko izglītību. Runā, ka par daudz augstskolu un ka tās jāapvieno, taču nekas jau šajā virzienā darīts netiek un ar esošo likumdošanu arī nevar darīt, jo ir tikai sešas valsts universitātes un vairākas akadēmijas, bet ir liels skaits privāto augstskolu, kuras darbojas pēc pašpeļņas principa, un tās slēgt nevar. Bet nevar arī sacīt, ka Latvijā augstākā izglītība būtu slikta. Rīgas Stradiņa universitātē jau 20 procentu studentu ir no ārzemēm, toskait, no Vācijas, Skandināvijas.
2013. gadā 20 000 pasaules universitāšu vidū Latvijas Universitāte bija pirmajā astoņsimtniekā – ierindojās no 701. līdz 800. vietai. Piecsimt pasaules labāko profesionālo universitāšu reitingā iekļuvusi Latvijas Universitāte, Rīgas Tehniskā universitāte, Latvijas Lauksaimniecības universitāte, Rīgas Stradiņa universitāte un Transporta un sakaru institūts.
Latvijas nacionālajā attīstības plānā ir iezīmēts 21 attīstības centrs – 11 lielās pilsētas un tikai desmit novadi. Diemžēl Latvija kļūst tāda plankumaina ne tikai pēc teritoriālā sadalījuma, bet arī pēc cilvēku sadalījuma. Mana dzimtā Sēlija nav ielikta pie perspektīvajām attīstības ziņā. Iedomājos, ja tā būtu bijis kādreiz, tad tāds Pauls Stradiņš no Viesītes nebūtu nekur ticis. Taču Sēlijā arī tagad ir skaista, optimistiska jaunatne. Sēlijas kongresa laikā satiku gudrus jauniešus, kuri bija rakstījuši pētnieciskos darbus vēsturē, arī izmantojot mūsu četru sējumu izdevumu “Latvieši un Latvija”. Pat ja šīm grāmatām nebūtu citu funkciju, tad tam, ka tās izmanto skolēni saviem pētnieciskajiem darbiem, ir liela nozīme.
Pirmo izdevuma tūkstoti sadalījām ģimnāzijām, provinču bibliotēkām, tad nodrukājām otro tūkstoti, ko esam jau gandrīz iztirgojuši. Izglītības ministrija mums drukāšanai nedeva nevienu santīmu, un visi četri sējumi ir iznākuši, pateicoties sponsoru devumam. Tie bija firma “Grindeks”, Strautiņš, Sausnītis, Beļēvičs, Savickis ar “Itera Latvija”. Taču tikai tāpēc, ka nodrukājām par sponsoru naudu, tagad drīkstam šo izdevumu tirgot. Jo Latvijas likumi nosaka, ka peļņu no valsts pētījuma programmas darbiem nedrīkst gūt.
Neteikšu, ka grāmata ir īpaši izcila; es būtu redzējis to drusku citādi un piekrītu dažiem iebildumiem, ko izteikuši ārzemnieki. Zviedrijas zinātnieks, latvietis no Stokholmas universitātes Metjū Kots uzskata, ka grāmatā vajadzēja būt salīdzinājumam ar Baltijas valstīm un vajadzēja būt modernākām teorijām, un par trūkumu atzina to, ka autori izglītību guvuši padomju laikā.
