D. Kokareviča: – Kad portāls “Delfi” pirms svētkiem piedāvāja nobalsot par 96 izcilu personu un raksturīgu lietu, notikumu sarakstu, kāpēc mums Latvija ir īpaša un iedvesmo, “VEF” “Minox” tur bija, Pauls Stradiņš un Rainis bija, bet Endzelīns, Upatnieks, Valdens – ne. 10
– Esmu cīnījies par to, lai uzceltu pieminekļus dižiem Latvijas zinātniekiem. Vilhelmam Ostvaldam man izdevās to panākt ar firmas “Grindeks” un toreizējā direktora Valda Jēkabsona palīdzību, Paulam Valdenam – ar “Itera Latvija” prezidenta Jura Savicka finansiālu atbalstu. Raķešu būvētājam Frīdriham Canderam Lielajos kapos uzlikām Induļa Rankas darinātu simbolisku piemineklīti.
Jau 2003. gadā izteicu ideju, ka Latvijas Universitātes galvenās ēkas priekšā jāuzstāda piemineklis latviešu valodniekiem Kārlim Mīlenbaham un Jānim Endzelīnam. Gļebs Panteļejevs izstrādāja metu, taču jau 12 gadus tā ideja nekustas. Runājam par latviešu valodas prioritāti, tāpēc latviešu valodas pamatlicējiem to pieminekli vajadzēja uzlikt! Pietrūka gribas un naudas. Varbūt saziedosim?
Interesanti, ka Bīlenšteina sastādītā pirmā latviešu gramatika nupat ir izdota Indijā. Endzelīna gramatika Latvijā nav kompjuterizēta, pašreiz ar tās kompjuterizēšanu Sanktpēterburgā nodarbojas Krievijas zinātnieks Aleksejs Andronovs.
Humanitārajām zinātnēm Latvijā pietrūkst naudas. Pašreiz grib samazināt pētniecisko institūtu skaitu līdz desmit. Zem sitiena ir Latvijas Vēstures institūts – Kārļa Ulmaņa 1936. gadā dibinātais pirmais latviešu pētnieciskais institūts. Tapšot viens humanitāro zinātņu pētnieciskais centrs, kur apvienos filozofus un valodniekus u. c. Manuprāt, pamatinstitūtiem būtu jāpaliek neskartiem. Latvija ir zinātnei nelabvēlīga valsts.
V. Krustiņš: – Ar ko izskaidrojat to nelabvēlību? Vai jautājumu izlēmēji paši nav inteliģenti?
– Pašos pirmajos atjaunotās Latvijas Republikas gados, līdz pat Birkava laikam, attieksme pret zinātni bija labvēlīga. Pēc tam pārsvaru guva viedoklis, ka jābūt tūlītējam praktiskam iznākumam. Taču, lai to sasniegtu, vajadzīga sēklas nauda. To aizmirsa iedot.
Ministru prezidenta Krasta laikā pieņēma koncepciju zinātnes tālākai attīstībai. Pieņēma zināšanai, nevis izpildei. Kopprocents no valsts budžeta zinātnei joprojām ir apkaunojoši zems – 0,65 procenti.
Esam vienā līmenī ar Slovākiju un Bulgāriju, finansējums no valsts budžeta procentuāli Igaunijai ir divas reizes, Lietuvai – pusotras reizes, Somijai – piecas reizes lielāks. Tas ir viens no mūsu sāpju punktiem, jo bez zinātnes nevaram nodrošināt inovācijas. To realizēšanā Latvija Eiropas Savienībā ir pēdējā vietā. Bet mums taču ir ļoti gudri cilvēki!
