– Veselīgi ēdieni. 10
– Jā, labi ēdieni bija. Arī ebreju devums Latvijas kultūrā jāakcentē. Esmu strādājis un joprojām strādāju Organiskās sintēzes institūtā, kuru dibinājis Solomons Hillers. Starp citu, Latvijas pilsonību viņš ieguva 1927. gadā pēc tam, kad tautas referendumā vairākumu guva viedoklis, ka tiem ebrejiem, kuri te ir jau nodzīvojuši pēc 1918. gada un kuriem te agrāk bijušas saknes, bet kuri nepaguva noteiktā laikā piereģistrēties, ir dodama pilsonība.
Hilleru var visādi vērtēt, taču viņš bija ģeniāls zinātnes organizators un izdarīja daudz Latvijas, arī pašreizējās Latvijas, labā. Bez viņa nebūtu ne firmas “Grindeks”, ne “Olainfarm”, kuras dod tomēr piecus sešus procentus no Latvijas ienākuma.
Šogad aprit tieši 50 gadi, kopš sintezēts pretvēža līdzeklis ftorafūrs jeb tegafūrs. Šonedēļ Latvijas Zinātņu akadēmijas Lielo medaļu piešķir tā sintezētājai Regīnai Žukai, kas tagad dzīvo Izraēlā. 1964. gadā izdarīto ftorafūra atklājumu es gribētu likt līdzās “Minox” izgudrojumam. Ftorafūrs joprojām ir astotais izplatītākais pretvēža preparāts Japānā.
Ebreju aptiekāra dēls Rotko Rotkovičs agri emigrēja uz ASV. Ar Latviju viņam ir maz sakara, taču Marka Rotko centra izveide Daugavpilī pacēla šo pilsētu.
Šīs lietas jutīgi uztver Rietumeiropā, un, ja mēs rakstām Rietumu lasītājiem, tad šiem cilvēkiem grāmatā ir jābūt.
Kā Latvijas patriots pieminams arī baltvācu jurists Ķīles universitātes profesors Dītrihs Andrejs Lēbers, kas te nodibināja Domus Rigensis un Mencendorfa centru un kas aizstāvēja Latvijas tiesības uz Abreni, aizstāvēja Latvijas neatkarības tiesības jau laikā, kad tas nebija domājams.
Protams, Latvija ir latviešu valsts, nacionāla valsts, bet katrā ziņā tie lojālie minoritāšu pārstāvji ir devuši lielu ieguldījumu Latvijas attīstībā un tie mums jāietver mūsu kopībā vismaz tajā lokā, kas cēluši Latvijas vārdu pasaulē.
Ja raugāmies, kuri cilvēki iekļūst UNESCO pasaules mantojuma sarakstā, jāteic, ka tur ir ļoti daudz baltvāciešu – ir Vecais Stenders, daļēji pārvācotais latviešu zemnieka dēls Pauls Valdens un citi.
Ļoti daudzi jaunlatvieši stāvēja tuvu krieviem un slavofiliem, par ko mēs viņus kritizējam; Krišjānis Valdemārs ir varbūt vairāk pazīstams krievu sabiedrībā kā viens no Krievijas impērijas civilās jūrniecības pamatlicējiem. Viņš centās radīt pamatus privātai krievu civilajai flotei. Paulam Jurēvicam bija teiciens, ka latvieši mazāk iet dziļumā, vairāk iet plašumā. Varbūt tā ir taisnība, tādu izcilu domātāju mums ir mazāk. Tomēr ir daudz latviešu un Latvijas cilvēku, kuri ir darbojušies plašos mērogos.
Grāmatā “Eiropas annāles”, kur minēti katras valsts trīs lielākie zinātnieki, no Latvijas ierakstīts Nobela prēmijas laureāts, fizikālās ķīmijas pamatlicējs Vilhelms Ostvalds, valodnieks Jānis Endzelīns un hologrāfijas atklājējs Juris Upatnieks, kurš dzimis Latvijā, bet savu atklājumu veicis Amerikā. Cik no latviešiem zina Juri Upatnieku? Cik zina Vilhelmu Ostvaldu?
