Pleinics: Reģionālajiem turnīriem pieder nākotne, ENBL noteikti attīstīsies 0
Ilmārs Stūriška, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Šonedēļ ar pirmo sabraukumu Valmierā dienasgaismu ieraudzījis jauns latviešu izlolots projekts – Eiropas Ziemeļu basketbola līga (ENBL). Pirmajā sezonā piedalās astoņas komandas no septiņām valstīm, bet jau šobrīd esošā interese reģionā ļauj plānot plašāku dalībnieku pulku nākamajā sezonā.
Eiropas pieprasījums
Turnīra pirmajā mačā “Liepāja” ar 53:61 zaudēja igauņu Tartu “Ulikool Maks&Moorits”, bet “Valmiera” ar 69:86 piekāpās Polijas titulētajai vienībai Vloclavekas “Anwil”, kas pērn vietējā līgā finišēja vien 13. vietā, bet jaunajā sezonā atkal ir uz viļņa un pēc septiņām kārtām ieņem pirmo vietu.
Vakar spēkus samēroja igauņi ar poļiem un abas Latvijas komandas. Kopumā šosezon paredzēti septiņi šādi četru komandu sabraukumi (seši Baltijas valstīs, viens Polijā), izspēlējot apļa turnīru, un četras labākās pavasarī satiksies “Final Four”.
Līgas ideja un formāts ir līdzīgs Eiropas Sieviešu basketbola līgai, kam šī būs jau septītā sezona. Abus turnīrus organizē Zanderu ģimene no Latvijas.
“Ir pieprasījums pēc šādām līgām, jo Eiropas kausos visām komandām nav iespējams spēlēt un daudzas paliek aiz borta. Šī ir iespēja aizvadīt starptautiskas spēles, gūt pieredzi ar nelieliem izdevumiem. Plānojam līgu turēt Austrumeiropas reģionā, nākamgad klāt varētu nākt Somija un Zviedrija, bet tālāk nedomājam paplašināties, jo gribam, lai turnīrs būtu efektīvs mūsu komandām un nebūtu lielas ceļošanas izmaksas,” “Latvijas Avīzei” norāda ENBL ģenerālsekretārs Edgars Zanders, piebilstot, ka ideja par līgu radusies jau pirms četriem gadiem, plāns startēt bija pērn, bet Covid-19 pandēmijas dēļ nolemts nogaidīt.
Šosezon dalībnieku pulkā iespraucās Krasnojarskas “Jeņisej”, kam jaunā līga kļuva aktuāla pēc nekvalificēšanās FIBA Eiropas kausam.
“Ja kāds vēlas no tālākām vietām, valstīm spēlēt – dodam iespēju, bet viņi uz visām spēlēm brauc uz šo pusi. Ja ir Maskava, Sanktpēterburga – varētu apstiprināt. Statūtos ierakstīts, ka komanda var būt pusotru tūkstoti kilometru no Rīgas,” skaidro Zanders.
Nākamajā sezonā līgā varētu būt 12 līdz 16 komandas. Tiek strādāts pie ģenerālsponsora piesaistes.
Laba prakse
Latvijas spēcīgākās komandas dažādu iemeslu dēļ nespēlē – “VEF Rīga” norādījusi, ka koncentrējas Čempionu līgai, bet “Ventspils” un “Ogre” atteicās finansiālā aspekta un neskaidrās pandēmijas situācijas dēļ.
“Uzskatu, ka reģionālajiem turnīriem, ja runājam par starptautiskajiem mačiem, pieder nākotne. Nešaubos, ka ENBL attīstīsies. Vai mēs spēlēsim nākamgad – atkarīgs no mūsu finansiālās kapacitātes un spējas nokomplektēt komandu, kas var ne tikai piedalīties, bet cīnīties par uzvaru,” teic “Ventspils” ģenerālmenedžeris Ralfs Pleinics.
Viņš atzīst, ka, piedaloties starptautiskā turnīrā, klubs par nedaudz mazāku naudu var nolīgt viesspēlētājus un arī latviešus, kam ir interese sevi parādīt uz šādas skatuves. Ja ENBL izdosies pieaudzēt muskuļus, tā varētu pat kļūt par interesantāku platformu nekā FIBA Eiropas kauss.
“Liepājas” menedžeris Normunds Atvars ir priecīgs par jaunizveidoto līgu, jo tā risina problēmu ar mazo spēļu skaitu: “Iepriekš Latvijā bija ap 30 spēlēm regulārajā sezonā, paralēli Baltijas līga vai kāds cits starptautisks turnīrs, un klubi sakrāja apmēram 40.
Apvienojot Latvijas un Igaunijas līgu, viens no pirmajiem darbiem bija sliktākais – izveidoja divu apļu sistēmu, tātad zem 30 mačiem, un tas ir stipri par maz.
Meklējām, kur spēlēt, vairākkārt lūdzām Latvijas Basketbola savienībai ieviest Latvijas kausu, tas izdarīts, bet tāpat garantētās spēles ļoti maz. ENBL ir ļoti daudz labu iezīmju – iegūstam spēles, turklāt tās ir darba dienās, nevis nedēļas nogalē. Nav mazsvarīgi, ka viss notiek šajā reģionā – iegūstam starptautisko pieredzi bez tāliem lidojumiem.”
Dalības maksa ir 1000 eiro, bet, rīkojot sabraukumu, ieguldītos līdzekļus klubs saņem atpakaļ, vienlaikus uzņemoties viesu komandas izmitināšanu, ēdināšanu un tiesnešu darba apmaksu.
“Izmaksu pozīcija ir mainīga, bet skaitļi ir ļoti demokrātiski, salīdzinot ar FIBA turnīriem, kur jārēķinās ar aptuveni 50 tūkstošiem eiro. Te tās ir vairāk nekā divas reizes mazākas – ap 20, 25 tūkstošiem,” ieskicēja Normunds Atvars.
Milzu ambīcijas
Gadsimtu mijā piecas sezonas risinājās Ziemeļeiropas basketbola līgā, taču nosaukums faktiski ir vienīgais, kas līdzīgs šiem projektiem, jo 1999. gadā izveidotajam turnīram, kur viens no priekšstāvjiem bija slavenais lietuvietis Šarūns Marčuļonis, bija cits formāts un citi mērķi.
Sākotnēji piedalījās arī grandi Kauņas “Žalgiris”, Maskavas “CSKA”, ceturtajā sezonā kopumā startēja 31 komanda no 19 valstīm, bet ar to arī šis milzis sabruka un vēlāk transformējās Baltijas basketbola līgā, kas kopumā nodzīvoja 14 sezonas, bet ilgu laiku – bez “Žalgira” un “Lietuvos rytas”.
“90. gadu beigās ambīcijas bija varen lielas, jo pastāvēja Suprolīga, kas vēl nebija Eirolīga, un vecie FIBA turnīri,” atminas Ralfs Pleinics.
“Bija priekšnoteikums rasties kaut kam jaunam, un pēc tam izrādījās, ka uz tā bāzes var mēģināt pārņemt varu FIBA. Tas gan nenotika, projekts pajuka, bet ir labākais, kur esam spēlējuši, – vērtējot no viedokļa, cik izdevīgi ir startēt klubam.”
Edgars Zanders uzsver, ka ENBL mērķis ir strādāt ar komandām, kas nespēlē ULEB un FIBA turnīros: “Negribam konkurēt ar FIBA, bet strādāt kopā, to arī darām – veidojot spēļu grafikus, no visām federācijām ir vēstules, ka neiebilst startam līgā, tas bija viens no FIBA nosacījumiem.”
