Pie vainas “Taureņu” pirts sarunas? “Latvenergo” valdi atstāj Āris Žīgurs 0
Papildināts plkst.15.54.
“Latvenergo” padomes priekšsēdētājs: Žīguram nevajadzēja piedalīties tā dēvētajās “Taureņu” pirts sarunās
Līdzšinējam AS “Latvenergo” valdes priekšsēdētājam Ārim Žīguram nevajadzēja piedalīties tā dēvētajās “Taureņu” pirts sarunās, piektdien preses konferencē pavēstīja “Latvenergo” padomes priekšsēdētājs Ivars Golsts.
LETA jau vēstīja, ka “Latvenergo” padome pirms mēneša sāka pārbaudi par koncerna amatpersonu rīcību un notikumiem 2015.gadā, lai izvērtētu, vai “Latvenergo” nav bijusi nepamatoti labvēlīga attieksme pret atsevišķiem uzņēmējiem, un pārbaudītu iepriekšējos gados koncernā veikto iepirkumu un citu darījumu atbilstību iekšējā un ārējā regulējuma prasībām.
“Veiktā pārbaude nav sniegusi papildus faktus, kas prasītu turpmāku krimināltiesisku vērtējumu. Vienlaikus, sabiedriskajā televīzijā un citos medijos iepriekš publiskotā informācija, kā arī pārbaudes laikā iegūtās ziņas ir pietiekams iemesls, lai padome kā uzraugoša institūcija ieņemtu principiālu nostāju gan pret korporatīvās ētikas principu pārkāpumiem koncerna vadībā, gan situācijām, kas raisa aizdomas par šādu normu pārkāpšanu,” pauda kompānijā.
Lūgts precizēt, kā Žīgura darbībās izpaudās korporatīvās ētikas principu pārkāpums, Golsts norādīja, ka “[“Latvenergo”] valdei nebija jāpiedalās šāda veida sarunās”, ar to domājot medijos izskanējušo informāciju par Žīgura un “Latvenergo” bijušā valdes locekļa Māra Kuņicka dalību un pausto neformālās sarunās 2015.gadā.
Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Edmunds Valantis uzsvēra, ka “Latvenergo” ir stratēģiski nozīmīgs Latvijas uzņēmums, kas ik gadus caur dividendēm nodrošina būtiskus līdzekļus valsts budžetam. “Ministrijai ir svarīgi, ka tiek nodrošināta uzņēmuma efektīva darbība. Tāpēc ir jāsaprot, vai un kādas pārmaiņas ir nepieciešamas uzņēmuma uzraudzības procesos,” uzsvēra Valantis.
Jau ziņots, ka Žīgurs no piektdienas atstājis “Latvenergo” valdes priekšsēdētāja amatu. Vienlaikus “Latvenergo” padome piektdien par kompānijas valdes priekšsēdētāja pienākumu izpildītāju no sestdienas, 31.oktobra, iecēlusi “Latvenergo” līdzšinējo valdes locekli un finanšu direktoru Guntaru Baļčūnu.
“Latvenergo” nodarbojas ar elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošanu un tirdzniecību, kā arī ar dabasgāzes tirdzniecību un elektroenerģijas sadales pakalpojumu nodrošināšanu. “Latvenergo” obligācijas kotē biržas “Nasdaq Riga” parāda vērtspapīru sarakstā.
Žīgurs atstāj valdes priekšsēdētāja amatu
AS “Latvenergo” valdes priekšsēdētāja amatu no piektdienas atstājis Āris Žīgurs, aģentūrai LETA pavēstīja kompānijā.
Vienlaikus “Latvenergo” padome piektdien par kompānijas valdes priekšsēdētāja pienākumu izpildītāju no sestdienas, 31.oktobra, iecēlusi “Latvenergo” līdzšinējo valdes locekli un finanšu direktoru Guntaru Baļčūnu.
“Latvenergo” padome piektdien pieņēmusi un apstiprinājusi ne tikai Žīgura iesniegumu par amata atstāšanu, bet arī kompānijas valdes locekļa Ulda Barisa iesniegumu, kurš konkursa kārtībā ir iecelts “Conexus Baltic Grid” valdes priekšsēdētāja amatā. Bariss turpinās darbu “Latvenergo” valdes locekļa amatā līdz 11.novembrim.
Kompānijā norādīja, ka pirms mēneša “Latvenergo” padome sāka pārbaudi par koncerna amatpersonu rīcību un notikumiem 2015.gadā, lai izvērtētu, vai “Latvenergo” nav bijusi nepamatoti labvēlīga attieksme pret atsevišķiem uzņēmējiem, un pārbaudītu iepriekšējos gados koncernā veikto iepirkumu un citu darījumu atbilstību iekšējā un ārējā regulējuma prasībām.
“Veiktā pārbaude nav sniegusi papildus faktus, kas prasītu turpmāku krimināltiesisku vērtējumu. Vienlaikus, sabiedriskajā televīzijā un citos medijos iepriekš publiskotā informācija, kā arī pārbaudes laikā iegūtās ziņas ir pietiekams iemesls, lai padome kā uzraugoša institūcija ieņemtu principiālu nostāju gan pret korporatīvās ētikas principu pārkāpumiem koncerna vadībā, gan situācijām, kas raisa aizdomas par šādu normu pārkāpšanu,” pauda kompānijā.
Tāpat “Latvenergo” pārstāvji minēja, ka pārbaudes rezultāti ir arī ļāvuši izdarīt secinājumus par uzlabojumiem, kas ļautu koncernam pilnveidot iekšējos korporatīvos un iepirkumu procesus.
Vienlaikus “Latvenergo” pārstāvji norādīja, ka, vērtējot iepriekšējo darbību, padome izteikusi pateicību Žīguram par darbu koncerna vadībā, kā arī atzinīgi novērtējusi spēju uzņemties atbildību.
“Lai stiprinātu koncerna konkurētspēju un veidotu nākotnes izaicinājumiem labi sagatavotu uzņēmumu, ir nepieciešams svaigs skatījums, dinamiski jaunievedumi un spēcīga līderu komanda,” atzīmēja kompānijā, piebilstot, ka “Latvenergo” padome par būtisku uzskata koncerna pārvaldības augstas kvalitātes nodrošināšanu, tādēļ jau visdrīzākajā laikā tiks sākta konkursa procedūra sabiedrības valdes locekļu atlasei.
Darbu kompānijas valdē turpina tehnoloģiju un atbalsta direktors Kaspars Cikmačs.
Jau vēstīts, ka “Latvenergo” padome septembra beigās nolēmusi sākt pārbaudi, vai uzņēmumam pēdējos gados ir bijusi labvēlīga attieksme pret uzņēmēju Māri Martinsonu, kā arī ar viņu saistītiem uzņēmumiem un personām. Vienlaikus, neitralitātes nodrošināšanai, Žīgurs līdz 30.oktobrim devās ikgadējā atvaļinājumā.
Latvijas Televīzijas raidījumā “De facto” septembra beigās izskanēja informācija par 2018.gadā sākto un šā gada augustā pabeigto izmeklēšanu, kurā sākotnēji procesā esošā informācija norādījusi uz vairāku personu iespējamu prettiesisku rīcību, tostarp tika izmeklēta Žīgura un “Latvenergo” bijušā valdes locekļa Māra Kuņicka dalība un paustais neformālās sarunās 2015.gadā.
Atbilstoši Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) lēmumam pirmstiesas izmeklēšanas laikā nav konstatēts noziedzīga nodarījuma sastāvs, jo saskaņā ar KNAB izmeklēšanā secināto nodarījums nav noticis. KNAB ir vērtējis tā dēvētajās “Taureņu” pirts sarunās izskanējušo.
“Latvenergo” padome nolēma sākt pārbaudi par raidījumā atspoguļoto informāciju saistībā ar koncerna amatpersonām un notikumiem 2015.gadā, kā arī informācijas apriti par sižetā aplūkoto.
“De facto” vēstīja, ka Martinsona sarunu biedri esot bijuši Žīgurs un Kuņickis. 2015.gadā viņi apsprieduši gan plānotās izmaiņas “Latvenergo” valdes sastāvā, gan koncerna iepirkumus. Runa esot bijusi arī par Martinsona plāniem Itālijā “tikties ar Danu”, kurai vajagot “uzsviest drosmei” saistībā ar “Latvenergo” valdes konkursu. KNAB pēc tam pratinājis bijušo ekonomikas ministri Danu Reiznieci-Ozolu (ZZS), “taču pierādīt Martinsona maksājumus viņai vai “Latvenergo” amatpersonām birojam neizdevās”.
Žīgurs un Kuņickis “Latvenergo” valdē tika iecelti 2010.gada rudenī – neilgi pēc tam, kad amatus korupcijas skandāla dēļ zaudēja uzņēmuma prezidents Kārlis Miķelsons un viceprezidents Aigars Meļko. Žīgurs un Kuņickis tika izvēlēti konkursā, kura komisiju vadīja toreizējais Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Juris Pūce (AP). Kuņickis kopš 2018.gada nogales strādā Ukrainas enerģētikas koncernā DTEK.
2015.gada rudenī bija jābeidzas Žīgura un Kuņicka pirmajam pilnvaru termiņam “Latvenergo” valdē. Izmaiņas “Latvenergo” un tā meitaskompānijas “Sadales tīkls” valdēs bijis viens no tematiem, kas tā gada vasarā esot ticis apspriests “Taureņu” pirtī.
Lēmumā par kriminālprocesa izbeigšanu aprakstītas divas sarunas. Par pirmo minēts, ka 2015.gada 12.martā “Latvenergo” valdes locekļi Žīgurs un Kuņickis ar Martinsonu runājuši par uzņēmuma “Sadales tīkls” valdes locekļu maiņu, “jo ar patreizējās valdes sastāvu nevarot nodrošināt labvēlīgus rezultātus (iespējams, ar Martinsonu saistītiem uzņēmumiem) konkursos un iepirkumos”.
Visiem trim sarunu dalībniekiem bija piemērots statuss “persona, pret kuru uzsākts kriminālprocess”.
Lēmumā par lietas izbeigšanu aprakstīta vēl viena tikšanās: “2015.gada 9.jūlijā Žīgurs un Kuņickis ar Martinsonu runāja par Žīgura un Kuņicka pilnvarām “Latvenergo”. Martinsons sarunā norādīja, ka viņš ar Danu (saskaņā ar kriminālprocesā noskaidrotu informāciju – Danu Reiznieci-Ozolu) izbrauks uz Itāliju un visu izrunās, savukārt Žīgurs informēja, ka varbūt viņai vajadzētu uzsviest drosmei, uz ko Martinsons atbildēja, ka viņš to arī darīs, par katru piecdesmit (iespējams, domāts 50 000 eiro). Tālāk sarunā Martinsons informēja, ka ar Danu viņš tiksies 15. un 16.augustā Itālijā.”
KNAB konstatēja, ka gan Reizniece-Ozola, gan Martinsons no 2015.gada 13.augusta līdz 16.augustam tiešām atradās blakus Milānai, Itālijā. Tomēr nekādu citu informāciju, kas pierādītu, ka abi Itālijā tikās, KNAB neieguva. Pati politiķe liecināja, ka viņai ar Martinsonu Itālijā nav bijusi nekāda veida tikšanās, arī Latvijā vai citur Martinsons ar viņu neesot mēģinājis tikties, neviens nekādā veidā viņu neesot uzrunājis, lai šāda veida tikšanās notiktu.
Kā vēsta raidījums, konkurss 2015.gada septembrī bija izsludināts uz vienu vakanto “Latvenergo” valdes locekļa amatu, bet konkursā tika izvēlēti divi jauni valdes locekļi – Baļčūns un Guntis Stafeckis, kuru kā sev lojālu cilvēku “Taureņu” pirtī esot pieminējis Martinsons. Savukārt Žīgurs, Kuņickis un Bariss “Latvenergo” valdē tika pārapstiprināti uz turpmāko termiņu. Darbu valdē neturpināja Martinsonam netīkamais Arnis Kurgs, kurš gan saglabāja “Latvenergo” administratīvā direktora amatu.
“Latvenergo” nodarbojas ar elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošanu un tirdzniecību, kā arī ar dabasgāzes tirdzniecību un elektroenerģijas sadales pakalpojumu nodrošināšanu. “Latvenergo” obligācijas kotē biržas “Nasdaq Riga” parāda vērtspapīru sarakstā.
