“Latvenergo” vadītājs par to, kas ietekmēs cenu elektroenerģijas tirgū 2
Elektroenerģijas un dabasgāzes tirdzniecībā 2020.gadā būs redzama spilgtāka un asāka konkurence, AS “Latvenergo” Elektroenerģijas tirgus apskatā norāda uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Āris Žīgurs.
“Lai arī dabasgāzes tirgū saglabājas daļēji regulēta vide, tajā ienākot “Latvenergo” piedāvājumam, mājsaimniecību aktivitāte apliecināja izvēles nepieciešamību tirgū,” pauž Žīgurs.
Viņš norāda, ka savukārt elektroenerģijas ražošanā pēc oglekļa dioksīda (CO2) izmešu kvotu cenas pieauguma, kad ir notikusi būtiska elektroenerģijas izstrādes samazināšanās Igaunijas lielajās elektrostacijās, “Latvenergo” termoelektrostacijas (TEC) gāzes koģenerācijas iekārtas ir ļoti pieprasītas tirgū, turklāt tās ir videi draudzīgākās ražotnes starp tām, kas izmanto fosilos resursus, un vispārēja Baltijas elektroenerģijas deficīta situācijā Latvija kļūst par eksportētājvalsti.
Žīgurs min, ka, palielinot konkurētspēju, “Latvenergo” 2020.gadā paredzējis pabeigt siltuma akumulācijas tvertnes izbūvi TEC-2, kas būs lielākā Baltijā.
Viņš skaidro, ka tā būs jauna pieeja siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošanas procesa energoefektivitātes palielināšanai, lai samazinātu primāro energoresursu izmantošanu un siltumnīcefekta gāzu emisijas.
Tā ļaus vēl labāk piemērot ražošanu tirgus prasībām, jo sniegs iespējas nodalīt siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošanu, kas palielina TEC-2 darbības elastību.
“Enerģētika Latvijā ir attīstījusies kopsolī ar pasauli – gan pirms 100, gan 80 gadiem, gan mūsdienās. Šobrīd tajā ienāk lielas naftas, gāzes un autobūves kompānijas, kur katra saskata savu iespēju potenciālu,” pauž Žīgurs, norādot, ka globalizācijas laikmetā Latvija ir cieši saistīti ar pārējo pasauli, un arī tādi notikumi kā ASV prezidenta vēlēšanas 2020.gada rudenī, Eiropas Komisijas rosinājums noteikt vērienīgākus izmešu samazinājuma mērķus būtiski ietekmēs arī “Latvenergo” rīcību nacionālā līmenī, tostarp enerģētikā.
Žīgurs pauž, ka Eiropas Komisijas nule sabiedrībai komunicētā Zaļā vienošanās jeb “Green deal”, Nacionālais enerģētikas un klimata plāns, jauni energofektivitātes mērķi un citi politiski dokumenti noteikti mainīs “Latvenergo” darbības ietvaru.
“Jau šobrīd redzam, cik strauji notiek attīstība un izmaiņas. Patērētāji arvien vairāk iesaistās tirgū, un arī mūsu sabiedrībā pieaugs aktīvo lietotāju skaits,” norāda Žīgurs, piebilstot, ka vēl pirms trim gadiem “Latvenergo” domāja, vai mēģināt tirgot gāzi un pārdot saules paneļus, jo tā samazinātu pieprasījumu pēc pašu pamatprodukta, bet pašreiz uzņēmuma secinājums ir, ka tas iet pareizā nozares kopējo tendenču virzienā.
Žīgurs norāda, ka Baltijas tirgus enerģētikā pilnveidojas. Bez tradicionālās dabasgāzes transportēšanas cauruļvadu sistēmās strauji attīstās piegādes, izmantojot sašķidrinātās gāzes tehnoloģijas. Arī Latvijā zināma daļa dabasgāzes iegādāta no Klaipēdas sašķidrinātās gāzes termināļa.
Viņš pauž, ka
elektroenerģijas tirgū cenas lielā mērā būs atkarīgas no hidrorezervuāru piepildījuma Skandināvijā, un nav iespējams prognozēt, cik labvēlīgi vai, tieši otrādi, nelabvēlīgi tam būs klimatiskie apstākļi.
“Lai arī jau šodien redzam iespējamo dažādo notikumu ietekmi uz nozari kā nacionālā, tā globālā mērogā, “Latvenergo” koncerns paliks enerģijas tirgū kā nozīmīgs ražotājs, tirgotājs un droša, kvalitatīva pakalpojuma sniedzējs,” norāda Žīgurs.
