“Latvenergo” TEC-2 teritorijā ir sākta lielas jaudas siltuma akumulācijas sistēmas izveide 0
2019. gada pirmais pusgads Baltijā elektroenerģijas ģenerējošo jaudu bilancē ir mainījies.
Dienas laikā Lietuva ir atkarīga no ārvalstu piegādēm līdz pat 80% apmērā, un jaudu deficīts bieži vien pārsniedz 1000 MW.
Lietuvas apgādes nodrošinājumu pieejamais 700 MW savienojums ar Zviedriju atrisina tikai daļēji. Igaunija pakāpeniski kļuvusi par elektroenerģiju importējošu valsti.
Igaunijā bāzes jaudas, kas galvenokārt izmanto vietējo kurināmo degakmeni Narvā, samazinās.
Līdz 2025. gadam plānots samazināt degakmens jaudas vēl par 500 MW, atstājot ekspluatācijā tikai efektīvākos Auverē izbūvētos energoblokus, kas gadā spēj saražot aptuveni ceturto daļu no Igaunijas gada elektroenerģijas patēriņa.
Latvija, tālredzīgi rekonstruējot “Latvenergo” termoelektrocentrāles (TEC), šobrīd spēj nodrošināt valsti ar tik nepieciešamajām bāzes jaudām un eksportēt elektroenerģiju kaimiņvalstīm Lietuvai un Igaunijai, kurās elektroenerģijas jaudu ziņā ir izveidojies deficīts.
Saskaņā ar Baltijas valstu pārvades sistēmu operatoru nākotnes scenāriju modelēšanas rezultātiem jaudu nodrošinājuma problēmas varētu sākties pēc 2025. gada.
Daļēji jaudu samazinājumu plānots aizvietot ar atjaunīgo resursu stacijām, lielākoties turpinot attīstīt VES jaudas.
Igaunija no elektrību eksportējošas valsts tuvākajā nākotnē var kļūt par importējošu, īpaši periodos, kad nebūs pieejama VES ģenerācija. Lai nodrošinātu bāzes jaudas, tiek vērtētas iespējas tālākā nākotnē attīstīt atomelektrostaciju.
Baltijā jaudu bilancē “Latvenergo” TEC nozīme pieaugs, un Latvija kļūst līdere, izmantojot jaunākās pieejamās tehnoloģijas un palielinot elektrības ģenerācijas iespējas efektīvā koģenerācijā ar samazinātu siltumslodzi.
Pēc 2000. gada Latvija bāzes jaudas kopsummā ir palielinājusi gandrīz divas reizes.
Tā kā reģionā pieaugs mainīgas ģenerācijas atjaunīgo elektrostaciju īpatsvars, palielināsies biznesa iespējas efektīvām un elastīgām bāzes jaudām.
Šādos dinamiska tirgus apstākļos “Latvenergo” hidroelektrostacijas un kombinētā cikla gāzes turbīnu (CCGT) tehnoloģijas būs vienas no konkurētspējīgākajām.
“Latvenergo” TEC-2 ražotnes teritorijā ir sākta lielas jaudas siltuma akumulācijas sistēmas izveide.
Risinājumi, kuros būtu mainīga lieljaudas AER ģenerācija kopā ar elektroenerģijas uzkrājējiem (akumulatoriem), pagaidām nav konkurētspējīgi ilglaicīgai un nepārtrauktai ražošanai, ko šobrīd spēj tehnoloģiski nodrošināt, piemēram, TEC vai cita konvencionāla ģenerācija kombinācijā ar pieejamām HES, HAES jaudām.
