“Latvenergo” skaidro, kādas elektroenerģijas cenas šogad varam gaidīt 7
Latvijas elektroenerģijas tirgū 2018. gadā piedzīvots negaidītu notikumu scenārijs ar elektroenerģijas cenu izmaiņām Eiropā un pasaulē, norāda AS “Latvenergo” pārstāvji.
Aizvadītajā gadā, salīdzinot ar 2017. gadu, elektrības cenas biržā augušas par 50,3%. Sākoties 2019. gadam, visi – kā ražotāji, tā tirgotāji un arī lietotāji izsaka dažādus prognožu scenārijus par vairumtirdzniecības cenas nākotni.
2018. gadā visā Eiropā, tai skaitā “Nord Pool” apgabalā, notika elektroenerģijas cenu kāpums, un šo procesu galvenokārt ietekmēja klimatiskie apstākļi – sausā un garā vasara ar ļoti zemiem ūdenstilpju līmeņiem gan Skandināvijā, gan arī Daugavā.
Līdz 2018.gada vasarai nebija nekādu pazīmju, ka ūdens līmenis Ziemeļvalstu kalnu rezervuāros varētu būtiski samazināties.
Tomēr datu analīze vēl šobrīd atspoguļo hidrorezervuāru piepildījuma deficītu – novembrī tas bija par 17,7 teravatstundām (TWh) zemāks par normu, un decembrī šī starpība palielinājās līdz 20,2 TWh.
Turklāt jāuzsver, ka arī šo resursu izejvielu cenas aizvadītā gada laikā globālajos tirgos ir piedzīvojušas kāpumu.
Cenu izlīdzināšanās ar Ziemeļvalstīm saglabājas
Pagājušā gada janvārī secinājām, ka cenu kritums aizvadītajos gados (2014-2017) galvenokārt ir bijis saistīts ar starpsavienojumu tīkla attīstību reģionā, kas Latviju iekļāva kopējā Ziemeļvalstu tirgū, un tas veicināja Latvijas un Baltijas cenu izlīdzināšanos ar Skandināvijas valstīm.
Ja 2015. gadā atšķirība starp Somijas un Latvijas elektroenerģijas cenām bija aptuveni 40%, tad 2017.gadā šī starpība bija 5%, bet 2018. gadā tā bija līdz 7%. Tas nozīmē, ka Latvijas situācija nepasliktinās salīdzinājumā ar citām valstīm.
Baltijas valstu elektrības cenu starpība ar Somiju
Starpsavienojumi veicina elektroenerģijas cenu tuvināšanos starp valstīm, redzam, ka pietiekamu starpsavienojumu jaudu dēļ starpība vienmēr ir bijusi ļoti neliela starp Latviju un Lietuvu.
Brīdī, kad būs izbūvēts Latvijas – Igaunijas trešais 330 kW starpsavienojums ar pietiekamām jaudām, cenu starpība starp Latviju un Igauniju samazināsies vēl vairāk vai izzudīs vispār.
Kādas cenas gaidīt
Iepriekšējo gadu tendences (2014-2017) daļai lietotāju un, iespējams, arī tirgotājiem radīja maldīgu priekšstatu, ka elektroenerģijas cenas biržā katru gadu konstanti samazināsies.
Tomēr 2018. gads parādīja, ka energoresursu tirgi ir savstarpēji saistīti un ka Latvijas elektroenerģijas cena arvien vairāk ir atkarīga no ārējiem tirgus faktoriem Eiropā un pasaulē.
2018. gadā Latvijas elektroenerģijas cenu dinamika ieguva citādu, plašāku raksturu, un tā reaģēja uz kopējām elektroenerģijas cenām ne tikai Skandināvijā, bet daudz plašākā reģionā.
Elektroenerģijas cenas Skandināvijas biržā 2014-2018
Raksturojot 2019. gada cenas dinamiku, viens no nozīmīgākiem faktoriem ir laikapstākļu izmaiņas. Kamēr hidroloģiskā bilance neatgriezīsies ilggadēji vidējā līmenī, to kompensēs tādi resursi kā dabasgāze un ogles.
Nozīmīgs būs atjaunojamo ģenerācijas īpatsvara pieaugums, kas ik gadu palielinās.
Katru dienu elektroenerģijas tirgus veido prognozes, lai noskaidrotu nākamā gada cenu tendences, iekļaujot aprēķinu par izejvielu cenām un izstrādes apjoma prognozēto līmeni, lai biržā atrastu pieprasījuma un piedāvājuma līdzsvara cenu.
Nākotnes darījumi (futures) biržā rāda kontraktu vērtību pieaugumu, ko sekmē gan turpmākās hidrobilances prognozes, gan fosilo enerģijas avotu un kvotu cenu celšanās.