“Latvenergo”: Savlaicīgas investīcijas modernu elektrostaciju attīstībā stiprinās Latviju 2
Savlaicīgas investīcijas modernu elektrostaciju attīstībās stiprinās Latviju un elektroenerģijas tirgu kopumā, AS “Latvenergo” Elektroenerģijas tirgus apskatā pauž uzņēmuma izpētes un attīstības direktors Māris Balodis.
Viņš skaidro, ka Igaunijā, iespējams, jau šogad nāksies slēgt vairākus vecākos Narvas elektrostacijas energoblokus, pamatojoties uz Eiropas Savienības (ES) Rūpniecisko emisiju direktīvu, jo tie būs sasnieguši atļauto darba stundu skaitu, tādējādi mainīsies ģenerējošo jaudu sadalījums Baltijas valstīs. Elektroenerģijas pieprasījuma nodrošināšanai pieaugoša loma būs citu konkurētspējīgu jaudu pieejamībai reģionā, starpsavienojumiem un pārvades tīkla stiprināšanai.
Lai turpmākajā desmitgadē nesamazinātos Latvijas elektroapgādes drošums, svarīgi nodrošināt Latvijas ģenerācijas jaudu nesamazināšanos.
Latvijā elektrību ģenerējošo jaudu portfelis ir ļoti labi sabalansēts, min Balodis, norādot, ka Latvijai ir gan jaudīgas koģenerācijas elektrostacijas, kas var strādāt bāzes režīmā un nepieciešamības gadījumā arī kondensācijā, gan lielas hidroelektrostacijas, kas spēj nodrošināt maksimālo slodzi.
“Savukārt Igaunijā situācija ir prognozējama tikai šobrīd. Ja līdz šim Igaunija ES elektroenerģijas jomā ir bijusi pilnībā pašnodrošināta valsts, tad pēc Narvas elektrostacijas vairāku bloku slēgšanas, kurā izmanto vietējo kurināmo degakmeni, situācija jaudu ziņā būtiski izmainīsies. Elektroenerģijas ražošanai šobrīd tiek izmantotas arī vairākas nelielas biomasas, vēja un hidroelektrostacijas,” pauž “Latvenergo” pārstāvis, norādot, ka 2017.gadā valstī kopā saražoja apmēram 13 teravatstundas (TWh) elektrības, bet neto eksports bija apmēram 2,7 TWh.
Pērn ražošana samazinājās par 6%, kaut arī patēriņš pieauga par 3%.
Ražošanas kritumu ietekmēja oglekļa dioksīda emisiju cenu kāpums.
Tomēr kopīgā elektroenerģijas bilance saglabājās pozitīva – plus 1,9 TWh.
Lietuva no kaimiņvalstīm 2017.gadā importēja elektrību 8,7 TWh, bet tās kopējais elektroenerģijas pieprasījums bija 12,5 TWh.
“Elektrostaciju darbības turpmāko nākotni kļūst arvien sarežģītāk plānot. Prognozēs tiek izstrādāti vairāki scenāriji, lai spētu gatavoties dažādām situācijām. Jebkurā gadījumā Igaunijā veco energobloku darbība tiks ierobežota līdz 2023.gadam, lai izpildītu ES direktīvas prasības, savukārt līdz 2026.gadam tiks pilnībā apturēti ģeneratori ar kopīgo jaudu 620 megavatstundas (MW). Tajā pašā periodā tiek plānotas jaunas elektrostacijas, kuru kopīgā jauda sasniegtu 1500 MW. Tās galvenokārt ir vēja elektrostacijas, kuru jaudas izmantošanas koeficients ir daudz mazāks, turklāt to ģenerēšana ir atkarīga tikai no esošā brīža vēja stipruma. Šajā situācijā Igaunija kļūs atkarīga no elektrības importa,” skaidro Balodis.
Viņš pauž, ka pērnā gada patēriņš Baltijas valstīs bija 28,2 TWh.
Šajā elektroenerģijas nodrošināšanā būtisks ir imports 7,9 TWh – caur Somiju no Zviedrijas, kā arī no Krievijas un atsevišķos periodos no Polijas.
“Tehniski Baltijas valstu elektrostacijas spēj nodrošināt nepieciešamo elektroenerģiju, bet tas visai bieži nav komerciāli izdevīgi. Ražošanas apmēru ietekmē oglekļa dioksīda emisiju kvotu cenas, kas ir jāpērk un kuru cena bija 15,63 eiro par tonnu, kā arī adekvātas siltuma slodzes trūkums, lai lielās dabasgāzes elektrostacijas Rīgā varētu darbināt ekonomiskajā koģenerācijas režīmā,” saka Balodis, norādot, ka Igaunijas degakmens elektrostacijās oglekļa dioksīda emisijas ir ļoti augstas – līdz 1,2 tonnām par MWh, salīdzinājumam – dabasgāzes koģenerācijas stacijās Rīgā emisijas ir apmēram 0,25 tonnas par MWh.
Balodis prognozē, ka nākotnē turpināsies elektroenerģijas patēriņa pieaugums gan Skandināvijā, gan Baltijas valstīs. Piemēram, Ziemeļvalstīs pēdējā gada laikā elektrības patēriņš pieauga par 2%. Visu trīs Baltijas valstu Pārvades sistēmas operatori (PSO) prognozē pieaugumu savās valstīs.
“Baltijas valstu PSO ir modelējuši nākotnes situāciju arī kopumā visam reģionam. Var secināt, ka jaudu deficīts vai problēmas ar jaudām pīķa slodzes segšanai varētu sākties ne agrāk kā pēc 2025.gada. Ja būs pieejamas arī turpmāk Rīgas TEC jaudas, izmantojot importa piegādes, kopējā energosistēma veiksmīgi darbosies, pat ja vienlaicīgi atslēgsies divi kritiski elementi, piemēram, kabelis “Estlink”,” pauž “Latvenergo” izpētes un attīstības direktors.
“Protams, ka, pieaugot pieprasījumam un samazinoties piedāvājumam, adekvāti mainīsies elektrības cenas tirgū. Tiesa maz ticams, ka šāda cena ilgstoši varētu pārsniegt dabasgāzes elektrostaciju kondensācijas režīma pašizmaksu,” skaidro Balodis.
Viņš norāda, ka iepriekš aprakstīto apsvērumu dēļ Igaunija ir ļoti ieinteresēta uzbūvēt trešo 330 kilovatu (kV) savienojumu ar Latviju, palielinot starpvalstu savienojumu jaudu no 750 MW līdz 1050 MW pēc 2020.gada.
Tas ļautu segt iespējamo elektrības deficītu pīķu periodos, piemēram, darbinot Kroņu hidro akumulējošā elektrostacija (HAES) Lietuvā vai ātri ieslēdzamās elektrostacijas Latvijā.
“Kā redzams, reģionā darbojas kopīgs, nevis izolēts Igaunijas vai Latvijas tirgus. Šajā situācijā nacionālo valstu PSO ir atbildīgi par elektroapgādes drošumu un jaudu pietiekamību, tomēr ar praktisko tirgus “aizpildīšanu” var nodarboties kompānijas, kuras saskata biznesa iespēju elektrostaciju attīstībā. Tāpēc “Latvenergo” analizē, prognozē, pēta labākās tehnoloģijas un izstrādā nākotnes plānus, ņemot vērā situāciju arī kaimiņvalstīs,” pauž Balodis.
Viņš uzsver, ka kopumā augstāk minētie apsvērumi un nepieciešamo darbību plānošana demonstrē Baltijas un Skandināvijas elektroenerģijas tirgus attīstību un vienotību, spēju efektīvi darboties, ņemot vērā iesaistīto pušu situācijas pārvaldīšanu, izmantojot pieejamos resursus un tehniskos risinājumus – savlaicīgas investīcijas modernu elektrostaciju attīstībā un savienojumu izveidošana, sasaistot Baltijas valstis gan ar Skandināviju, gan ar kontinentālās Eiropas energosistēmu.
“Latvenergo” nodarbojas ar elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošanu un tirdzniecību, dabasgāzes tirdzniecību, elektroenerģijas sadales pakalpojuma nodrošināšanu un pārvades aktīvu nomu. “Latvenergo” obligācijas kotē biržas “Nasdaq Riga” parāda vērtspapīru sarakstā.
“Latvenergo” koncerns 2017.gadā strādāja ar 925,627 miljonu eiro auditēto apgrozījumu, kas ir par 0,6% mazāk nekā 2016.gadā, savukārt koncerna peļņa pieauga 2,5 reizes, sasniedzot 322,021 miljonu eiro.
