“Latvenergo”: “Nord Pool” reģiona vidējā elektroenerģijas cena novembrī bija augstākā astoņu gadu laikā 0
Šogad novembrī “Nord Pool” reģiona vidējā elektroenerģijas cena sasniedza 50 eiro par megavatstundu (MWh) un bija augstākā astoņu gadu laikā, norāda AS “Latvenergo” Tirdzniecības daļas tirgus analītiķe Rodika Prohorova.
“Nord Pool” reģiona elektroenerģijas cenas novembrī saglabājas augstā līmenī salīdzinājumā ar oktobri, sistēmas cena pieauga par 14% līdz 48,37 eiro par MWh.
Iepriekšējā mēnesī Baltijā vislielākais cenu pieaugums bija Igaunijas tirdzniecības apgabalā, kur tā pieauga par 14% un mēneša vidējā cena bija 52,62 eiro par MWh. Līdz ar to, pieaugot Igaunijas un Somijas cenām, tās pietuvinājās Latvijas un Lietuvas “spot” cenām.
Latvijā novembrī elektroenerģijas cena pieauga par 0,20 eiro par MWh un bija 55,24 eiro par MWh. Lietuvā vidējā mēneša cena bija 55,42 eiro par MWh, kas ir par 0,26 eiro par MWh mazāk nekā oktobrī. Jau otro mēnesi pēc kārtas visaugstākā elektroenerģijas “spot” cena biržā bija Lietuvā.
Baltijas valstīs zemākā ikstundas cena bija 34,26 eiro par MWh un augstākā – 128,26 eiro par MWh.
Novembra vidējā “spot” cena Ziemeļvalstīs bija 49,46 eiro par MWh, kas ir par 11% augstāka nekā oktobrī. Prohorova skaidroja, ka augstas elektroenerģijas biržas cenas Ziemeļvalstīs sekmēja cenu starpības samazinājumu starp Latviju un Lietuvu gandrīz divas reizes. Savukārt Igaunijas cenas starpība ar Ziemeļvalstīm pieauga divas reizes.
“”Nord Pool” reģionā elektroenerģijas cenu pieaugumu galvenokārt noteica prognozētie sausāki laikapstākļi, jo zema hidroloģiskā bilance Ziemeļvalstīs ietekmēja hidroizstrādes apjomus. Mēneša sākumā bija augsta vēja staciju izstrāde, tomēr, sākoties vēsākiem laikapstākļiem, šo staciju izstrāde samazinājās un sekmēja cenu kāpumu. Sākoties aukstam laikam, pieauga elektroenerģijas pieprasījums un attiecīgi ģenerācijas apjomi, ražojot elektroenerģiju fosilo kurināmo stacijās,” pauda “Latvenergo” tirgus analītiķe.
Novembrī Ziemeļvalstu īstermiņa un ilgtermiņa nākotnes kontraktu cenas pieauga. Biržā nākotnes kontraktu vērtību pieaugumu ietekmēja prognozētie aukstie un sausie laikapstākļi, skaidroja Prohorova. Atbilstoši Ziemeļvalstu cenu dinamikai arī Latvijas nākotnes kontraktu vērtības pieauga. Latvijas decembra kontraktu vidējā cena pieauga par 2% līdz 56,27 eiro par MWh, bet 2019.gada Latvijas nākotne kontrakta cenas pieauga par 4% līdz 50,39 eiro par MWh.
Prohorova skaidroja, ka vēsāki laikapstākļi veicināja elektroenerģijas pieprasījuma pieaugumu. Novembrī patēriņš Baltijas valstīs salīdzinājumā ar oktobri pieauga par 4% līdz 2450 gigavatstundām (GWh).
Vislielākais patērētās elektroenerģijas apjoma pieaugums bija Igaunijā – par 6% līdz 746 GWh.
Lietuvā patēriņš pieauga par 3% līdz 1067 GWh, arī Latvijā pieaugums bija par 3%, sasniedzot 637 GWh.
Baltijā pieauga arī izstrādātās elektroenerģijas apjomi novembrī līdz 1624 GWh, kas ir par 7 % vairāk, nekā bija oktobrī. Vislielākais izstrādātā elektroenerģijas apjoma pieaugums bija Latvijā – par 27%, sasniedzot 488 GWh. Igaunijā ģenerācija pieauga par 14% līdz 919 GWh. Savukārt, Lietuvā izstrāde samazinājās par 36% un novembrī bija 217 GWh.
Novembrī Baltijā ģenerācija nosedza elektroenerģijas patēriņa apjomus 51% apmērā. Lietuvas izstrādātās elektroenerģijas apjoms izveidoja 78% lielu deficītu pret patēriņu; Latvijā šī bilance novembrī bija 23 %, savukārt Igaunijā bija 23 % liels ģenerācijas pārpalikums.
