“Latvenergo” no “vērtīgākā troņa” nenogāžams Latvijas līderis 1
Olafs Zvejnieks, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Par vērtīgāko Latvijas uzņēmumu Top101 vērtējumā atkal kļuvis “Latvenergo”. Piecpadsmit gadu laikā, kopš fondu birža “Nasdaq Riga” un konsultāciju uzņēmums “Prudentia” veido Latvijas vērtīgāko uzņēmumu sarakstu, “Latvenergo” uzvarējis jau 13. reizi.
“Latvenergo” vērtība, pēc saraksta veidotāju domām, ir 1,65 miljardi eiro, tas pagaidām ir vērtīgākais enerģētikas uzņēmums Baltijā. “Latvenergo” valdes priekšsēdētājs Guntars Baļčūns, saņemot balvu, īpaši uzsvēra koncerna darbību jaunos stratēģiskos virzienos, tādos kā elektromobilitāte, alternatīvo enerģijas avotu izmantošana, kas papildina uzņēmuma jau esošos biznesa virzienus.
Tomēr jāpiezīmē, ka abu kaimiņvalstu enerģētikas uzņēmumi savu vērtību audzē krietni straujāk – Latvijas uzņēmuma vērtība gada laikā pieaugusi par nepilniem 100 miljoniem eiro, bet Igaunijas “Eesti Energia” vērtība augusi par vairāk nekā 350 miljoniem eiro, savukārt Lietuvas “Ignitis Grupe” – par 560 miljoniem.
Starpība varētu būt izskaidrojama ar to, ka abu kaimiņvalstu uzņēmumi daudz enerģiskāk pievērsušies atjaunojamās enerģētikas projektiem, bet “Ignitis” gadījumā – ar ļoti veiksmīgo akciju sākotnējo piedāvājumu šoruden. Ja šī tendence turpināsies, nav izslēgts, ka jau nākamajā gadā “Latvenergo” var zaudēt Baltijas enerģētikas vērtīgākā uzņēmuma godu.
Otro vietu vērtējumā ieņēmuši “Latvijas valsts meži” – kopā ar “Latvenergo” tie ir vienīgie mūsu valsts uzņēmumi, kuru vērtība pārsniedz vienu miljardu eiro.
Būtiskas pārmaiņas šī gada Top101 ieviesusi vērtējuma kritēriju maiņa – tagad tiek vērtēts arī tas, vai uzņēmumu valdēs ir proporcionāli pārstāvēti abi dzimumi, kā arī neatkarīgu padomes locekļu un ilgtspējas ziņojumu esamība. Teorētiskais pamats šādai pārmaiņai ir pētījumi, kas apgalvo, ka uzņēmumi, kuru padomēs un valdēs ir pārstāvēti abi dzimumi, demonstrē par 2,3% augstāku kapitāla atdevi un lielāku ilgtspēju.
Lai gan šīs pārmaiņas atbilst laika garam, tomēr viena no nepatīkamajām to sekām ir neiespējamība salīdzināt šī gada rezultātus ar iepriekšējo gadu datiem, jo mainīti vērtēšanas kritēriji.
Analizējot publiski pieejamo informāciju par uzņēmumu pārvaldību un atklātību pret sabiedrību, “Nasdaq Riga” valdes priekšsēdētāja Daiga Auziņa-Melalksne uzsvēra, ka šogad no Latvijas Top101 iekļuvušajiem uzņēmumiem tikai 6% uzņēmumu padomē ir vismaz viens neatkarīgs padomes loceklis, un abi dzimumi ir pārstāvēti tikai 7% uzņēmumu, kas ir pārsteidzoši maz.
Savukārt valdē abi dzimumi pārstāvēti 42% uzņēmumu. Vides, sociālās ietekmes un pārvaldības jautājumi (ESG) jeb ilgtspējas ziņojumi ir pieejami 36% uzņēmumu. Korporatīvās pārvaldības ziņojumus publicē 10% uzņēmumu, savukārt informāciju par risku pārvaldību, ētikas kodeksu vai tml. atklāj 32% uzņēmumu.
Šogad vienlaikus ar Latvijas vērtīgāko uzņēmumu Top101 publiskoja arī vērtīgāko uzņēmumu topu Igaunijā. Top101 vērtīgāko uzņēmumu kopējā vērtība Latvijā sasniedz 16,4 mljrd. eiro, savukārt Igaunijā 20,7 mljrd. eiro.
Raugoties nozaru griezumā, Latvijā dominē patēriņa preču tirdzniecības nozare, savukārt Igaunijā – operācijas ar nekustamo īpašumu. “Pandēmijas ietekmē uzņēmumu vērtība būs vairāk nekā jebkad agrāk atkarīga no uzņēmumu spējas pietiekami ātri pielāgoties izmaiņām,” akcentēja “Prudentia” valdes priekšsēdētājs Kārlis Krastiņš.
Jāpiebilst, ka šī gada vērtīgāko uzņēmumu saraksts vēl neatspoguļo Covid-19 krīzes radītās izmaiņas, jo veidots, balstoties uz pērnā gada uzņēmumu pārskatiem. Nākamā gada sarakstā gaidāmas būtiskas pārmaiņas.
