“Latvenergo” koncerna apgrozījums pērn sarūk par 8%; peļņa – 29,7 miljoni eiro 0
Latvijas energoapgādes kompānija “Latvenergo” pērn strādāja 1,012 miljardu eiro neauditēto apgrozījumu, kas ir par 8% mazāk nekā 2013.gadā, savukārt koncerna peļņa saruka par 35,5% – līdz 29,746 miljoniem eiro, liecina uzņēmuma paziņojums biržai “Nasdaq Riga”.
“Latvenergo” preses sekretāre Ivita Bidere pavēstīja, ka koncerna ieņēmumu samazinājumu noteica izmaiņas finanšu rezultātu uzskaites principos līdz ar meitasuzņēmuma “Enerģijas publiskais tirgotājs” darbības sākšanu no 2014.gada 1.aprīļa – koncerna peļņas vai zaudējumu aprēķinā vairs nav atspoguļojami norēķini par obligāto iepirkumu. Savukārt peļņas rādītāju kritumu noteica ievērojami mazāka Daugavas hidroelektrostaciju (HES) izstrāde, turklāt “Latvenergo” koncerna negūtie ieņēmumi no elektroenerģijas pārdošanas par regulēto tarifu Latvijā 2014.gadā novērtēti 48,2 miljonu eiro apmērā.
Vienlaikus Bidere atzīmēja, ka “Latvenergo” koncerns ir veiksmīgi saglabājis elektroenerģijas pārdošanas līdera pozīciju Baltijā. Koncerna tirgus daļa ir 35% no kopējā Baltijas elektroenerģijas tirgus. Mazumtirdzniecības klientiem Baltijā kompānija pārdevuši 8688 gigavatstundas (GWh) elektroenerģijas, kas ir par 9 % vairāk nekā gadu iepriekš.
Būtiskākais pārdotās elektroenerģijas apmēra pieaugums ir ārpus Latvijas – Lietuvā un Igaunijā, kur tas palielināts gandrīz uz pusi salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Savukārt klientu skaits kaimiņvalstīs ir palielinājies par vairāk nekā piekto daļu un 2014.gada beigās sasniedza aptuveni 34 tūkstošus. Kopumā Lietuvā un Igaunijā pārdotās elektroenerģijas apmērs ir 3053 GWh, kas ir gandrīz divas reizes lielāks nekā konkurējošo elektroenerģijas tirgotāju pārdošanas apmērs Latvijā.
Tāpat “Latvenergo” preses sekretāre klāstīja, ka no 2014.gada vidus koncerns visu saražoto elektroenerģiju piedāvā “Nord Pool Spot” biržā, tādējādi vairākas reizes palielinot elektroenerģijas piedāvājumu Latvijas tirdzniecības apgabalā un nodrošinot tā lielāku likviditāti. “Latvenergo” 2014.gadā ir saražojis 3625 GWh elektroenerģijas un 2492 GWh siltumenerģijas. No attiecīgā apmēra Daugavas HES izstrādātas 1925 GWh elektroenerģijas, savukārt Rīgas termoelektrostacijas (TEC) ir saražojušas 1648 GWh elektroenerģijas un 2236 GWh siltumenerģijas.
Kopumā izstrādātais elektroenerģijas apmērs ir samazinājies par 25%, salīdzinot ar 2013.gadu. Elektroenerģijas izstrādes apmērs Daugavas HES salīdzinoši ar iepriekšējo gadu ir par 926 GWh jeb par 32% mazāks. To noteica neraksturīgi maza ūdens pietece Daugavā – iepriekš tik zema ūdens pietece Daugavā novērota vien 1976.gadā. Ņemot vērā izmaiņas lielo koģenerācijas staciju atbalsta mehānismā, kas neparedz dabasgāzes izmaksu kompensāciju, kā arī būtisku atbalsta samazinājumu koģenerācijai līdz ar subsidētās enerģijas nodokļa ieviešanu no šā gada sākuma, Rīgas TEC strādāja tirgus konjunktūrā, efektīvi plānojot darba režīmus un kurināmā izmantošanu. Tādējādi Rīgas TEC izstrāde 2014.gadā bija par 309 GWh jeb 16% mazāka nekā gadu iepriekš.
Lai pilnveidotu elektroenerģijas obligātā iepirkuma administrēšanas caurskatāmību, 2014.gada 25.februārī tika nodibināta jauna meitassabiedrība “Enerģijas publiskais tirgotājs”, kas 2014. gada 1.aprīlī pārņēma obligātā iepirkuma administrēšanas funkcijas no “Latvenergo”. Tai normatīvajos aktos ir noteikti īpaši pienākumi iepirkt elektroenerģiju no ražotājiem, kuriem ir piešķirtas tiesības pārdot saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros par normatīvajos aktos noteiktiem elektroenerģijas iepirkuma tarifiem, kā arī veikt garantētos maksājumus par koģenerācijas stacijās uzstādīto jaudu. Jaunajā obligātā iepirkuma komponentes (OIK) aprēķinā par 2014.gadu “Enerģijas publiskais tirgotājs” ir ņēmis vērā valsts budžeta dotāciju OIK samazināšanai, līdz ar to kopējā OIK ar 2015. gada 1.aprīli nemainīsies un būs 2,679 centi/kWh.
“2014.gada augustā noslēdzās projekta “Kurzemes” loks otrais posms – nodota ekspluatācijā projekta “Kurzemes loks” posma Grobiņa–Ventspils jaunā 330 kilovoltu (kV) elektropārvades līnija. Savukārt projekta noslēdzošā posma Ventspils–Tume–Rīga izbūvi Eiropas Komisija ir iekļāvusi kopējo atbalstāmo infrastruktūras objektu sarakstā, nosakot 45% līdzfinansējumu. “Kurzemes loka” projekta realizācijas rezultātā ievērojami tiek paaugstināts energoapgādes drošums Kurzemē un Latvijā, palielinot iespēju nākotnē izmantot Lietuvas–Zviedrijas jūras kabeļa “NordBalt” darbību un piekļuvi Ziemeļvalstu elektroenerģijas tirgum,” skaidroja Bidere.
“Latvenergo” investīciju apmērs 2014.gadā bija 177,6 miljoni eiro. “Būtisku investīciju apmēru esam veikuši tīklu modernizācijā, lai nodrošinātu augstu pakalpojumu kvalitāti, tehniskos rādītājus un darbības drošumu. 2014.gadā investīciju apmērs tīklu aktīvos veido 74% no kopējām investīcijām. Tāpat turpinām veikt investīcijas videi draudzīgos un apkārtējo vidi uzlabojošos investīciju projektos – 2014.gadā gandrīz 10 miljoni eiro ir ieguldīti Daugavas HES hidroagregātu rekonstrukcijā,” stāstīja uzņēmuma preses sekretāre un piebilda, ka, nodrošinot savlaicīgu aizņemtā kapitāla piesaisti turpmāko gadu investīciju finansēšanai un agrāko aizdevumu refinansēšanai, 2014.gada nogalē tika piesaistīts banku finansējums 150 miljonu eiro apmērā un ar Eiropas Investīciju Banku tika parakstīts aizdevuma līgums par 100 miljoniem eiro.
“Latvenergo” koncerns 2013.gadā strādāja ar 1,1 miljarda eiro apgrozījumu un guva 46,149 miljonu eiro peļņu.
“Latvenergo” ir Latvijas valstij piederošs energoapgādes komersants, kas nodarbojas ar elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošanu un tirdzniecību, kā arī sniedz telekomunikāciju un informācijas tehnoloģiju pakalpojumus. Patlaban “Latvenergo” koncernā ietilpst “Latvenergo” un “Latvijas Elektriskie tīkli”, “Sadales tīkls”, “Enerģijas publiskais tirgotājs”, “Liepājas enerģija”, kā arī “Elektrum Lietuva” un “Elektrum Eesti”, kam pieder arī kompānija “Elektrum Latvija”.
