Foto- LETA

“Latvenergo”: Daugavas jauda nav pietiekama jaunu HES izbūvei 0

Daugavas jauda nebūtu pietiekama jaunu hidroelektrostaciju (HES) izbūvei, aģentūrai BNS norādīja Latvijas energoapgādes kompānijas “Latvenergo” preses sekretāre Ivita Bidere.

Reklāma
Reklāma
7 pārtikas produkti, kurus nevajadzētu bieži ēst. Tie ļoti var kaitēt zarnām
RAKSTA REDAKTORS
“Ārsts atnāk ar kafiju, bez steigas…” Paciente dusmīga, kāpēc “Veselības centrs 4” atļaujas necienīt cilvēku laiku
TV24
“Es neticu šādām sakritībām!” Slaidiņam aizdomas raisa ASV prezidenta Baidena pēkšņie lēmumi par Ukrainu un Trampa klusēšana
Lasīt citas ziņas

Viņa uzsvēra, ka jautājums par Daugavas HES izbūvi sabiedrībā no jauna kļuvis aktuāls kopš pagājušās nedēļas, tostarp arī Valsts prezidents Andris Bērziņš paudis, ka būtu jāizvērtē jauna HES būvniecība, tomēr Bidere uzsvēra, ka jauni Daugavas HES nevarētu nodrošināt regulārās bāzes jaudas.

“Jau kopš pagājušā gadsimta trīsdesmitajiem gadiem, kā arī padomju gados Daugavā veikti izpētes darbi par iespējamo HES izbūvi. Konstatēts, ka HES būtu iespējams celt divās vietās – pie Daugavpils, kā arī pie Jēkabpils. Izpētes laikā konstatēts, ka Jēkabpils HES optimālā jauda būtu 30 megavatu (MW), kas ir pārāk niecīgs devums Latvijas energoapgādes vajadzībām,” teica Bidere.

CITI ŠOBRĪD LASA

Savukārt padomju laikā projektētā Daugavpils HES jauda bija apmēram 200 MW, taču tad saskaņā ar projektu būtu jāapplūdina plašas teritorijas ne tikai Latvijā, bet arī Baltkrievijā. “Tā kā kopš Latvijas valstiskās neatkarības atgūšanas applūdināšana iespējama tikai mūsu valsts teritorijā, projektējamā Daugavpils HES jauda saruka līdz 100 MW, un tas ir par maz šāda mēroga projektam,” sacīja Bidere un atgādināja, ka šis projekts iesākts pagājušā gadsimta astoņdesmitajos gados un apturēts.

“Latvenergo” komunikāciju direktors Andris Siksnis aģentūrai BNS iepriekš uzsvēra, ka HES jaudu pilnīga noslodze gadā ir aptuveni 20%.

“HES jaudu pilnīga noslodze gadā ir aptuveni 20%. HES Darbības efektivitāte ik gadu ir atkarīga no ārējiem apstākļiem, kas nav ietekmējami – ūdens caurplūdes Daugavā. Mainīgais ūdens caurplūdes daudzums ir galvenais HES trūkums, un hidroelektrostacijas galvenokārt strādā tā saucamajos pīķa režīmos – tad, kad elektroenerģijas patēriņš ir visaugstākais – rīta un vakara stundās, darba nedēļas sākumā,” paskaidroja Siksnis.

Viņš informēja, ka “Latvenergo” ražo elektroenerģiju četrās hidroelektrostacijās – Pļaviņu HES ar 884 MW jaudu, Ķeguma HES ar 264 MW jaudu un Rīgas HES ar 402 MW jaudu, kā arī Aiviekstes HES ar 0,8 MW jaudu.

Jau ziņots, ka Bērziņš pirmdien intervijā portāla “diena.lv” raidījumam “Dienas rīts” atzina, ka pēdējā laikā aktuālās Visaginas AES projekta diskusijas ietvaros Latvijā būtu jāizvērtē arī iespējas celt jaunu HES uz Daugavas. Viņš norādīja, ka Latvijai pirmām kārtām elektroenerģijas nodrošināšanā būtu jāizmanto vietējie resursi. HES būve, pēc Bērziņa domām, būtu ekonomiski pamatota.

“Latvenergo” ir Latvijas valstij piederošs energoapgādes komersants, kas nodarbojas ar elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošanu un tirdzniecību, kā arī sniedz telekomunikāciju un informācijas tehnoloģiju pakalpojumus. “Latvenergo ” koncernā ietilpst “Latvenergo” un pieci meitasuzņēmumi ‒ “Sadales tīkls”, “Latvenergo Kaubandus”, “Latvenergo Prekyba”, “Liepājas enerģija” un “Latvijas elektriskie tīkli”.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.