“Latvenergo”: Covid-19 ierobežojumu dēļ samazinājies pieprasījums pēc elektroenerģijas 0
Nosakot virkni aizliegumu Covid-19 pandēmijas ierobežošanai, ir samazinājies pieprasījums pēc elektroenerģijas, “Latvenergo” Elektroenerģijas tirgus apskatā norāda uzņēmuma Tirdzniecības daļas tirgus analītiķe Rodika Prohorova.
Viņa skaidro, ka martā
visos “Nord Pool” tirdzniecības apgabalos elektroenerģijas cenas turpināja samazināties,
tostarp Baltijas valstīs elektroenerģijas cenas samazinājās vidēji par 14%.
Lietuvā mēneša vidējā elektroenerģijas cena martā bija 24 eiro par megavatstundu (MWh), savukārt Latvijas un Igaunijas tirdzniecības apgabalos cenas bija vienādas – 24,02 eiro par MWh. Baltijā ikstundas cenu amplitūda martā svārstījās no 4,09 eiro par MWh līdz 65,98 eiro par MWh.
Ziemeļvalstu tirdzniecības apgabalos mēneša vidējā elektroenerģijas cena martā samazinājās vidēji par 23%. Sistēmas vidējā cena, salīdzinot ar februāri, samazinājās par 31% – līdz 9,01 eiro par MWh, bet Ziemeļvalstīs vidējā “spot” cena bija 12,13 eiro par MW.
Prohorova skaidro, ka martā elektroenerģijas cenu samazinājumu Ziemeļvalstīs turpināja noteikt augsta hidroelektrostaciju izstrāde reģionā.
Viņa norāda, ka jau kopš gada sākuma nokrišņu daudzums reģionā bija virs vidējiem rādītājiem. Kopš februāra hidrorezervuāru aizpildījuma līmenis bija virs normas, un martā tas bija par 45% jeb septiņiem procentpunktiem augstāks nekā normas līmenis. Lielais nokrišņu daudzums ietekmēja ne vien lielāku hidroelektrostaciju izstrādi Ziemeļvalstīs, bet arī Latvijā. Tajā pašā laikā vēju staciju izstrāde samazinājās, salīdzinot ar februārī, tomēr tā bija par 15% augstāka nekā iepriekšējā gada martā.
Turklāt elektroenerģijas cenu ietekmēja arī pieprasījuma samazinājums reģionā Covid-19 pandēmijas dēļ
– nosakot virkni aizliegumu, elektroenerģijas pieprasījums samazinājās, pauž Prohorova.
Martā visos elektroenerģijas nākotnes kontraktos novērota lejupvērsta tendence. Galvenokārt cenu lejupslīdi ietekmēja hidroloģiskā situācija Ziemeļvalstīs, min Prohorova, skaidrojot, ka rekordaugsti hidrobilances rādītāji turpinājās arī martā, un, salīdzinot ar februāri, pieauga par 5,6 teravatstundām (TWh) un vidēji mēnesī bija 23,4 TWh virs normas līmeņa. Tāpat cenu pazeminošs efekts bija cenu svārstībām saistītos tirgos.
Martā elektroenerģijas sistēmas nākotnes kontraktu (“Nordic Futures”) cenas aprīļa kontraktam samazinājās par 31% – līdz 9,97 eiro par MWh, bet kontrakta slēgšanas cena saruka līdz 5,7 eiro par MWh. Sistēmas 2020.gada otrā ceturkšņa kontrakta vidējā cena samazinājās par 28% – līdz 9,83 eiro par MWh, bet kontrakta slēgšanas cena noslīdēja līdz sešiem eiro par MWh. Savukārt 2021.gada sistēmas nākotnes vidējā cena martā samazinājās par 15% – līdz 23,29 eiro par MWh, bet kontrakts noslēdzās ar cenu 19,46 eiro par MWh.
Prohorova norāda, ka Latvijas elektroenerģijas nākotnes vidējā cena aprīļa kontraktam samazinājās par 14% – līdz 25,87 eiro par MWh, bet kontrakta slēgšanas cena bija 20,5 eiro par MWh. 2021.gada Latvijā nākotnes cena, martā sekojot lejupvērstai tendencei, samazinājās par 7% – līdz 35,41 eiro par MWh.
Viņa pauž, ka marta vidū Baltijas valstīs tika izsludināta ārkārtējā situācija, lai ierobežotu Covid-19 pandēmijas izplatību, un tas ietekmēja arī elektroenerģijas pieprasījumu. Salīdzinājumā ar iepriekšējā gada martu Baltijā elektroenerģijas patēriņš samazinājās par 3% – līdz 2387 gigavatstundām (GWh). Latvijā elektroenerģijas patēriņš samazinājās par 3% – līdz 626 GWh, salīdzinot ar 2019.gada martu. Tāpat par 3% zemāks pieprasījums bija Igaunijā – 742 GWh, savukārt Lietuvā patēriņš samazinājās par 4% – līdz 1019 GWh.
Martā kopējā elektroenerģijas izstrāde Baltijā pieauga par 2% – līdz 1387 GWh.
Latvijā bija visaugstākā elektroenerģijas izstrāde
– 671 GWh, kas ir par 12% vairāk nekā februārī. Igaunijā saražotas 356 GWh, kas ir par 6% vairāk nekā februārī, bet Lietuvā elektroenerģijas izstrāde samazinājās par 16% – līdz 360 GWh.
Prohorova norāda, ka martā kopējā ģenerācija Baltijā nosedza 58% no elektroenerģijas patēriņa, Latvijā izstrādes attiecība pret patēriņu bija 107%, Igaunijā šī attiecība bija 48%, bet Lietuvā 35%.
Turklāt martā Daugavā novērotā pietece bija 1140 kubikmetri sekundē, kas ir par 33% vairāk nekā 30 gadu vidējais pieteces līmenis. Šogad martā pietece bija par 28% augstāka nekā iepriekšējā gada martā (893 kubikmetri sekundē). Pēdējo reizi šāds pieteces līmenis novērots 2017.gadā
Salīdzinot ar februāri, augstākas pieteces rezultātā “Latvenergo” hidroelektrostacijās (HES) izstrāde pieauga par 34% – līdz 473 GWh. Savukārt zemāka tirgus pieprasījuma un zemāku cenu dēļ “Latvenergo” termoelektrocentrāļu (TEC) izstrādes apmēri samazinājās par 43% – līdz 67 GWh.
Prohorova norāda, ka jau šobrīd ir iespējams sniegt vērtējumu par Covid-19 ietekmi uz globālās ekonomikas lejupslīdes rādītājiem,
tomēr nākotnē tā būs atkarīga arī no tā, cik sekmīgi izdosies ierobežot pandēmijas izplatību un cik ātri atjaunosies ekonomika.
Viņa skaidro, ka ārkārtējās situācijas pasludināšana Eiropā tieši skāra pieprasījuma samazinājumu visās nozarēs, tostarp arī enerģētikā. Martā elektroenerģijas pieprasījums Eiropā samazinājās 5% līdz 15% robežās, kas savukārt atspoguļojās elektroenerģijas ražošanā un izejvielu pieprasījumā.
