“Latvenergo” aug peļņa un arī tarifi 0
Plašsaziņas līdzekļos paklīdusī ziņa par iespējamo kārtējo elektrības cenu kāpumu likusi saausīties arī mūsu lasītājiem. “Kāds būs šis kāpums? Kad tas sagaidāms? Kāpēc jāceļ cena, ja aizvadītajos gados “Latvenergo” strādājis ar peļņu?” – tie ir iedzīvotāju visbiežāk uzdotie jautājumi redakcijai.
Kā viens no elektrības sadārdzināšanās iemesliem tiek minēts tas, ka turpmāk Latvijā cenu noteiks brīvais tirgus. Iedzīvotāji varēs izvēlēties sev lētāko vai kā citādi izdevīgāko elektrības tirgotāju, tāpat kā pašlaik izvēlamies, kurā veikalā pirkt maizi vai pienu. Pret izvēles iespēju it kā nevarētu iebilst, ja vien tā neradītu citas briesmas – elektrības cenu sadārdzinājumu. Brīvā tirgū cena parasti krīt. Kāpēc ne šoreiz?
Pārsteidzīgs lēmums
Kā zināms, tirgus atvēršana mājsaimniecībām bija plānota jau šā gada 1. septembrī. Ekonomikas ministrijā (EM) atzīst, ka tas bijis pārsteidzīgs lēmums. Ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts jau agrāk paudis bažas, ka, šoruden atverot tirgu, jaunās elektrības cenas varētu smagi skart gan iedzīvotājus, īpaši trūcīgos un ar maziem ienākumiem, gan uzņēmumus.
EM iepriekš veiktie aprēķini rāda, ka, jau šoruden liekot iedzīvotājiem pirkt elektrību brīvajā tirgū, tajos mājokļos, kuros gadā patērē vismaz 1200 kWh, rēķini pieaugtu par vismaz 29,64 latiem gadā.
Turklāt, atceļot regulētos tarifus, mājsaimniecībām vairāk būtu jāmaksā arī par tā saukto obligāto iepirkumu komponenti (OIK) jeb valsts subsīdiju zaļās un gāzes koģenerācijā ražotās enerģijas atbalstam.
Par citu termiņu tirgus atvēršanai lēmums tikšot pieņemts, kad būs panākta vienošanās par kompensāciju OIK, par ko maksā elektrības patērētāji. Pēc dažu speciālistu uzskatiem, ja valsts turpinās neierobežoti palielināt OIK jeb subsīdiju zaļās un gāzes koģenerācijā ražotās enerģijas atbalstam, elektrības cenu kāpums būs vēl iespaidīgāks, – līdz 2020. gadam pat par 63%.
40 pret 60
Elektrības cenu par 40 procentiem turpmāk var ietekmēt brīvā tirgus dalībnieki – gan nule nosauktie, gan tie, kas vēl varētu ienākt tirgū vēlāk. Savukārt par 60 procentiem cenu nosaka valsts, papildus apliekot to ar 21% pievienotās vērtības nodokli (skat. zīmējumu).
Uzņēmuma “Sadales tīkls” valdes priekšsēdētājs Andis Pinkulis uzskata, ka elektrības cenas varot celties arī uz elektrības pārvades un sadales sistēmas pakalpojumu rēķina.
“Problēmas mūsu saimniecībā ir milzušas gadiem ilgi,” skaidro uzņēmuma vadītājs, “Padomju laikā izbūvētais elektrotīkls 95 000 kilometru kopgarumā ir novecojis, daudzās vietās vēl izmantojam pagājušā gadsimta 50. un 60. gados ražotās un izbūvētās transformatoru apakšstacijas, dažviet saglabājušies elektropārvades līniju balsti pat no 1939. gada.”
No viņa teiktā noprotams, ka tāpēc nav jābrīnās, ka vējš, sniegs un citi dabas untumi arvien biežāk izraisa pārtraukumus elektrības piegādē.
Lai modernizētu saimniecību, esot nepieciešami prāvi ieguldījumi transformatora apakšstaciju rekonstrukcijā, elektrotīklu automatizācijā, tāpat gaisvadu elektrolīniju vietā jāizbūvē kabeļu līnijas, ko “Sadales tīkls” jau pa daļai esot sācis. Elektropārvades līniju rekonstrukcija esot nokavēta aptuveni 12 000 kilometru kopgarumā. Bet tām būtu nepieciešami aptuveni 200 miljoni latu, lēš Andis Pinkulis.
Šogad Latvijā uzņēmums plāno atjaunot vidējā sprieguma līnijas 360 kilometru kopgarumā, zemsprieguma līnijas 833 kilometru kopgarumā, rekonstruēt 326 transformatoru apakšstacijas, kā arī vidējā sprieguma gaisvadu līniju vietā 161 kilometra kopgarumā izbūvēt kabeļu līnijas.
Bet, pēc uzņēmuma vadītāja domām, ar pēdējo gadu ieguldījumiem tik un tā nepietikšot sadales un pārvades sistēmas pilnīgai atjaunošanai un modernizēšanai. Līdzās iesāktajai elektroapgādes tīklu rekonstrukcijai tikpat svarīga esot arī elektroenerģijas piegādes pārtraukumu biežuma un ilguma samazināšana.
Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā stāsta, ka pašlaik nevarot pateikt, kāds turpmāk varētu būt šīs sastāvdaļas lielums elektrības cenā.
Katram sava naudas lāde
“Latvenergo” komunikācijas direktors Andris Siksnis skaidro, ka “Latvenergo” meitas uzņēmumam “Sadales tīkls” ir pašam sava pārvaldība un peļņa. Tāpēc “Latvenergo” peļņu nevarot saistīt ar plānoto tirgus atvēršanu mājsaimniecībām.
Pagājušajā gadā uzņēmuma “Sadales tīkls” peļņa bijusi 553 000 latu. Savukārt “Latvenergo” peļņa – 37,5 miljoni latu – pērn lielākoties iegūta, sekmīgi darbojoties brīvajā elektroenerģijas tirgū Baltijas valstīs. Pašlaik tā tirgus daļa Lietuvā jau ir 13%, bet Igaunijā – 11%. “Jāuzsver, ka lielākā daļa elektroenerģijas (71% jeb 5875 GWh) tiek pārdota brīvajā tirgū, savukārt par regulētu elektroenerģijas tarifu Latvijā ir pārdoti 29%.”
Peļņa budžeta lāpīšanai
Kā izrādās, no šīs “Latv energo” peļņas 28,5 miljoni latu tiek izmaksāti dividendēs, kas aizplūst valsts budžetā.
Ja “Sadales tīkls” brēc, ka vajag naudu novecojušās elektrosaimniecības rekonstrukcijai un ja lielu daļu no elektrības cenas veido OIK jeb valsts subsīdijas zaļās enerģijas atbalstam, ekonomikas ministram Danielam Pavļutam jautāju, kāpēc šo peļņu nevarētu izmantot šīm subsīdijām vai elektrotīklu rekonstrukcijai – tā, lai nebūtu jāceļ elektrības cenas iedzīvotājiem, dzenot viņus vēl lielākā naba dzībā.
Ministraprāt, īstermiņā reālākais atrisinājums būtu īpaša fonda izveide, kas visiem patērētājiem kompensētu šo OIK pieaugumu. Ministrija piedāvājusi šajā fondā novirzīt minētās “Latvenergo” dividendes, kas tiek iemaksātas budžetā. Bet tam iebildusi Finanšu ministrija, jo budžeta veidotāji rēķinās ar AS “Latvenergo” dividendēm.
Daniels Pavļuts sola, ka šovasar būšot arī skaidrība par atbalsta samazināšanu “Latvenergo” termoelektrocentrālēm (TEC), rudenī tāpat būšot piedāvājums grozījumiem mazo staciju atbal-stam.
Fakti Pašlaik iedzīvotājiem par mājokļos patērēto elektrību, ja patēriņš nepārsniedz 1200 kilovatstundas (kWh), jāmaksā 8,18 santīmi par kWh. Ja tas lielāks, tad 10,65 santīmi par kWh. Latvijā pašlaik tikai mājsaimniecības (aptuveni 847 000 klientu) pērk elektrību par regulētu elektroenerģijas tarifu. Pārējie lietotāji (aptuveni 24 500 klientu) to jau pērk brīvajā tirgū. Avots: “Latvenergo” |
Izdevumu pieaugums mājsaimniecībās pēc tirgus atvēršanas
| Patēriņš, kWh/ gadā | Izdevumi gadā pēc pašlaik regulētiem tarifiem, Ls |
Izdevumi gadā pēc tirgus atvēršanas*, Ls |
Izdevumu pieaugums salīdzinājumā ar regulēto tarifu, % |
| 1200 | 98,16 | 137,36 | 40 |
| 2500 | 236,58 | 286,17 | 21 |
* iekļaujot jauno obligāto iepirkumu komponenti (OIK) jeb valsts subsīdiju vērtību, kuru Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija apstiprināja 2013. gada 20 februārī un kas ir spēkā no šā gada 1. aprīļa, kā arī tirgus cenu, kas atbilst pašreizējam pamata tarifam – 3,44 santīmiem par kWh.
Ekonomikas ministrijas aprēķini
