“Latvenergo”: Ar īpašu nozares ministru Latvija varētu būt enerģijas eksportētājvalsts 77
Ar enerģētikas nozares ministra tēmētiem un mērķtiecīgiem centieniem Latvija turpmākajos gados varētu kļūt par enerģijas eksportētājvalsti, komentējot potenciāli jaunas enerģētikas un vides aizsardzības ministrijas izveidošanu, pauda AS “Latvenergo” padomes priekšsēdētājs Ivars Golsts.
Viņš norādīja, ka enerģētika ir lielu ilgtermiņa investīciju nozare, un ir ļoti būtiski saskaņot kopējo redzējumu un virzību, lai nenokavētu būtiskus procesus, kuri jāsāk plānot un virzīt jau šodien, lai pēc 10-15 gadu harmoniskas attīstības valsts būtu gatava tā brīža izaicinājumiem.
Kas būtu šāda ministra pienākumos
“Enerģētikas transformācija Latvijā ir ar ļoti lielu potenciālu, un ar nozares ministra tēmētiem un mērķtiecīgiem centieniem turpmākajos gados varam izvirzīties par enerģijas eksportētājvalsti,” pauda Golsts.
“Latvenergo” pārstāvji norādīja, ka enerģētikas ministra pozīcija savulaik Latvijā jau bija, un šāda posteņa atjaunošana ir jaunā ministru kabineta kompetence, izvērtējot šādam amatam precīzi definētus stratēģiskus uzdevumus.
Enerģētikas transformācija
Uzņēmumā skaidroja, ka enerģētikā būtiski jauna šķautne ir klimata neitralitāte, kas aplūko jautājumus, kas saistīti ar jēdzieniem “enerģētika” un “klimats”. To pozicionē gan Latvijas Nacionālajā enerģētikas un klimata plānā, gan “Latvenergo”, saistot attīstības mērķus ar klimatneitrāliem risinājumiem.
Enerģētikas transformācija no fosilo resursu izmantošanas uz atjaunojamajiem, oglekļa dioksīda (CO2) emisiju mazināšanas uzdevumi, energoneatkarība un tehnoloģiju maiņa prasa koordinētu darbības plānošanu kā īstermiņā, tā arī vidējā un stratēģiskajā plānošanā ar skatu 10-20 gadu perspektīvā, pauda kompānijā.
Savukārt elektroenerģijas sadales sistēmas operatora AS “Sadales tīkls” valdes priekšsēdētājs Sandis Jansons atzīmēja, ka
šādas ministrijas iespējamas izveides apspriešana valsts mērogā norāda uz to, cik stratēģiski nozīmīgi patlaban ir abi šie jautājumi – enerģētiskā un vides ilgtspēja.
“Tas, ka šīs jomas ir valstsvīru fokusā, ir svarīgi un apsveicami. Tomēr, vai šie jautājumi tiks koordinēti caur atsevišķu ministriju, ir taktikas jautājums,” sacīja Jansons, piebilstot, ka daudzi jautājumi jebkurā gadījumā tiks koordinēti sadarbībā starp ministrijām.
Viņš arī norādīja, ka galvenais uzsvars liekams uz atbilstošu resursu nodrošināšanu un procesu koordinēšanu, lai būtisku lēmumu pieņemšana notiktu konstruktīvi un operatīvi.
Jau ziņots, ka “Jaunā vienotība” (JV) atbalsta jaunas ministrijas izveidošanu, uz kuru tiktu pārcelta atbildība par enerģētikas un vides aizsardzības jomām no Ekonomikas ministrijas (EM) un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM).
Jaunajā ministrijā no EM tiktu pārņemti par enerģētiku atbildīgie departamenti un no VARAM ar vidi un klimatu saistītie departamenti, otrdien, 11.oktobrī, pēc tikšanās ar “Progresīvajiem” žurnālistiem norādīja JV līderis, Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.
Šāds solis būtu jāsper, lai risinātu to, ka gadiem ilgi “stūrgalvīgi nerisinās” jautājums par politikas pieņemšanu “zaļā kursa” ieviešanai, jo vienas ministrijas pārziņā ir vides aizsardzība un otras ministrijas pārziņā ir enerģētika un ekonomikas attīstība, norādīja premjers.
