– Tas, ka krodziniekam vārds Kārlis, laikam nav nejaušība… 3
– Var tā pieņemt… Taču tur atkal ir grāpis ar diviem dibeniem. Varam dažādi izturēties pret Kārli Ulmani, bet to nu gan pierādījuši fakti, ka viņam pašam tik vien bija kā mētelītis, žokejmice, katrā ziņā ne milzu noguldījumi bankā “Baltija”, vien rūpe par savu valsti. Lauris Gundars daudz kur šajā lugā smēlies asociācijās. Kā jau viņam raksturīgi, viņš daudzas lietas pasniedz diezgan huligāniski un bieži izsauc uguni uz sevi ar negaidītiem apgalvojumiem, pretējiem vispārpieņemtiem priekšstatiem.
– Kas runā pretī priekšstatiem šajā lugā?
– Ja īstens latvietis dibina savu valsti, viņš to dara visas tautas labā. Cita lieta, ja kāds rīkojas ar mērķi nostiprināt savas personiskās pozīcijas, savu turību, ko diemžēl piedzīvojām pēdējā atmodā. Tīrradņa ideju pēcāk sabradā cilvēka alkatīgā puse, kas kopīgi sasniegto izmanto savtīgos nolūkos. Lugas “Lattia” autors arī virza jauno cilvēku, vārdā Cimze, uz gandrīz vai traģisku likteni. Jo jauniņais īpatnis, tautasdziesmu entuziasts seko aizrautīgajam krodziniekam, kuram viņš vajadzīgs kā morālais stiprinātājs.
– Dibinot valsti, kaut tikai sapņojot par to, iekšējā dzirde sajūt tās garu arī dziesmā.
– Mūsu izrādē Kārlis kā jaundibināmās valsts himnu izmanto tautasdziesmu Jāņa Cimzes apdarē “Zirgi zviedza, velli brauca” par zirgiem, kas zviedza, un velliem, kas brauca – tā ir tāda vīrišķā spēka un enerģētikas dziesma. Starp citu, koris “Sola” to iedziedājis diskā Jāņa Cimzes 200. jubilejas sakarā.
– Kārlis sapņo būvēt valsti, sākot ar mazumiņu, – apkārtnes cilvēku apvienošanu kopīgai dziedāšanai… Dziedāt pēc vienas rokas ir lieliski Dziesmu svētkos, bet vairs ne tik slavējami sabiedrībā, kas grib būt demokrātiska.
– Cilvēku var nosist arī ar klavieru vāku. Jebkuru labu ideju var izmantot pretējiem mērķiem.
