Lattelecom Telemetrija – gudrākai mājai, pilsētai un valstij 1
“Kad investējām optiskā interneta attīstībā, daudzi neizprata investīciju nepieciešamību, jo domāja, ka 20 mbit/s interneta ātrums būs pietiekams vienmēr. Mūsu investīcijas bija solis ar skatu nākotnē. Tieši tāpat ir ar telemetriju.” Kas ir šis noslēpumainais vārds, kas tam ir vēderā, un kā tas mainīs mūsu ikdienu? Saruna ar “Lattelecom” Korporatīvās attīstības dienesta biznesa attīstības direktoru Arvilu Kupri.
– Kas ir telemetrija? Man šis vārds asociējas ar Formulas-1 sacensībām, kur šis vārds apzīmē informācijas iegūšanu no formulas tās braukšanas laikā.
– Tas ir tieši tas pats! Koncepcija, kad tehnoloģija runā ar tehnoloģiju, jau pastāv gadiem, bet tikai tagad cilvēki sāk apzināties, ka tas var radīt ļoti lielu finansiālo ietaupījumu. Pieļauju, tehnoloģija sākotnēji pat radusies no F1. Vienkārši runājot, ar telemetriju mūsu gadījumā saprot attālinātu skaitītāju nolasīšanu. Visu veidu – ūdens, siltuma, dažādu kustību, temperatūras utt. Klāsts ir plašs, un jau kopš pagājušā gada nogales piedāvājam arī vadības funkcionalitāti – siltuma mezglus varam ne tikai nolasīt, bet arī vadīt. Ja redzam, ka pēkšņi palielinājies gaisa mitrums, un ir nepieciešams siltummezglu kurināt, to var darīt arī attālināti.
– Kādi ir lielākie šī pakalpojuma ieguvumi?
– Es pats katru mēnesi aizmirstu pastkastē iemest ūdens skaitītāju rādījumus, tāpēc dažkārt esmu saņēmis diezgan lielus rēķinus. Telemetrijas nolasījumi līdz mājas apsaimniekotājam nonāk ik pēc piecām minūtēm. Ietaupās laiks – nedz pašam jāveic nolasījumi, nedz mājas vecākajam jāsavāc visu dzīvokļu dati. Šādā veidā tiek novērsta arī ievades kļūda, kas var rasties, cilvēkam pašam ievadot mērījumus ar roku. Tagad mājas apsaimniekotāju grāmatvedība datus saņem jau integrētā veidā. Tāpat tas ļauj ļoti laikus pamanīt bojājumus vai zudumus – negodprātīgas rīcības vai cita veida, kurus vizuāli nevar pamanīt. Mēs jau redzam, ka mājās, kurās ūdens zudumi bija pat 30%, pēc telemetrijas ieviešanas šis skaitlis nokrities līdz 5%, kas ir pieļaujams apjoms.
– Pakalpojums ir pieejams pilnīgi visiem? Arī es to varu ieviest savā mājā vai dzīvoklī?
– Šobrīd lielākoties strādājam ar pakalpojumu sniedzējiem – apsaimniekotājiem un komunālo pakalpojumu sniedzējiem. Atsevišķi privātpersonām pašlaik to nepiedāvājam, bet piedāvājam visai mājai vienlaicīgi, lai parādās pilnais efekts – nolasa ievadskaitītāju, kas rāda mājas pilno patēriņu, un arī katru dzīvokli. Perspektīvā, protams, pakalpojumu piedāvāsim arī privātajā sektorā un skatīsimies, kas būs vajadzīgs. Vienkārši piedāvāt pakalpojumu mājsaimniecībām nav izdevīgi, bet noteiktas vajadzības var atrast.
– Kāpēc nav vērts?
– Ja mājsaimniecībai nevaram samazināt rēķinu vai sniegt lielākas ērtības, pakalpojumam nav vērtības.
– Bet, ja es jūtu, ka ir pārāk liels rēķins un kaut kas nav kārtībā, pakalpojumu pieslēgt uz laiku es varēšu?
– Mājsaimniecība to nemaz nevar redzēt, jo viņiem ir pieeja saviem skaitītājiem, bet nav pieeja mājas ievadskaitītājam un citiem dzīvokļiem. Privātmāju sektorā ir bijuši pieprasījumi, uz to arī fokusējamies un virzāmies. Uz projektu skatāmies secīgi – vispirms ejam uz infrastruktūras sakārtošanu un pēc tam uz privātmājām. Perspektīvā pakalpojums varētu daudz kur attīstīties – dūmu detektori, siltuma un mitruma vadība, bet gribam ieviest tikai pašu nepieciešamāko.
– Kur tās visas ierīces atrodas, kā tas izskatās?
– Ierīces ir vienkāršas. Skaitītājs, kuru nolasa attālināti, izskatās tāpat kā parastais skaitītājs. Var gadīties, ka cilvēki nopirkuši attālināto skaitītāju un to pat nepamana. Iekārtas, kuras nepieciešamas nolasīšanai, atrodas kāpņu telpās nelielā kastītē ar marķētiem vadiem. Mājās nekādas papildu iekārtas nav vajadzīgas.
– Es gribu ūdeni, siltumu un gāzi. Tā var vai komplektā obligāti būs viss?
– Protams, var izvēlēties, bet, jo vairāk pakalpojumu nolasa, jo ir izdevīgāk. Pakalpojums balstās uz mēneša nomas maksu. Cena mainās, bet ne tik būtiski, jo tehnoloģijas jau uzstādītas, nākas vien ieviest dažus jauninājumus.
– Kad šī ideja dzima?
– Projekta ideja radās 2011. gadā, bet gadu vēlāk sākām to izstrādāt. Projektā veicām pamatīgu zinātnisku izpēti, lai saprastu, kāda situācija ir Eiropā un kā katra valsts veido savu likumdošanu, lai atbalstītu viedo mērierīču projektus. Esam runājuši ar Ekonomikas ministriju, un problēma ir nevis tajā, ka kaut ko regulē, bet tieši tajā, ka neeksistē regulējumi un noteikumi, pēc kuriem tirgum jāvadās. Savukārt telemetriju ieviesām 2014. gada jūlijā, bet, kā teicu, pagājušā gada beigās ieviesām arī vadīšanu, ne tikai nolasīšanu.
– Kas bija par pamatu šai idejai?
– Pamatā ir Eiropas Savienības vadlīnijas, attīstības programma “Horizon 2020”, kur izceļ CO2 izmešu samazināšanu. To var darīt vairākos veidos, piemēram, samazinot neefektīvo resursu patēriņu, un tam palīdz viedās nolasīšanas sistēmas. Ja patērējam mazāk siltumenerģijas, tad tā arī mazāk jāražo, un tieši ražošanas procesā rodas CO2 izmeši. Par to arī cīnāmies Latvijas tirgū, jo par to ir jādomā un tas ir aktuāli.
– Pēc kā vadījāties, kādus piemērus ņēmāt, izstrādājot projektu?
– Lai ievērotu labāko pasaules praksi, mēs vadījāmies pēc Vācijā tapušām “Open Metering System” vadlīnijām. To, protams, ietekmējušas daudzas valstis un ražotāji, taču lielākoties tā radās Vācijā. Skatījāmies vēl daudzu dažādu valstu pieejas, lai projekts izdotos pēc iespējas labāks.
– Veicāt kādus pētījumus par iespējamo telemetrijas pieprasījumu?
– Tirgus izpēte ir neatņemama sastāvdaļa. Tobrīd, kad strādājām pie telemetrijas, bija skaidrs, ka pieprasījums ne tikai būs, bet jau bija. Cieši strādājām ar t. s. pilotklientiem, kurus aptaujājām par visām viņu vajadzībām – gan lietotāja saskarnē, gan uzbūvē, lai saprastu, kas viņiem patīk, kas nepatīk, ko viņiem vajag un ko nevajag.
– Mani vienmēr interesējušas tehnoloģijas, kuras var savienot ar mobilajiem tālruņiem. Ir gan kafijas automāti, gan ūdenssildītāji, gan citas ierīces, ko var darbināt attālināti, kas informāciju piegādā uz lietotāja tālruni. Kā būs ar telemetriju? Vai lietotāji arī varēs saņemt nolasījumu un citus datus savos viedtālruņos vai datoros?
– Visvienkāršāk ir šo informāciju dabūt ekrānos – to var sasniegt, arī ieejot “Lattelecom Telemetrijas” portālā, bet, ja runājam par gudrāku dzīvesvietu vai darbavietu, tad mūsu mērķis ir sasniegt pēc iespējas gudrāku māju – lai varētu nomērīt patēriņu, lai varētu redzēt, ka ir pārdegusi spuldzīte utt. Mērķis ir izveidot infrastruktūru, kura ļauj saslēgt iepriekš nesaslēgtas lietas. Vai mājās šobrīd nepīkst dūmu detektors, vai nav ugunsgrēks? Es to nezinu. Tā ir elementāra lieta, kurai pēc iespējas ātrāk būtu jāparādās telemetrijas sistēmās. Arī glābšanas dienesti būtu priecīgi tik ātri saņemt informāciju. Vai atkritumu apsaimniekošana. Mašīna brauc tad, kad tai ir noteikts, un viņiem ir vienalga – atkritumu kastes ir pilnas vai galīgi tukšas. Iedot signālu atkritumu apsaimniekotājam, kad labāk izvest, – tas ir ļoti vienkārši, tas ir tikai jāizdara.
– Kādi ir tuvākie plāni saistībā ar telemetriju?
– Latvijā nenovērtēts potenciāls telemetrijai ir arī medicīnā. Šobrīd redzam problēmas ar diagnostiku. Savlaicīga diagnostika, aprūpe, konsultācijas ir normāla parādība attīstītās valstīs, mums tas ir visai arhaiskā līmenī. Nedrīkst teikt – piedodiet, būs jāpastāv rindā. Diagnostikai jānotiek pēc iespējas ātrāk, tāpēc būtu jāizmanto jauno tehnoloģiju un telemātikas iespējas. Nav tā, ka esam saskārušies ar nākamā līmeņa problēmām – tehnoloģijas to novēršanai pastāv un citi to sen jau atrisinājuši.
Mūsu vīzija ir radīt tādu platformu un vienotu pieeju valstij, kurā mēs izmantojam jauno tehnoloģiju iespējas. Modernās tehnoloģijas jāizmanto, lai panāktu efektivitāti Latvijā, esam pierādījuši, ka to var izdarīt. Tāpat kā mēs kādreiz saskatījām nepieciešamību optikas investīcijām. Daudzi neizprata investīciju nepieciešamību, jo domāja, ka 20 mbit/s interneta ātrums būs pietiekams vienmēr. Joprojām ir daudzas valstis, kur tā uzskata. Mūsu investīcijas bija solis ar skatu nākotnē. Tieši tāpat ir ar “Lattelecom Telemetriju”. Perspektīvā redzam gan gudrāku māju, gan gudrāku pilsētu un beigās arī gudrāku valsti. Telemetriju būvējam rītdienai.
Uzziņa
“Lattelecom Telemetrijas” pakalpojumus jau izmanto – Rīgā, Valmierā, Ludzā, Liepājā, Jūrmalā, Ādažos un Tukuma novadā.
