“Lattelecom”: Drīzumā varēs zvanīt no visas pasaules par vietējo tarifu 0
Daļa “Lattelecom” klientu jau no šī gada vasaras varēs no sava Latvijas fiksētā tīkla telefona numura zvanīt uz Latviju caur internetu no jebkuras vietas pasaulē, maksājot Latvijas vietējās sarunas tarifu un atrašanās vietas interneta pieslēguma izmaksas, intervijā biznesa portālam “Nozare.lv” stāstīja “Lattelecom” valdes loceklis un galvenais tehniskais direktors Uldis Tatarčuks.
Tatarčuks teica, ka tas būs iespējams, pateicoties jaunās “Lattelecom” tīkla arhitektūras pakāpeniskai ieviešanai un pirmo šai sistēmai piemēroto pārnēsājamo telefonu ienākšanai tirgū. Izmantojot šīs ierīces ārzemes, arī būs iespējams saņemt zvanus no Latvijas, savukārt izejošie zvani būs bez papildu maksas tiem klientiem, kuriem bezmaksas sarunas “Lattelecom” tīklā ir iekļautas kādā no pakalpojumu pakām.
Nesenās sarunas laikā Tatarčuks teica, ka tieši tajā dienā “Lattelecom” notiekot Ķīnas telekomunikāciju sistēmu ražotāja “Huawei” dažādu ierīču prezentācija un “Lattelecom” klientiem daudzfunkciju pārnēsājami fiksētā tīkla telefoni varētu parādīties “periodā no jūnija līdz augustam”.
Jau ziņots, ka 2011.gada vasarā “Lattelecom” parakstīja līgumu ar “Huawei” par visu telekomunikāciju operatora tīklu pakāpenisku pārslēgšanu uz tā saukto IMS (IP Multimedia Subsystem) arhitektūru, turpmāk sniedzot visus “Lattelecom” pakalpojumus – balss sarunas, mājokļu un biznesa interneta pieslēgumus un interaktīvo televīziju – caur internetam līdzīgu datu pārraides tīklu.
Pēc IMS sistēmas pilnīgas ieviešanas 2017.gadā “Lattelecom” būs likvidējis ap 196 vietējas centrāles un telekomunikāciju tīklu mezglu ierīces, visa tīkla vadību uzticot pāris centralizētiem maršrutētājiem un to dublieriem, Tatarčuks skaidroja. IMS sistēmai pieslēgtie “Lattelecom” telefona numuri jau patlaban caur internetu jebkurā pasaules malā tiek uztverti kā “savējie” un attālināti piedalās Latvijas vietēja tīkla darbībā.
IMS” ir ieviests “Lattelecom” tīklā, un tiek sniegti pakalpojumi, izmantojot šo platformu. Šāda veida risinājumu izmanto ap 30 000 klientu. Pārsvarā tas ir domāts privātā sektora klientiem. Pakalpojums pakāpeniski aizstās esošos risinājumus, un arvien lielāka klientu daļa tiks uz to “pārmigrēti”. Visi jaunie klienti tiek slēgti pie šī risinājuma,” Tatarčuks teica.
“‘”Virtuālā telefona” pakalpojums, kas nodrošina šo funkcionalitāti, ir jau pieejams. Protams, tas ir saistīts ar gala iekārtu attīstību, ar to, ka uz šīm iekārtām parādās skārienjūtīgas funkcijas un ka nākotnē arī varēs redzēt videoattēlu,” skaidroja “Lattelecom” galvenais tehniskais direktors.
Viņš teica, ka Latvijas teritorijā “virtuālo telefonu” jau var lietot “visos “Lattelecom” uzturētajos 3300 bezvadu interneta punktos”. Bezvadu jeb “WiFi” internets “Statoil” degvielas uzpildes stacijās (DUS) ir bez maksas visiem, savukārt viss “Lattelecom” “WiFi” tīkls ir bez maksas operatora klientiem, kas abonē noteiktas pakalpojumu pakas.
Vaicāts, vai tīkla arhitektūras nomaiņa nerada risku, ka vienas iekārtas avārija var atslēgt tīklu visā valstī, kā tas notika ar “Tele2” 2011.gada vasarā, Tatarčuks teica: “Šādi riski nav jauni. Tie ir zināmi. Risku novēršanai vai risku iespējamības mazināšanai esam investējuši vairākus miljonus latu katru gadu, izveidojot rezervētas elektrobarošanas pieslēgumus, nepārtrauktas barošanas iekārtas (UPS) un akumulatoru sistēmas visos mezglos jeb centrālēs Latvijā dažādās ģeogrāfiskās vietās. Protams, 100% drošība nav iespējama, nejaušību virknes veidojas arvien sarežģītākas.”
Savukārt pāreja uz IMS palīdzēs “Lattelecom” veikt būtiskus ietaupījumus darbības izmaksās. “Ar diviem IMS maršrutētājiem, kas darbojas kā centrāles visai valstij, ir vienkāršāk un ekonomiski izdevīgāk izmantot rezervēšanas sistēmas visos līmeņos. To veidot ar 196 centrālēm ir nesalīdzināmi dārgāk,” Tatarčuks sacīja.
Tatarčuks ir bijis “Lattelecom” valdes loceklis un galvenais tehnoloģiju direktors kopš 2011.gada marta. Pirms tam kopš 2009.gada marta bijis SIA “Citrus Solutions” valdes priekšsēdētājs un iepriekš “Citrus Solutions” valdes loceklis un komercdirektors.
