“Mēs dzīvojam valstī, kurā vienīgā nafta ir tās iedzīvotāji.” Lapsa par gaidāmajām VID vēstulēm 97
“Jaunā VID vadītāja vismaz pagaidām atstāj ļoti cerīgu iespaidu,” runājot par to, ka Valsts ieņēmumu dienests (VID) septembrī sāks 70 000 fizisko personu apziņošanu, aicinot pārskatīt savus deklarētos ienākumus, TV24 raidījumā “Preses klubs” atzina publicists Lato Lapsa.
“Manuprāt, veids, kā par šo te nesakritības lietu tiek paziņots, ir ļoti civilizēts,” publicists sacīja.
Viņaprāt, tā ir normāla, civilizēta secība, ka vispirms VID vadītāja publiski paziņo, ka tiks izsūtītas vēstules, kurās viss tiks paskaidrots.
“Es saprotu, ka tās nebūs vēstules, uz kurām uzzīmēti roku dzelzīši, vai uzrakstīts konts, kurā jāieskaita viss, kas jums ir,” Lapsa ironizēja.
Taču cits jautājums ir, kāpēc tas notiek tieši pašlaik: “Atbilde ir ļoti vienkārša: mēs dzīvojam valstī, kurai naudas nav jau tagad. Un tuvākā pusgada laikā naudas kļūs katastrofāli mazāk.”
Jautāts, vai tas ir veids, kā iegūt papildu ienākumus, Lapsa atbild apstiprinoši: “Protams, mēs dzīvojam valstī, kurā vienīgā nafta ir tās iedzīvotāji.”
Jau vēstīts, ka VID, veicot datu filtrēšanu, atlasījis 70 000 personas, kurām ir pamanīta būtiska neatbilstība starp bankas konta apgrozījumu un tiem ienākumiem, kuri ir deklarēti VID. VID vadītāja Baiba Šmite-Roķe skaidroja, ka neatbilstība šīm personām pārsniedz 20 000 eiro gadā.
Šīm personām plānots nosūtīt masveida paziņojumu, aicinot pārskatīt deklarētos ienākumus, un, ja nepieciešams, iesniegt deklarācijas vai to precizējumus, deklarējot ienākumus pilnā apmērā.
Papildus VID šiem iedzīvotājiem nosūtīs informatīvu materiālu, kas kalpos par palīgu kontos saņemto maksājumu izvērtēšanai un ienākumu deklarēšanai.
Šmite-Roķe informēja, ka, analizējot datus, VID secinājis, ka 5575 personām starpība starp konta apgrozījumu un deklarētajiem ienākumiem gadā ir virs 100 000 eiro, 13 449 personām – starpība ir 50 000 līdz 100 000 eiro, bet 51 099 personām starpība ir 20 000 līdz 50 000 eiro.
Šmite-Roķe sacīja, ka, iespējams, viena trešdaļa no šīm starpībām ir neapliekamie ienākumi vai darījumi, otra trešdaļa – cilvēku nezināšanas dēļ nedeklarēti ienākumi, bet trešdaļa varētu būt nedeklarēti vai nelegāli ienākumi.
Līdz ar to šīs kampaņas galvenais mērķis ir skaidrojošais darbs, uzsvēra Šmite-Roķe.
Paziņojumi tiks izsūtīt VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS). Paziņojumus plānots izsūtīt visām fiziskajām personām, kurām pamanītas būtiskas neatbilstības.
Šmite-Roķe sacīja, ka no šīs kampaņas VID sagaida, ka iedzīvotāji izvērtēs savas finanses, paši deklarēs gan ar nodokli apliekamos, gan neapliekamos ienākumus, kā arī sniegs skaidrojumu VID par naudas izcelsmi, pamatojot ienākumu nedeklarēšanu. Piemēram, tie varētu būt nekustamā īpašuma pārdošanas darījumi, kad nav bijis jāmaksā kapitāla pieauguma nodoklis, un tāpēc šāds darījums nav deklarēts.
Kā iemeslu šādai VID akcijai Šmite-Roķe minēja ikgadējā ēnu ekonomikas pētījuma rezultātus, kuri parāda, ka aplokšņu algu līmenis Latvijā 2023.gadā bija 23,6%.
Šmite-Roķe norādīja, ka ikviens Latvijas iedzīvotājs, kurš saņem nedeklarētus ienākumus, ir VID mērķauditorija. 2023.gadā aplokšņu algu apjoms ir samazinājies, tomēr joprojām ļoti augsts.
Iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) ieņēmumi Latvijā 2023.gadā bija 2,5 miljardi eiro, taču, ja nebūtu nelegāli nodarbināto un aplokšņu algu saņēmēju, ieņēmumi budžetā būtu daudz lielāki, uzsvēra Šmite-Roķe. Viņa informēja, ka aptuveni 300 miljoni eiro ir VID atmaksātais IIN pārmaksu apjoms.
“Liela daļa iedzīvotāju nodokļus maksā godprātīgi, bet kādēļ viņiem būtu jāmaksā arī par negodīgajiem,” uzsvēra Šmite-Roķe.
VID 2023.gadā veica fizisko personu izpēti, izvērtējot 19 984 personas, informēja Šmite-Roķe. Pēc izpētes rezultātiem fiziskās personas pašas labprātīgi papildus aprēķināja 10,03 miljonus eiro nomaksājamos nodokļus, bet kontroles pasākumos papildus aprēķināti vēl četri miljoni eiro.
Šmite-Roķe stāstīja, ka vispirms šie cilvēki tika uzrunāti un pēc tam paši labprātīgi aprēķināja papildus maksājamos nodokļus. Pēc tam attiecībā uz tiem, kuri nepiekrita VID informācijai, tika veikti kontroles pasākumi, papildus iekasējot četrus miljonus eiro.
