Publicists: Valdība slepenā sēdē apspriež jautājumu, kā apdraudējuma gadījumā viņi muks prom ar “airBaltic” lidmašīnām 256
Šādi cilvēki ir pie varas, uztur sistēmu un tur vienkārši nevar būt citādi. Šādi cilvēki taisa 220 miljonu eiro vērtus iepirkumus un tad, kad mediji atklāj šos iepirkumus, viņi kaut kādus “gariņus” noupurē un pēc tam atkal šie cilvēki ir pie varas un visu turpina, TV24 raidījumā “Preses klubs” norāda publicists Lato Lapsa.
Tas vienkārši nevar būt citādāk.
Kurā valstī ir citādi?
Ja valsts vara darbojas pietiekami efektīvi, citās valstīs par šādu rīcību nevis nogriež tai rokai, kas zog, nagus vai uztaisa manikīru, bet uzliek rokudzelžus, viņš uzsver.
Par piemēru viņš min Paula Stradiņa klīnisko universitātes slimnīcu, kur 60 miljoni ir vienkārši “izpļakarēti”, nozagti, to vairs nebūs. Vai esam dzirdējuši, ka ģenerālprokurors Juris Stukāns vai iekšlietu ministrs ir izteicis pārmetumus cilvēkiem, kas ir saņēmuši milzīgas algas, sēžot šīs sistēmas augšgalā? Viņi ir speciāli ielikti tāpēc, lai tas tā nebūtu, savu pārliecību pauž L.Lapsa.
Tāda diemžēl ir sistēma, viņš norāda. Un kamēr šī sistēma netiks sagrauta pašā pamatā, nekas nemainīsies.
Nedod Dievs, ja te sāktos kaut kas tāds kā Ukrainā, mēs redzētu, kā lielā ātrumā te sabruktu pilnīgi viss, viņš pauž pārliecību.
Tas, ka valdība slepenā sēdē apspriež jautājumu, kā viņi muks ar “airBaltic” lidmašīnām, visu izsaka ārkārtīgi precīzi.
Vakar Ministru kabineta sēdes slēgtajā daļā, slepenajā istabā, kas aizsargāta no noklausīšanās, tika apspriests Satiksmes ministrijas sagatavotais ziņojums par to, kā valsts apdraudējuma brīdī izmantot “airBaltic” reisus, viņš stāsta.
Ministru prezidente Evika Siliņa pēc šīs valdības sēdes publiski meloja. Viņa norādīja, ka šī iniciatīva nākusi pēc “Hamās” pastrādātajiem noziegumiem, taču, viņš atkārtoti uzsver, viņa publiski meloja. patiesībā šis projekts bija sagatavots jau septembrī, pirms visiem “hamasiem”, L.Lapsa apgalvo, piebilstot: “Tā tas notiek.”
Aģentūra LETA ziņoja, ka Gauso būvdarbu dēļ PSKUS varētu iet secen pat ap 60 miljoniem eiro Eiropas Savienības (ES) fondu finansējuma, nevis tikai 46 miljoni eiro, kā iepriekš izskanējis, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam “Rīta panorāma” pieļāva PSKUS pagaidu padomes loceklis Normunds Staņēvičs, kurš veic arī valdes priekšsēdētāja pienākumus Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā (RAKUS).
Staņēvičs ļoti cer, ka Stradiņa slimnīcas neapgūto ES fondu finansējumu izdosies pārdalīt Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) Bērnu un jauniešu psihiskās veselības centru būvniecībai, tomēr pagaidām neesot pamata “lolot ilūzijas, ka visa šī nauda šogad tiks apgūta”.
PSKUS padomes loceklis uzsvēra, ka šajā gadā faktiski ir palikuši vairs tikai divi pilni mēneši, un slimnīcām, kā arī potenciālajiem partneriem nav kapacitātes tik īsā laikā atbilstoši ES fondu prasībām izlietot tik lielas naudas summas, jo gan iekārtu iegādei, gan būvniecībai ir nepieciešams vairāk laika, turklāt ir sākti arī citi gana ambiciozi projekti, kas arī jāpabeidz laikā.
Staņēvičs apliecināja, ka katru nedēļu tiekas ar PSKUS jaunā korpusa ieilgušo būvdarbu veicēja – būvkompānijas “Velve” – pārstāvjiem, kuri apliecina, ka plāno un apņemas līdz gada beigām ēku “dabūt zem jumta un pabeigt pa perimetru” tā, lai ziemas periodā varētu turpināt ar iekšdarbiem. Tomēr tas, ko Staņēvičs faktiski redz būvlaukumā, neesot nekas pozitīvs – darbi ritot gausi.
