LATMA: Mediju kultivētie mīti par jauniešiem un ieročiem 0
Haralds Barviks, Latvijas Mednieku asociācijas (LATMA) valdes priekšsēdētājs
Plašsaziņas līdzekļos un sociālajos tīklos izvērsusies spraiga diskusija par ieceri jauniešiem, kuri nokārtojuši mednieka eksāmenu no 16 gadu vecuma pieredzējuša mednieka klātbūtnē ļaut medībās izmantot šaujamieroci. Teju histērisku reakciju radījuši neprofesionāļu sagrozītie fakti, nezinātajiem radot sajūtu, ka pēc likumprojekta pieņemšanas katram jaunietim būs iespēja skraidīt apkārt ar šaujamieroci.
Mīts.
Jauniešiem būs brīva pieeja ieročiem (iegāde un uzglabāšana), kuri to vien gaidot kā nonāvēt sevi vai līdzcilvēkus.
Patiesība.
Ieročus arī pēc grozījumu pieņemšanas varēs iegādāties un glabāt kārtībā, kāda tā ir līdz šim. To nosaka Ieroču aprites likums. Tajā teikts, ka tikai pēc 18 gadu sasniegšanas var pretendēt uz Valsts policijas atļauju iegādāties gludstobra šaujamieroci. Savukārt uz vītņstobra šaujamieroča iegādes atļauju noteiktajā kārtībā var pretendēt no 21 gada vecuma. Valsts policija pirms atļaujas izsniegšanas rūpīgi izvērtē pretendentu, kurš nedrīkst būt sodīts par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, apsūdzēts kriminālprocesā, kura administratīvi sodīta par alkoholisko dzērienu, narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošo vielu ietekmē izdarītiem pārkāpumiem. Pretendentam jābūt iegūtai mednieka apliecībai, jābūt derīgai medicīniskajai izziņai, izziņai par pirmās palīdzības kursu apgūšanu. Pretendenta veselības stāvokli vērtē arī narkologs un psihiatrs. Valsts policija izvērtē ieroča glabāšanas apstākļus deklarētā dzīvesvietā. Ierocim jāglabājas noslēgtos metāla seifos vai metāla skapjos (metāla kastēs), kuru sienu biezums nav mazāks par 2,5 mm, vai cita materiāla speciāli šaujamieroču glabāšanai paredzētā rūpnieciski ražotā seifā.
Līdz ar to personai, kura nav izpildījusi augstākminētās prasības, fiziski nav iespējas piekļūt ierocim, ja vien likumīgā kārtā pieredzējis mednieks atļauj medībās, stāvot blakus jaunajam medniekam, izmantot šo šaujamieroci. Jaunietim piekļūt ierocim bez pieredzējuša likumīgā ieroču īpašnieka klātbūtnes nav iespējams.
Mīts.
Ieroču lietošanas atļauju izsniegšana bez priekšzināšanām un pārbaudes.
Patiesība.
Lai iegūtu mednieka apliecību, jāapgūst ļoti liels zināšanu apjoms. Pirms doties uz eksāmenu, pretendentam ir brīvi jāorientējas aptuveni 1300 jautājumos, kas ne tikai saistīti ar medījamo dzīvnieku paradumiem, bioloģiju un medību saimniecību, bet arī par drošību medībās, drošu apiešanos ar medību šaujamieroci. Pieredzējuša instruktora vadībā šautuvē jāapgūst šaušanas prasmes un jānokārto eksāmens.
Mīts.
Jaunieši ieroci medībās varēs lietot brīvi.
Patiesība.
Jaunietis, kurš ieguvis mednieka apliecību, ieroci varēs lietot tikai pieredzējušam mednieka uzraudzībā, kurš spēs izvērtēt situāciju un dot atļauju ieroča lietošanai vai to aizliegt. Pārbaudīs, vai pārvietojoties ierocis ir izlādēts, kontrolēs, vai tas tiek pielādēts tikai pēc nostāšanās medību vietā un stabilas pozīcijas ieņemšanas, pirms aiziešanas no medību vietas tas būtu izlādēts. Tāpat par ieroča nodošanu citai personai jāizdara ieraksts medību pārskatā. Līdz ar to ieroci savām atvasēm uzticēs praktiski tikai viņu vecāki – mednieki, kuri paši pārzina ieroča izmantošanas kārtību un medību procesu. Vecākiem ir iespēja savām atvasēm iemācīt vairāk ne tikai par medībām, bet arī atbildību par savu rīcību, to, ka dzīve nav datorspēle ar bezgalīgām iespējām. Arī to, ka stingri un bez izņēmumiem jāievēro likumdošanas prasības.
Mīts.
Medības ir slepkavība izklaides nolūkos.
Patiesība.
Pretēji izskanējušajiem apgalvojumiem, ka nav pētīta medību ietekme uz cilvēku psihi, šādi pētījumi ir bijuši un tiem pievērsušies daudzi cilvēka uzvedības pētnieki ar pasaules vārdu, uz kuru atziņām balstīta mūsdienu psihiatrija un psiholoģija Sigmunds Freids, Viljams Džeims, Karls Gustavs Jungs, Ēriks Froms, Karls Menigers, Marija Luīze fon Franka. Viņi savos darbos ir rakstījuši, ka medības ir dabiska, veselīga cilvēka dabas daļa.
Tikai medībās cilvēks iemācās neliekuļot un apzināties, kāda ir viņa maltītes cena. Iemācās to gūt precīzi un sagādājot medījumam pēc iespējas mazāk ciešanu. Tikai medībās, atšķirībā no tradicionālās lauksaimniecības, var gūt pārtiku, nesagādājot papildus postījumus ekosistēmai.
Tāpat bez medībām nav iespējama mežsaimniecība un lauksaimniecība. To pierāda arī nesenais atgadījums Naukšēnos, kad mednieki bija vienīgie, kas spēja pasargāt saimniecību no slimu vilku uzbrukuma mājlopiem. Ik gadu mednieki meža īpašniekiem un lauksaimniekiem palīdz novērst miljonos eiro mērāmus zaudējumus.
Vairākos pētījumos par cilvēka dzīves kvalitāti norādīts, ka medības ir vienīgā nodarbošanās, kas nodrošina ne tikai fiziskās aktivitātes, bet arī veselīgu pārtiku. Brēmenes Universitātes pētnieki, aptaujājot vairāk nekā 1700 respondentu, atklājuši, ka mednieki ir viena no laimīgākajām sabiedrības daļām.
Mīts.
16 gadu vecumā jaunietis nav gatavs pieņemt lēmumus un atbildēt par savu rīcību.
Patiesība.
Likumdevējs uzskata, ka jau 14 gados persona ir pietiekami pieaugusi, lai uzņemtos kriminālatbildību par savu rīcību. No 16 gadu vecuma persona ir tiesīga stāties laulībā (ar vecāku piekrišanu). Stāšanās laulībā nozīmē arī tiesības radīt pēcnācējus. Bērns Darba likumā izpratnē ir persona, kas jaunāka par 15 gadiem. Tātad 15 gados persona ir gana pieaugusi un nobriedusi, lai stātos darba tiesiskajās attiecībās un atbildētu par savu pienākumu izpildi. 16 gados var iegūt traktortehnikas vadītāja apliecību un pārvietoties pa koplietošanas ceļiem ar negabarītu, bieži vien vairāk nekā 10 tonnas smagu tehniku, kas spēj sasniegt ātrumu 60 kilometru stundā. Šīs un daudzas citas lietas neliecina par to, ka 16 gados jaunietis nespētu uzņemties atbildību par savu rīcību.
Mīts.
Grozījumi ir Latvijas oligarhu iegriba savu pusaugu bērnu untumu apmierināšanai.
Patiesība.
Grozījumu mērķis ir sekmēt medniecību Latvijā, apmācot mednieku ģimenēs augošo jauno paaudzi tā, lai apmācību laikā nenonāktu konfliktā ar likumu un jaunieši kļūtu par likumpaklausīgiem pilsoņiem. Latvijas mednieki pārstāv daudzas nozares un profesijas, sākot ar ārstiem, sportistiem un skolotājiem, beidzot ar uzņēmējiem un arī politiķiem. Tāpat daudzi mednieki ir pensionāri, lauksaimnieki, mežsaimnieki.
Apgalvojums, ka šī ir oliharhu ideja, liecina tikai par to, ka dažādi mediji nevis vēlas piedāvāt sabiedrībai faktus, bet gan veicina naida runu un sabiedrības šķelšanos.
Vairāk par šo tematu lasiet šeit
