“Latio” vadītājs Šīns: Sabiedrībai būtu ļoti tīkami, ja NĪN varētu piemērot tikai zemei 3
Nekustamā īpašuma nodokli (NĪN) varētu piemērot tikai zemei, piektdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam “Rīta Panorāma” sacīja nekustamo īpašumu kompānijas “Latio” valdes priekšsēdētājs Edgars Šīns.
“Vajadzētu nodalīt šo vajadzību pēc nodokļu ieņēmumiem, ko visi saprot…nozaru pārstāvji nāk un saka – jā, jā, nodokļus vajag, bet ne no mums! Un to, vai tas ir samērojami, godīgi, paceļami šajā tautsaimniecības sadaļā. Neapstrīdu to, ka nodokļu ieņēmumus vajag. Bet, vai šajos apstākļos, kad mūsu mājokļu tirgus ir tik bēdīgs OECD pētījumos vai kādos tur Eiropas kopsavilkumos, – vai tas būtu pareizi būtiski kāpināt NĪN maksājumus, arī ievērtējot to, kāds izskatās Rīgas centrs – to bēdu ieleju, kā tas izskatās, tās mūsu Rīgas ielas, veikali, biroji un dzīvokļi? Mūsu viedoklis ir tāds, ka šim NĪN pieaugumam vajadzētu būt pakāpeniskam. Bet šīs daudz apspriestās aprēķinu metodes, kļūdas aprēķinos un tā tālāk, būtu vērts apsvērt šo te iespēju pašvaldībām iekasēt to tikai no zemes,” komentēja Šīns.
“Sabiedrībai būtu ļoti tīkami (…), ja šis avots jeb tas apliekamais objekts būtu zeme, lai neiznāk cilvēkam tā sajūta, ka viņš uzbūvē sev māju, nopērk sev dzīvokli un tad katru gadu bez maz atpērkas no pašvaldības. Ja varētu šo samaksu par infrastruktūru un pakalpojumiem attiecināt uz zemi, tad domāju, ka liela daļa sabiedrības to uzskatītu par taisnīgāku. Kaimiņzemēs tas veiksmīgi strādā un noteikti to varētu apsvērt, būtu izpratne sabiedrībā,” pauda “Latio” vadītājs.
“Mums ir klienti, kas ģībst, ieraugot tos potenciālos ciparus. Nav jau nekur teikts, kādas šīs likmes būs, ar ko beigsies politiskā diskusija par to, kāds tas nodokļu ieņēmumu apjoms būs. Mums ir klienti – namīpašnieki, kas domā, ka viņiem 4-6 mēnešus gadā būs jāievāc nomas maksa, lai tikai varētu samaksāt NĪN,” vērš uzmanību Šīns. Viņš arī uzsvēra, ka Latvijā ir ļoti daudz neizmantotu teritoriju. “Ja varētu šo samaksu par infrastruktūru un pakalpojumiem attiecināt uz zemi, domāju, ka liela daļa sabiedrības to uzskatītu par taisnīgāku”, sacīja Šīns.
Vai piekrīti Edgara Šīna paustajai idejai, ka NĪN būtu jāmaksā tikai par zemi?
Jau vēstīts, ka Tieslietu ministrija trešdien, 29.jūlijā, nosūtījusi Finanšu ministrijai, kā arī citām saskaņošanā iesaistītajām institūcijām precizētos priekšlikumus nekustamā īpašuma nodokļa reformai. Tieslietu ministrija aicina ieviest neapliekamo minimumu 100 000 eiro apmērā uz katru deklarēto personu, kā arī samazināt nodokli dzīvojamās apbūves zemei piecas reizes – no 1,5% līdz 0,3%.
Precizētie priekšlikumi paredz noteikt, ka neapliekamo minimumu nosaka uz katru deklarēto personu 100 000 eiro apmērā, bet vērtības atlikumam, ja tāds ir, piemēro samazinošo koeficientu 0,2. Piemēram, ja mājokļa kadastrālā vērtība ir 80 000 eiro un tajā ir deklarējusies viena persona, nodoklis par mājokli nebūtu jāmaksā. Ja, piemēram, mājokļa vērtība ir 300 000 eiro un tajā deklarējušās divas personas, tad nodokli rēķinātu no 20 000 eiro. Minētais samazinošais koeficients darbotos tikai mājokļiem ar vērtību līdz 500 000 eiro.
Pēc Tieslietu ministrijas aprēķiniem, īstenojot šīs izmaiņas, pašvaldību kopējie ieņēmumi no nekustamā īpašuma nodokļa 2022.gadā būtu vismaz 232 miljoni eiro, kamēr 2018.gadā pašvaldības faktiski iekasēja 207 miljonus eiro.
Jūlija vidū Valsts zemes dienests sabiedriskajai apspriešanai nodeva 2022.gadam projektētās kadastrālās vērtības, kas saskaņā ar valdības dotu uzdevumu pārrēķinātas atbilstoši nekustamo īpašumu vērtībai tirgū. Lai šīs kadastrālās vērtības 2022.gadā stātos spēkā, tās ir jāapstiprina Ministru kabinetā. Tieslietu ministrs iepriekš paudis nostāju, ka nevirzīs šo projektu apstiprināšanai valdībā kamēr nav garantiju, ka tiek ieviests neapliekamais minimums primārajam mājoklim un mazinātas nodokļu likmes komersantiem.
