“Mūsdienu komforta pasaulē lasīšana kļūst par ko līdzīgu dārzu ravēšanai vai malkas skaldīšanai!” Dzejnieks Valentīns Lukaševičs par latgaliešu valodas vērtību 0
Inga Kaļva-Miņina, “Kultūrzīmes”, AS “Latvijas Mediji”
“Šobrīd ir izveidojusies tāda teorija, ka latgaliskais un latgaliešu valoda ir tādi kā sinonīmi. Jā, ir tie keramiķi un zilie ezeri, bet latgaliskuma galvenais atribūts ir latgaliešu valoda.
Latgaliskums nav tikai filoloģisks fenomens, tur ir klāt, līdzās un pa virsu daudzas citas, mentāli un arhetipiski vēl dziļākas un svarīgākas lietas,” uzskata rakstnieks, dzejnieks un literatūrzinātnieks Valentīns Lukaševičs.
Viņš ir dzimis Rēzeknē, studiju laiks aizritējis Daugavpilī, kur 2008. gadā Daugavpils Universitātē aizstāvēts promocijas darbs “Latgaliešu 20. gadsimta proza Latgales literārajā telpā” un iegūts filoloģijas doktora grāds.
Divdesmit piecus gadus bijis Daugavpils Universitātes docētājs, savās zināšanās dalās arī ar Austrumlatvijas literārās akadēmijas dalībniekiem.
Darbojas arī žurnālistikā – daudz rakstu tapis dažādos drukātos un digitālos medijos, veido televīzijas un radio raidījumus, ir daudzu īsfilmu/videofilmu scenāriju autors un režisors.
Publicējies laikrakstos un žurnālos, arī kopkrājumos – latgaliešu jauno literātu kopkrājumā “Pagrauda” (1999) un mūsdienu latgaliešu dzejas antoloģijā “Susātivs” (2008). 1995. gadā kopā ar Oskaru Seikstu sarakstījis dzejas grāmatu “Seppuku iz saules vādara”, bet 1996. gadā – pirmo postmoderno romānu latgaliešu literatūrā “Valerjana dzeive i redzīni”.
Ir grāmatas “Latgaliešu–latviešu vārdnīca. Vīna cylvāka specvuorduojs” (2011) autors, izdevuma “Latgales lingvoteritoriālā vārdnīca” (2012) līdzautors. Rudenī pie lasītājiem nonāks V. Lukaševiča dzejas tetraloģijas “Ceļš” noslēdzošais krājums “Pādi navā svāti” (CYMUSS SIA).
Pirmais krājums “Kuozynda” iznāca 2005. gadā, “Vot taidi vot i batvini” – 2006. gadā, “Bolti burti” – 2011. gadā (krājums ieguva Latvijas Literatūras gada balvas speciālbalvu – “Īpašs notikums Latvijas rakstniecībā 2011”). V. Lukaševiča dzeja pārtapusi arī dziesmu tekstos, ko izpilda grupas “Borowa MC”, “Dabasu Durovys”, Sovvaļnīks. Par literāro sniegumu vairākas reizes saņēmis Latgaliešu kultūras gada balvu “Boņuks”.
“Tagadējā audio un video pasaulē rakstītajam vārdam nav tā vieglākā dzīve. Iespējams, ka nākotnē mūs gaida neofolklorisms, kad ar digitālo tehnoloģiju palīdzību atkal dominēs valodas mutvārdu forma. Mūsdienu pasaulē, kura ir tendēta uz komfortu, rakstīšana un lasīšana kļūst kaut kas līdzīgs dārzu ravēšanai vai malkas skaldīšanai,” uzskata V. Lukaševičs.
– Tava pirmā publikācija ir 1989. gadā Rēzeknes rajona laikrakstā “Darba Karogs” publicētais dzejolis “neticiet varenajiem…”. Vai atceries, kāds bija šī dzejoļa ar spēcīgo virsrakstu vēstījums?
V. Lukaševičs: – Tas dzejolis bija publicēts vairāk nekā pirms trīsdesmit gadiem… Dzīves laikā mainās cilvēka uzskati, ieradumi, vērtības un prioritātes, bet ir arī kaut kas tāds, kas ir konstants vai restaurējas. Vienmēr esmu ar aizdomām un piesardzību izturējies pret šīs dzīves varenajiem.
Šī īpašības vārda pamatā ir lietvārds vara. Tā var būt finansiāla, administratīva, bet tai var būt arī citas, mūsdienīgas un kamuflētas formas. Zvaigznes un fani, visādi viedokļu līderi. Kad es no kāda cilvēka atsveicinos, es viņam novēlu to, ko arī sev – “Byuņ vasals! Esi pats!”.
– Ilgus gadus vadīji TV raidījumu “Cytaidi latviskais”, kura nosaukums ir tava dzejoļa rindiņa. Ja būtu jāveido jauns raidījums par latgaliešu valodu un tās dzīvotspēju mūsdienu vidē, kura tava dzejoļa rindiņa šoreiz iederētos raidījuma nosaukumā? Kādēļ?
– Raidījumu es nosauktu “Iz puorvoza”. Pārliekot kopnacionālā valodā – uz pārceltuves, uz prāmja.
Valodniecībā ir tāds termins – lingvistiskā vitalitāte. Ir labi, ka attīstās latgaliskie mediji, top dziesmas un teātra izrādes latgaliski, ir digitālie un cita veida latgaliešu valodas apguves līdzekļi, taču to visu stipri atsvaro reālo valodas nesēju skaita sarukums.
Mūsdienu sabiedrība kļūst arvien pieklājīgāka. Mums šķiet, ka tā ir līdzjūtība, izpratne, sajūsma vai draudzība, bet īstenībā tā ir tikai pieklājība. Ļoti gribētos, lai attieksme pret latgalisko būtu kaut kas cits, ne tikai pieklājība.
– Pastāsti nedaudz vairāk par dzejas tetraloģijas “Ceļš” noslēdzošo krājumu “Pādi navā svāti”.
– Ceļš – tā ir ietilpīga, dziļa, universāla metafora. Šajās četrās grāmatiņās es esmu Ceļotājs, kuru apsteidz velosipēdisti un autobraucēji. Parunājos ar pretī nācējiem, pieturās sēdošajiem, Ceļa malā dzīvojošiem. Dažreiz krustcelēs ilgi domāju, bet dažreiz ātri paskrienu garām. Gadās arī, ka ieskatos kartē.
“Kultūrzīmju” lasītājiem piedāvājam unikālu iespēju ielūkoties Valentīna Lukaševiča dzejas tetraloģijas “Ceļš” noslēdzošā krājuma “Pādi navā svāti”, kas klajā nāks rudenī, dzejoļos.
* * *
Es napaspieju puorīt puori ceļam.
Mes sazatykom taišni pa vydam.
Ka brauktu mašynys,
Mes tai i varātu stuovēt.
Bet ir divi naktī. I iz myusim
Verās sešys video kamerys.
Ryžs kačs pi Muorys pīminekļa.
Jurijs Tiņanovs. Vladislavs Luocs.
Skrīnom, paleinom zam tylta nu leita.
Tī puse Rēzeknis: kuri naguļ,
Siež sovūs dzeivūkļūs
I fantazej par tū
Kū i es.
* * *
Es nazynu, kod atsataisēs dabasi.
Ite ni veikals aiz styura.
Ite kai pītura meža vydā!
Stobs nūlauzts. Zonys navā.
Mož i reisa taida navā.
Mož i sūleņš prosta tai…
Da i mežs nazkaids –
Sazaviļcs na pa sezonai.
* * *
Es pasavieru,
I nūlaižu acs.
Tu pacieli rūku,
I nūslaucieji svīdrus.
Es dalyku škēris
Pi tovim dzejūlim
I izgrīžu uorā
Vysus saikļus.
Tu nūlaizieji
Nu munejim
Vysus patskaņus.
* * *
Itū god zori na pylni.
Junī beja vēļ solna.
Da i eistineibā… beja vīnolga.
Eistineibā… vēļ trokuok.
Atnas viejs dyumu smuordu.
Es niu zynu,
kas tys par smuordu.
Sātys i meži dag cytaiži.
Tī ir… Sadaguši vuordi…
* * *
Iz munu dzimšonys dīnu
Pyrmī skuobātī kuopusti saīt.
Ilmārs. Juoņs.
Vīnu raizi tai truopējās,
Ka i pyrmais snīgs
Atguoja mani apsveikt.
Lelajā ustobā
Opolais golds,
Kuru rozstyume
Itaidūs gadīņūs.
Beistūs nu atmiņom.
Maņ pat nazatic,
Ka tai i beja.
* * *
Kod vuordi īspryust mutē,
Zyni, tod ir laiks.
Voi nu statēt,
Voi nu pļaut.
* * *
Lelūs viļcīņūs vyss ir skaidrs.
Detaļuos nabyus nikod.
* * *
Mozi bārni izaraud, i vyss.
Pīaugušī raud, tikai jūs
Osorys tak īškā.
Gar reikli i iz leji.
Kuojis palīk rasnys.
Kod vysa īškīne
Pylna ar osorom,
Cylvāks puorsavierš
Par gaisa balonu
I aizlidoj
Puori kūkim i sātom.
* * *
Putni ir akmini,
Kurūs svīde dabasūs,
A jī nanūkryta atpakaļ.
A akmini iz zemis
Irā putni,
Kurī damiersa
Kai liduot.
* * *
Vyss lobais pīdzymst
Nu klusuma.
Vairuok kai pamastā sātā
Klusuma ir dzejūļūs.
Kuri kai cārmyuškys ūgys
Karinej kod navā lopu.
