Šmakovka der pret visām kaitēm un arī ēdiena receptēs, lepojas latgalieši 7
Šmakovkas fenomens
Katra tauta vai etniskā grupa lepojas ar savu nacionālo virtuvi, arī latgalieši, kuru tradicionālais dzēriens šmakovka pielīdzināms tādiem pasaulē pazīstamiem nacionālajiem dzērieniem kā skotu viskijs vai sļivovica, ko gatavo Centrāleiropas valstīs. Nu pārrobežu projekta “Museum Gateway” ietvaros īstenojusies ilgi lolotā ideja – pirms nedēļas Daugavpilī atklāts Latvijā lielākais un modernākais Šmakovkas muzejs, kas mājvietu radis Vienības namā.
Šmakovkas rašanās neatraujami saistīta ar novada sarežģīto vēsturi, kas atspoguļota muzejā un stāsta gan par seniem, gan pavisam jauniem laikiem no Jersikas karaļvalsts līdz poļu, krievu un padomju laikiem, skarot arī neatkarīgās Latvijas gadus. Saprotams, ka grūtajos laikos cilvēkiem gribējās kādu mierinājumu un grādīgā dzira kaut uz brīdi ļāva nedomāt par smago dzīvi. Protams, no tās pārmērīgas lietošanas cēlušās arī daudzas nelaimes, taču tagad tā tiek pasniegta kā Latgales lepnums – kulinārā mantojuma neatņemama sastāvdaļa, bez kuras nav iespējami nedz lielāki godi, nedz latgaliešu ēdienu gatavošana un viesu uzņemšana.
Šmakovku dažādās vietās Latgalē sauc atšķirīgi. Padomju laikos to apzīmēja ar nievājošiem vārdiem kandža vai samagons, kurus nu aizstājuši citi labskanīgāki – šmakavnīks, šmakauka, šmakovjaks, gancīte, dzimtenīte, ko darina no pašu dārzos un tīrumos audzētām dabas veltēm. Katrā sētā ir sava recepte, līdz ar to arī garšas nianses, par kurām var pārliecināties Šmakovkas muzejā, pasūtot degustāciju, ko piedāvā vietējā zemnieku saimniecība “Sēlija”. Lai gan klasiskā dzēriena pamats ir nemainīgs – raugs, cukurs, labības graudi –, daudzi brūveri garšas buķeti papildina ar citrusaugļu miziņām, kanēļa standziņām, kafijas pupiņām, piparmētru lapiņām, ķimenēm, ko vislabāk sajust, mazu malciņu paturot mutē.
“Agrākos laikos pelta un apkarota nu ar savu īpašo garšu un receptūru šmakovka sākusi ceļu uz savu atzīšanu Latgales, Latvijas un visas pasaules acīs,” norāda muzejā, kas tapis ar Latgales Reģiona attīstības aģentūras un Daugavpils pilsētas domes atbalstu.
