Latgaliešu karogs bez oficiālā statusa 2
Lai arī latgaliešu neoficiālais karogs, ko savās virtuālajās politiskajās spēlītēs sadomājuši izmantot krievu radikāļi, ir pavisam nesen pašu latgaliešu radīts, tomēr tajā redzamajiem simboliem ir sena vēsture.
Projektu likumam par Latvijas novadu ģerboņiem Heraldiskā komiteja pieņēma 1930. gada 2. aprīlī. Tajā tika apstiprināts, ka Latgali simbolizēs zilā laukā stāvošs, heraldiski pa kreisi pagriezies sudraba grifs ar zobenu labajā ķetnā. Valsts prezidents Kārlis Ulmanis oficiāli četru kultūrvēsturisko novadu, tajā skaitā Latgales, ģerboņus apstiprināja 1938. gada 30. septembrī (likums atjaunots 2012. gada 11. aprīlī). Tomēr Latvijas valsts simbolikā šis pats grifs, tikai sarkanā laukā, “dzīvoja” jau krietni agrāk. Tas redzams 1921. gadā apstiprinātajā Latvijas valsts ģerbonī, kur reizē simbolizē kā Vidzemi, tā Latgali, jo vēsturiski grifu ar nelielām atšķirībām izmantoja arī zviedru Vidzemes provinces heraldikā. Jāatzīmē, ka Eiropas heraldikā šis mītiskais zvērs – fantastiska radība ar ķermeņa augšdaļu kā ērglim, bet apakšdaļu kā lauvam – izmantots ļoti plaši jau kopš 14. gadsimta. Grifs skaitās zemes un gaisa pavēlnieks, vienlaikus apvienojot gudrību un spēku. Tas simbolizē varu, kārtību, labā uzvaru pār ļauno. Par grifa nokļūšanu Latvijā kultūrvēsturnieks Imants Lancmanis raksta: ”No Livonijas ordeņa zemēm Daugavas labajā krastā tika izveidota Polijai tieši pakļautā Pārdaugavas hercogiste. Sākumā par tās gubernatoru bija iecelts jaunais Kurzemes un Zemgales hercogs Gothards Ketlers, bet no 1566. gada gubernators bija poļu karavadonis Jans Hodkevičs, kura ģerboņa grifs ar karaļa Sigismunda II Augusta 1566. gada 26. decembrī izdoto diplomu kļuva par jaunā administratīvā veidojuma ģerboni”. Heraldikas speciālisti par pilnīgi aplamu uzskata kroņa atstāšanu Pārdaugavas hercogistes Hodkeviču grifa galvā mūsdienās radītajā karogā, jo kronis simbolizē monarhiju un aristokrātismu. Brīvvalsts laikā apstiprinātajam Latgales ģerbonim kroņa nav un tāds arī neiederas demokrātiskai valstij piederīgā simbolikā.
Latgales ģerbonī zilā pamatne simbolizē zilo ezeru zemi, taču, uzņēmēja un novadpētnieka Māra Rumaka 2010. gadā radītajā karogā zilā krāsa ir tumšākā tonī un “simbolizē senos latgaļus, kas savā goda apģērbā izmantoja tumši zilo krāsu”. Tā ir atsauce uz tā saukto “Stāmerienas sagšu” – vienu no Latvijas arheoloģijas un senvēstures dārgumiem. Sagšas fragmenti tika atrasti 19. gadsimta beigās vietējo vēstures entuziastu veiktajos izrakumos 10. – 11. gadsimta latgaļu kapulaukā Stāmerienā. Tekstilija bija rotāta daudziem bronzas gredzentiņiem, un, pateicoties bronzas konservējošajām īpašībām, bija saglabājusies gan daļa vilnas auduma, gan tā tumši zilā krāsa.
Karogus un karogu mastus tirgojoša Māra Rumaka uzņēmuma mājaslapā skaidrots, ka krāsu svītru proporcijas latgaliešu karogā veidotas, sekojot Latvijas valsts karoga tradīcijām, tātad attiecībā 2:1:2.
Karogu publiski pirmo reizi lietojusi Latvijas valsts Latgales reģiona policijas pārvaldes komanda Iekšlietu ministrijas sporta spēlēs Kandavā 2010. gada 4. un 5. jūnijā, taču oficiālā statusa latgaliešu karogam nav, un šajā ziņā tas ir tādā pašā stāvoklī kā lībiešu, suitu vai sēļu karogi. Tātad savas piederības uzsvēršanai to var lietot privātpersonas, bet ne valsts un pašvaldību iestādes. Pie vairākām pašvaldībām, piemēram, Balvos un Viļakā, Latgales neoficiālais karogs tomēr plīvo, jo guvis vietējo ļaužu atzinību.
