Margeviči uz “Lāčplēša” kolhozu pārcēlās ar visu pirtiņu 1
Nezin kā veidotos Margeviču ģimenes stāsts, ja teju pirms trīsdesmit gadiem vecākais dēls Andris pēc dienesta armijā nebūtu atradis darba vietu kolhoza “Lāčplēsis” galdniecībā. Nedaudz vēlāk no Kaunatas uz Lielvārdi ar savu pirtiņu un govi pārcēlušies arī viņa vecāki un brālis. Gandrīz divus gadu desmitus Andra ģimene un seniori dzīvo kaimiņos un ikdienā palīdz cits citam – sienu savākt, māju pieskatīt. Vecie Margeviči var lepoties gan ar dēliem, gan vedeklām – visi ir uzņēmīgi un čakli un viens otru papildina. Andris no galdnieka pārtapis par uzņēmēju un kopā ar sievu vada veikalu, sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumu, kā arī rūpējas par brīvdienu māju “Kastaņas”.
Dēliem galvenais – darbs un sieva
“Dēliem darbu un sievu atrast ir ļoti svarīgi!” smiedama saka Janīna Margeviča un pastāsta, kā 1984. gadā kopā ar Andri pa ceļam uz dzimto Kaunatu iegriezuši slavenajā Lielvārdes kolhozā, viņam darbu lūkodami. Mamma uzņēmusies sarunu ar kādu “Lāčplēša” vadošo darbinieku, un tad Latgales puisim atradusies vieta kolhoza galdniekdarbnīcā, arī istabiņu kopmītnē viņam piešķīruši. Andris par sievu apņēmis Ligitu no tuvējās Rembates, piedzima viņiem meita Santa un dēls Kalvis. Sāka jaunā ģimene Lielvārdes centrā pie vidusskolas būvēt paši savu māju, kad veco Margeviču kaimiņiene Ausma Mieriņa piedāvāja jaunajiem savas “Kalniņu” mājas un sevi pūrā piedevām. Tā Margeviču ģimenes kļuva par kaimiņiem.
“Kalniņu” priekšnamā viesus sagaida divas fotogrāfijas – 1933. gadā būvētā nama saimnieku portreti, kurus Ligita un Andris cēluši goda vietā. “Pateicoties viņiem, mēs šeit dzīvojam,” viņi nosaka. Mājai gan bija nepieciešams kapitālais remonts un pārbūve – vecās maizes krāsns vietā ierīkota vannasistaba, pārbūvētas abas malkas krāsnis un plīts.
Pirms sešiem gadiem netālu no dzīvojamās mājas Kaibaliņas upes ielocē uzcēluši guļbaļķu ēku pašu un ciemiņu vajadzībām. “Gribējās vietu, kur var uzņemt viesus. Paņēmām kredītu, taču cēlām jau ar domu, ka izīrēsim arī citiem, lai vieglāk atdot parādu,” biznesa plānu skaidro Ligita. 120 kvadrātmetrus plašo jaunbūvi ar svinību vietu 30 cilvēkiem, pirti un divām viesu istabiņām nosaukuši par brīvdienu māju “Kastaņas”. “Man patīk kastaņi, tie dod enerģiju un aizsardzību,” nosaka saimnieks, kurš talismanus glabā nevis kabatā, bet savā automašīnā. Jaunbūve sevi palēnām atpelna – vasarā te brīvdienas pavada Latvijas tūristi, kā arī tālāki viesi no Pēterburgas, nedēļas nogales paiet dažādās svinībās un saietos.
Pērn šeit nosvinētas arī Janīnas un Jāņa zelta kāzas. Uz lieliem godiem alu brūvē pats seniors – kā kādreiz darījis pats savām kāzām, tā katru gadu arī Jāņos viņš cienā ar savu brūvējumu, kas noturēts vecajā pirtiņā. Pavasarī “Kastaņās” Margeviči ar īpašu rituālu svin Lielo dienu. Andris trijos naktī sāk kurināt pirti, lai īsi pirms saullēkta mājinieki un ciemiņi jau būtu izsvīduši un nopērti. “Kad saule lec, kāpjam no lāvas un ejam uz upi peldēties pa pliko,” neseno tradīciju izklāsta saimnieks. Kad pavasara saulgrieži iekrīt darba dienā, visi svinētāji jau astoņos pošas uz darbu.
Jaunie ķer adrenalīnu, vecie gaida mājās
Janīna un Jānis, savulaik ekonomiste un veterinārārsts, aktīvā darba gaitas beiguši, tagad saimnieko savos “Liepziediņos” – gādā par govi Zvaigzni un zirgu Vokālu, arī nelielo vistu saimi. Andrim un Ligitai ikdiena paiet veikalā, kā arī klājot svinību galdus bijušās kafejnīcas telpās un viesu mājā. Vasarā abiem daudz laika paiet “Kalniņu” saimniecībā. Andris pļauj plašo zālienu, Ligita rūpējas par puķu dārzu un sakņu dobēm pašu patēriņam, lai arī ir ko ziemai burkās salikt. “Saka, ka tas neatmaksājas. Arī es katru gadu solos, ka tomātus vairs neaudzēšu. Bet gribas taču savu tomātu, jo tam ir pavisam cita garša!” Ligita pasmaida un vedina uz pagrabu, kur plauktos rindām vien viņas vārītie ievārījumi un kompoti, mērces un garšvielu maisījumi. Pamatīgi būvētajā pagrabā pārziemo arī lielais fuksiju krūms un dālijas.
1996. gadā Margevičiem pavērās iespēja privatizēt “Lāčplēša” kolhoza veikala un ēdnīcas telpas, tā ieliekot stingrākus pamatus uzņēmējdarbībai. Ēdnīca pārtapa par kafejnīcu, taču pienāca laiks, kad ēstuve kļuva neizdevīga, un Ligita kā diplomēta ekonomiste parēķināja, ka prātīgāk būs to slēgt un sniegt ēdināšanas pakalpojumus tikai banketos. Lai gan pavārmākslu augstās skolās nav mācījusies, viņa kopā ar prasmīgu draudzeni ir atzītas saimnieces. Ja ar darbiem netiek galā, aicina palīgā Andri, bet lielākam viesu pulkam talkā nāk veikala darbinieces. Sievas gatavošanas prasmi Andris vērtē kā labu, klienti īpaši slavējot viņas gatavotos medījumus – kad Ligita ceļ galdā brieža gaļu, pat sola piešķirt virējai medaļu.
Dažādu pasaules valstu suvenīrmagnētiņi pie ledusskapja durvīm “Kalniņu” mājas virtuvē rāda, ka saimnieki ir lieli ceļotāji. “Varam atļauties dzīvot sev, jo bērni jau lieli un palīdzēt viņiem nevajag,” saka Ligita, bet Andris piebilst, ka finansiāli to ļauj darīt par galdu klāšanu sapelnītā nauda. Gads abiem sākās ar slēpošanas tūri nedēļas garumā kādā Eiropas kalnienē. Pēdējā laikā kopā ar Andra brāļa ģimeni iecienījuši velotūrismu – atstājot auto netālu no pilsētas un tālāk dodas ar velosipēdiem. “Tā ceļojumā var daudz ko vairāk redzēt un gūt lielāku baudījumu,” atzīst ceļotāji. Šoruden apceļojuši Andalūziju, ar riteni kalnainajā Spānijas reģionā pieveikuši vairāk nekā 1000 kilometrus. Margevičus aizrauj arī asāku izjūtu notikumi – kalnā kāpšana, piedzīvojumu sacensības. Ceļojumi un piedzīvojumi Margevičiem dod iedvesmu darbam. Ja viņiem jautā, vai spars un uzņēmība nākusi līdzi no Latgales, Andris piekrīt, bet Ligita piebilst, ka arī lielvārdieši raksturā ir neatlaidīgi un spēcīgi ļaudi. Viņa līdzās vīram divus gadus piedalījusies žurnāla “Klubs” ekstrēmajā pasākumā, kas vairāk esot domāts vīriešiem. Ligita spējusi izturēt visus pārbaudījumus – gan brišanu pa purvu, gan kāpšanu torņos.
Kamēr jaunie ķer”adrenalīnu, seniori pieskata “Kalniņus”. Janīna atzīst, ka gaida savējos mājās jau kopš brīža, kad izvadījusi pa durvīm, un, redzot viņus atgriežamies, priekā atviegloti uzelpo.
LR raidījumu par Lielvārdes novada “Kalniņu” un “Liepziediņu” māju ļaudīm – Margeviču saimi – klausieties 14. decembrī plkst. 16.05, atkārtojumā – 21. decembrī plkst. 6.03.
