Latgalieši iestājas par novada attīstību 0
Tikko izskanējis trešais pasaules latgaliešu saiets Rēzeknē . Nedēļu ilgais notikums pulcēja Latgales entuziastus no Latvijas un citām valstīm, turklāt tika pieņemta valdībai un Saeimai adresēta rezolūcija ar prasību sniegt lielāku atbalstu reģiona attīstībai.
“Katrs no pasaules latgaliešu saietiem ir savstarpēja sapurināšanās turpināt strādāt dzimtā novada labā,” vaicāts par motivāciju īstenot kārtējo saietu, bez vilcināšanās atbild tā ilggadējais organizētājs, Rēzeknes Latgaliešu kultūras biedrības priekšsēdētājs Pēteris Keišs. “Atšķirībā no iepriekšējām reizēm šobrīd ir specifiskāka situācija. Latgalē paliek aizvien mazāk cilvēku, tie turpina izceļot. Aktīvi jādomā, kā turpināt dzīvot šādos jaunos apstākļos. Kā saglabāt etnogrāfiskās liecības, kultūras vērtības, kas iet bojā,” īsās sarunas gaitā Rēzeknes novada domē akcentē P. Keišs. Taisni šajā brīdī turpat blakus – domes zālē – joprojām rit spraiga diskusija par to, cik svarīga loma latgaliskuma spēcināšanā ir plašsaziņas līdzekļiem. Latgales reģiona ekonomiskās, lingvistiskās, kultūras un izglītības situācijas izvērtējumam veltītu referātu lasījumi un diskusijas trešas pasaules latgaliešu konferences ietvaros turpinās jau otro dienu. Tēmu lokā latgaliešu valodas statuss, Latgales pilsētu degradētās teritorijas, ekonomiskās attīstības izaicinājumi, latgaliešu valodas un literatūras izglītības programmas un virkne reģiona vēsturei veltītu lasījumu.
Tiesa, daļa Latgales pētnieku uz konferenci ieradušies arī kā klausītāji. Piemēram, vāciete Nikola Nau no Polijas Adama Mickeviča universitātes Poznaņā. Viņa vairākus gadus nodarbojas ar latgaliešu valodas gramatikas pētniecību un ar lielu interesi esot noklausījusies latgaliešu rakstībai un literatūrai veltītos referātus. “Mani ārkārtīgi fascinē latgaliešu valoda, jo tā tik ļoti atšķirīga no latviešu valodas. Pērn klajā nāca manis rakstītā Latgaliešu valodas gramatika angļu valodā,” ar lielu aizrautību saka Nikola un tūliņ ar nožēlu piebilst, ka citur pasaulē par šo unikālo valodu joprojām ir zināms gaužām maz. Tam piebalso arī Sanktpēterburgas Valsts universitātes lingvists Aleksejs Andronovs. Viņš arī uzskata, ka latgaliešu valoda ir pelnījusi lielāku valsts atbalstu. “Manuprāt, latgaliešu valoda ir Latvijas bagātība, kas jau tagad apdraudēta. Cilvēki latgaliešu valodas vārdus un skaņas latvisko,” desmit gadu ilgo pētījumu gaitā Latgalē novērojis Aleksejs.
Tomēr paši gaidītākie trešā pasaules latgaliešu kongresa viesi ir Sibīrijas latgalieši. Viņu saglabātajā latgaliešu valodā un stāstos par Krasnojarskas latviešu sabiedrību grib klausīties gandrīz ikviens klātesošais. “Sajūtas ļoti iedvesmojošas,” atzīst Marija Viktorenko.
Marija Viktorenko: “Mūs šeit uzņem tik silti, tik sirsnīgi, ka nāksies ar lielu nožēlu pamest Latgali.” Marijas karstākā vēlēšanās esot, lai viņas mazbērni iemācītos ļoti labi runāt latviski un brauktu šurp mācīties. Starp spilgtākajiem iespaidiem viesošanās laikā Latvijā 15 cilvēku lielajai delegācijai no Ačinskas, Krasnojarskas, Novosibirskas, Tomskas un Sanktpēterburgas bijis Latgales keramiķu apmeklējums un kociņa stādīšana, un, protams, daba – ezeri, meži. “Godīgi sakot, mums Krasnojarskā pietrūkst ciešākas saiknes ar Latviju,” saka Antoņina Gulbis. “Lai arī katru gadu tiek atsūtīta viena skolotāja no Latvijas, bet, piemēram, grāmatas mūsu kultūras centra bibliotēkā ir ļoti vecas. Būtu labi, ja varētu klausīties Latvijas mākslinieku koncertus un skatīties Latvijas teātra izrādes.” Tāpat kā pārējie viesi no Krasnojarskas, arī Antoņina ļoti cer, ka, neraugoties uz cienījamo vecumu, uz Latviju izdosies atbraukt vēl kādu reizi.
Paredzēt valsts finansējumu ārpus Latgales un Latvijas dzīvojošo latgaliešu diasporu atbalstam ir viens no punktiem Saeimai un valdībai adresētajā rezolūcijā. Pārskatot, labojot un papildinot rezolūciju, konferences izskaņā to paraksta pavisam 89 dalībnieki, starp kuriem 11. Saeimas deputāti, Latgales pašvaldību un valsts organizāciju pārstāvji, uzņēmēji, zinātnieki, pedagogi, kultūras un izglītības darbinieki, nevalstisko organizāciju un plašsaziņas līdzekļi pārstāvji. Rezolūcijā izteikto prasību vidū: izveidot Latgales reģionālo pārvaldi; paredzēt mērķdotāciju novadu mācībai Latvijas skolās; ieviest paralēlu latviešu un latgaliešu rakstību publiskos nosaukumos, sniegt atbalstu un garantijas pašvaldībām un uzņēmējiem, atvēlēt daļu sabiedriskā pasūtījuma līdzekļu Latgales elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem; noteikt valsts pasūtījumu latgaliešu rakstu valodas, literatūras, kulturoloģijas apguvei skolās un augstskolās. “Iesniedzot rezolūciju, mūsu mērķis ir panākt, lai valdība pievēršas Latgalei un tās īpašajai situācijai,” par rezolūcijas pieņemšanu saka P. Keišs, piebilstot: “Neatrisināto ekonomisko un valodas problēmu dēļ jau tagad krasi samazinās latviski un latgaliski runājošo skaits reģionā.”
Viena no konferences dalībniecēm Latgolys Studentu centra pārstāve Dagnija Bramane pastāsta, ka ne tikai rezolūcijas parakstītāji, bet arī paši jaunieši Latgalē ir ieinteresēti mācīties reģiona vēsturi, kultūru, kā arī latgaliešu rakstu valodu. Īstenojot Kultūras ministrijas atbalstīto projektu “Vuiceisimēs latgalīšu rokstu valodu”, apzināti vairāk nekā 300 jaunieši dažādās Latgales skolās. Uz jautājumu: vai Latgales jaunietim 21. gadsimtā ir jāzina latgaliešu rakstu valoda, vairākums atbildējuši apstiprinoši. “No vienas puses, jaunieši saka, ka valoda jāprot, bet, no otras puses, viņiem nav skaidrs, kur to reāli varēs lietot,” par projekta gaitā gūtajiem iespaidiem saka Dagnija. Viņasprāt, Latgales reģiona entuziastiem jādomā arī par to, lai jaunajai paaudzei būtu iespējas, piemēram, iesaistīties grāmatu tapšanā, publicēties žurnālos, laikrakstos vai interneta portālos.
Uzziņa
* Rēzeknes Latgaliešu kultūras biedrības ierosinātā pasaules latgaliešu konference risinās reizi 10 gados. Mērķis: atskatīties uz padarīto Latgalē zinātnes, mākslas, kultūras, sabiedriskās dzīves un tautsaimniecības jomās, kā arī noteikt jaunus uzdevumus.
* Pirmais pasaules latgaliešu saiets notika 1992. gada augustā Rēzeknē, tajā pulcējās dažādu nozaru pārstāvji, lai izstrādātu Latgales atdzimšanas stratēģiju; tika pieņemts lēmums par Rēzeknes Augstskolas izveidošanu, nolemts meklēt līdzekļus un atbalstu grāmatu izdošanai un plašsaziņas līdzekļu dibināšanai.
* Otrās pasaules latgaliešu konferences gaitā dalībnieki vienojās, ka Latgales kultūvēsturiskā mantojuma saglabāšana un attīstība ir skatāma nesaraujamā saistībā ar novada saimniecisko dzīvi un valsts reģionālo politiku. Kā galvenie uzdevumi tika noteikti panākt, lai valsts sniegtu lielāku atbalstu Latgales reģionam, samazinot nodokļu likmes un sekmējot investīciju piesaisti.
