Latgales mūziķi vasarā cer uzstāties Dzintaros; izvēlētais datums raisa jautājumus 1
Latgalē populārie mūziķi nav zaudējuši cerības vasarā uzstāties Dzintaru koncertzāle ar koncertu “Taiseits Latgolā”, ar ko pirms gada viņi guva panākumus Rīgā.
Taču “Latvijas Avīzes” lasītāju uzmanību šis pasākums piesaistīja ne tik daudz ar tā rīkotāju pārdrošajiem sapņiem krīzes laikā, cik ar koncertam izvēlēto laiku – 14. jūniju, kas ir Komunistiskā genocīda upuru piemiņas diena.
Covid-19 izraisītās ārkārtējās situācijas pagarināšana ir likusi arī koncerta producentiem noskaņoties uz tā varbūtējo pārcelšanu, tādā gadījumā Latgales mākslinieki Dzintaros varētu uzstāties 21. augustā, taču joprojām esot maza cerība muzicēt jūnijā. Kā daudziem, arī mūziķiem šis esot smags laiks, no kura pēc iespējas drīzāk gribas atgūties.
Aloizs Strods no Baltinavas pagājušajā nedēļā “Latvijas Avīzei” vēstīja, ka medijos, kur var klausīties šlāgermūziku, joprojām dzirdamas reklāmas, kurās
cilvēkus aicina uz Latgales mākslinieku koncertu Dzintaru koncertzālē 14. jūnijā.
Lasītājam nebija saprotams, kā var lustēties tautas sēru dienā. Viņš nebija vienīgais zvanītājs, kuru šis fakts uztrauca – vairāki vecāka gadagājuma cilvēki bija nemierā ar to, ka iedzīvotājiem smagajā laikā tiek izplatītas reklāmas ar aicinājumu uz pasākumu šajā datumā.
Runa ir par populāru Latgales mākslinieku koncertu “Taiseits Latgolā”, kuru vada mūziķis un pasākumu vadītājs Kaspars Pudniks. Koncertā piedalās ar Latgali saistīti populāri mūziķi un grupas, kuru vidū ir “Galaktika”, “Baritoni”, “Liepavots”, “Inga un Normunds”, “Ginc un es”, kā arī Tihovsku ģimene, kuru cilvēki iepazina televīzijas šovā “Dziedošās ģimenes”.
Pasākuma rīkotāji sola tikšanos arī ar dziedātāju Ati Auzānu, tautas deju ansambli “Cīpars” un vēl vairākiem māksliniekiem. Pirms gada VEF Kultūras pilī notika pirmais Latgales mūziķu saiets “Taiseits Latgolā,” kas guva necerētus panākumus. Tāpēc tika nolemts 2020. gadā to organizēt atkal, bet vēl plašākai auditorijai Dzintaru koncertzālē.
Mūziķi uzticas rīkotājiem
Mārtiņš Matisons no Neatkarīgās Mūzikas producentu grupas joprojām cer, ka maija vidū ārkārtējā situācija beigsies un koncertu nevajadzēs pārcelt uz 21. augustu – tas ir datums, kas tika rezervēts, sākoties Covid-19 izraisītajai krīzei.
Jāatgādina, ka arī šī ir Latvijai nozīmīga diena, kurā tika pieņemts Konstitucionālais likums “Par Latvijas Republikas valstisko statusu”.
M. Matisons atzina, ka Latgales izpildītāju koncerts neesot vienīgais pasākums, kuru skārusi krīze. VEF Kultūras pilī 1. maijā bija plānots Šlāgerkanāla 10. gadu jubilejas pasākums, kas jau ir pārcelts uz 15. oktobrī. Tajā pašā dienā un vietā bija arī paredzēts multimediāls šovs bērniem, kas tagad varētu notikt 15. novembrī.
Uz vaicāto, vai bija pareizi koncertu “Taiseits Latgolā” rīkot tautas sēru dienā, M. Matisons atbildēja, ka arī ar skaistu koncertu var pieminēt šo dienu, bet, “cik ilgi var sērot”. Pasākuma rīkotājiem bijis svarīgi, lai tas notiek svētdienā, tāpēc liela datumu izvēle neesot bijusi. Uz koncertu iegādātās biļetes būs derīgas un tas noteikti vienā vai otrā datumā notikšot.
Vairāki aptaujātie mūziķi atzina, ka līdz tam, kādā dienā iecerēts koncerts, nebija aizdomājušies, bet citi
uzticējušies pasākuma rīkotājiem, kuriem varbūt arī neesot bijis laika ar visiem tā dalībniekiem pārrunāt ar izvēlēto datumu saistīto vēsturisko fonu.
“Es to labi zināju un teicu Mārtiņam, ka par to ir jāpadomā, bet viņš atbildēja, ka visu atbildību uzņemas uz sevi,” “LA” sacīja Vitolds Gorņevs no šlāgergrupas “Galaktika”.
Viņš esot saņēmis solījumu 14. jūnija kontekstu ņemt vērā un tas atspoguļosies arī programmā, ja tā skanēs šajā datumā. Pasākuma vadītājs mūziķis Kaspars Pudniks arī atzina, ka viņu datuma izvēle mulsinājusi, bet tagad jau esot diezgan ticami, ka koncerts varētu notikt nevis jūnijā, bet augustā.
Krīzē saredz arī iespējas
K. Pudniks piekrita, ka pašnodarbinātajiem un autoratlīdzību saņēmējiem šis laiks ir smags – atcelti koncerti un citi pasākumi, arī kāzas. “Taču nomācošs noskaņojums daudziem bija jau pirms šīs krīzes, jo valdīja neziņa, kas notiks pēc pašvaldību reformas, skolu likvidācijas, mediķi jau pirms tam bija uz izdegšanas robežas,” uzskaitīja K. Pudniks.
Viņš norādīja, ka dīkstāvē nonākušie mūziķi uz valdības pabalstiem necerot,
jo saņemot niecīgas summas autoratlīdzībās no AKKA/LAA vai LaIPA, to ieskaitīšanas laiku nevarot paredzēt.
Laukos tagad esot vieglāk, jo ir kartupeļi, burkāni, vistas un cūciņa, bet Rīgā daudzi dzīvojot “no rokas mutē”. “Taču mēs jau vienmēr esam pieraduši paši ar sevi tikt galā,” piebilda K. Pudniks, kurš ar bažām raugās, kā valdība tagad dala milzīgas summas, “bet tas taču ir parāds”.
“Galaktikas” mūziķis V. Gorņevs par sevi nebēdā, jo viņš strādā vairākos darbos, kredītu arī neesot. “Taču man ļoti sāp sirds par citiem mūziķiem, kuriem šis ir ļoti sarežģīts laiks. Mūsu Normundam Zušam mūzika ir viss. Tagad mākslinieki ir izmesti ārā, daudzi man ir zvanījuši un rakstījuši, jo nezina, ko darīt,” stāstīja V. Gorņevs.
Grupa “Galaktika” vasaru pirms 13. Saeimas vēlēšanām pavadīja kopā ar tagadējo Saeimas Budžeta un finanšu komisijas priekšsēdētāju Mārtiņu Bondaru un citiem “Attīstībai/Par” kandidātiem Latgales vēlēšanu apgabalā, sniedzot koncertus partijas pasākumos.
V. Gorņevs esot pazīstams ar vairākiem politiķiem, bet no viņa teiktā varēja saprast, ka tagad palīdzību Saeimas deputātiem nav lūdzis.
Taču pagājušajā nedēļā pēc Nacionālās apvienības biedra Naura Puntuļa vadītās Kultūras ministrijas ierosinājuma
valdība lēma paplašināt pašnodarbināto personu loku, kas var pretendēt uz dīkstāves pabalstu.
Tas nozīmē, ka pabalstam varēs pieteikties arī pašnodarbinātās personas, kas ir autoratlīdzību saņēmēji, ja Valsts ieņēmumu dienestā ir reģistrēti kā saimnieciskās darbības veicēji un ir veikuši sociālās iemaksas.
“LA” sazinājās arī ar māksliniekiem, kuri šo vērtē kā iespēju laiku, kad var beidzot pavadīt vairāk laika kopā ar ģimeni, apstāties no nemitīgā skrējiena un pārvērtēt savas prioritātes, kā atzina Dace Tihovska no dziedošās Tihovsku ģimenes Ludzā. Viņa ir skolotāja un muzicēšana ģimenei nebija maizes darbs, bet gan kā hobijs un vaļasprieks, kurā varot gūt dvēseles prieku no atgriezeniskās saites, ko dod cilvēki.
D. Tihovska sacīja: “Tāds apstāšanās mirklis varbūt mums visiem bija vajadzīgs, lai izietu dabā un ieraudzītu, cik tā Latvijā ir unikāla. Citādi mēs pārāk bijām iekšā darbā, cilvēkiem bija mašīnas un mājas, bet viņi bija noguruši un nebija tās laimes sajūtas.”
