Latgales kongresa diena šogad atzīmēta tiešsaistē, taču enerģija bija jūtama abpus viedierīču ekrāniem 1
Inga Kaļva-Miņina, “Kultūrzīmes”, AS “Latvijas Mediji”
27. aprīlī jau trešo gadu tika svinēta Latgales kongresa diena. Šis datums kā atzīmējama diena ir iekļauts kalendārā un atgādina par 1917. gada 26. un 27. aprīlī (pēc jaunā stila 9. un 10. maijā) Rēzeknē notikušo pirmo Latgales kongresu, kura laikā pieņemtie lēmumi veidoja pamatu Latvijas valstij un Latvijas Satversmei.
Lai arī šogad visi pasākumi notika tiešsaistē, latgaliskā gaisotne un enerģija bija jūtama abpus viedierīču ekrāniem, izskanot valodā, mūzikā un mākslā.
Novadmācības stundās pieredzes stāsti
Latgales kongresa dienas būtiska sastāvdaļa ir Latgalē pazīstamu personību vadītas novadmācības un latgaliešu valodas stundas. Šī tradīcija tika iedibināta 2017. gadā, atzīmējot Latgales kongresa simtgadi, un tās mērķis ir popularizēt latgaliešu valodu, mūziku, tradīcijas.
Būtiski ir vēstīt par vairāk nekā pirms simt gadiem notikušiem vēsturiskiem notikumiem, kad tika nolemts, ka Latgalei jāapvienojas ar pārējiem topošās Latvijas valsts novadiem vienā zemē, liekot pamatu mūsu valsts izveidošanai.
Novadmācības un latgaliešu valodas stundas ļauj skolēniem apzināties savu reģionālo identitāti un apjaust to, cik patiesībā nozīmīgā reģionā viņi dzīvo.
Šogad tiešsaistē varēja vērot trīs spilgtu Latgales personību vadītas stundas, kurās stāsti par Latgales kongresu caurvijās ar pašu personību pieredzes stāstiem, aktīvi darbojoties un popularizējot latgaliešu valodu un citas reģiona vērtības.
Etnomuzikologs, radiožurnālists, pedagogs un postfolkloras grupas “Rikši” vadītājs Ēriks Zeps atklāja savu latgalisko identitāti mūzikā, režisora Viestura Kairiša spēlfilmas “Piļsāta pi upis” Anša lomas atveidotājs, “Lielā Kristapa” balvas laureāts Dāvis Suharevskis stāstīja par savu identitāti kino, savukārt dzejniece un producente Evika Muizniece atklāja savu latgalisko identitāti tekstā. (Novadmācības stundas joprojām ir pieejamas “Latgalīšu portāls” “YouTube” kontā.)
Izraugās labākos literāros un vizuālos darbus
Latgales kongresa dienas turpinājumā tiešsaistē norisinājās pirmā literāro un vizuālo darbu dubultkonkursa “Tāva sāta myužam svāta” laureātu apbalvošana, ko organizēja Rēzeknes novada Maltas Bērnu un jauniešu centrs (konkursa idejas autore – Maltas Bērnu un jauniešu centra žurnālistikas pulciņa skolotāja Skaidrīte Svikša).
Konkurss, kurā varēja atklāt savas dzimtās sētas, ciema, novada skaistumu, tika rīkots, lai aktualizētu novadmācības nozīmīgumu un popularizētu Latgalē mazāk pazīstamu personību – rakstnieces Veronikas Tenčas-Goldmanes un mākslinieka Jura Gaigala – radošo devumu (poēma prozā “Pastareite” un tautasdziesmu ilustrācijas).
Literāro darbu konkursā tika iesniegti 30 darbi (18 darbi 4.–12. klašu grupās un 12 – vecuma grupā “20+”), savukārt vizuālo darbu konkursā – 117 zīmējumi.
Godalgotas vietas tika piešķirtas katra konkursa četrās grupās, savukārt galveno balvu (kuras sarūpēja “Latgolys symtgadis kongresa SaRIK” (Sareikuojuma reiceibys izpiļdis komiteja) pārstāvji – literatūrzinātniece Ilga Šuplinska un zvērināts advokāts Agris Bitāns) ieguvēji bija trīs – literāro dabu konkursā Maruta Avramčenko no Viļāniem saņēma datoru, par savu literāro veikumu planšetdatoru ieguva arī Dravnieku pamatskolas 5. klases audzēknis Aldis Veigulis, savukārt vizuālo darbu konkursā planšetdators tika piešķirts Maltas vidusskolas 9. klases audzēknei Millai Ketijai Seņkovai.
Maruta Avramčenko konkursā piedalījās ar tēlojumu “Skusteņš viejā” (grupā “20+” ieguva 1. vietu). “Par literāro konkursu uzzināju no “Facebook”. Izlasīju un nodomāju, ka tas domāts galvenokārt skolēniem un Maltas puses cilvēkiem.
Tad pagāja vairākas nedēļas, un draudzene, izlasījusi informāciju par konkursu, mani ieintriģēja, sakot, ka jāpiedalās ar manu agrāk uzrakstīto darbu “Skusteņš viejā”,” “Kultūrzīmēm” atklāj M. Avramčenko.
Tēlojums “Skusteņš viejā” esot tapis, uz lapiņām rakstot dažādus atmiņu mirkļus, kas vēlāk tika apvienoti vienā darbā. “Atmiņās kavējos vecāku mājā un tās apkārtnē pie Maltas upes Viļānos. Māja atradās pie Viļānu HES,” saka autore.
Tiešsaistē notika arī 21. skatuves runas konkursa “Vuolyudzāni” un 20. atklātās valsts olimpiādes latgaliešu rakstu valodas noslēguma pasākums, kurā tika sveikti uzvarētāji (olimpiādē 1. vieta Nautrēnu vidusskolas komandai).
Priecēja fakts, ka “Vuolyudzānūs” daudzi dalībnieki bija izvēlējušies deklamēt fragmentus no jaunākās latgaliešu literatūras, apliecinot, ka seko līdzi mūsdienu latgaliešu autoru daiļradei.
Pirmatskaņojums latgaliski
Latgales kongresa dienas aktivitāšu programma noslēdzās ar svinīgu pasākumu Latvijas Republikas Saeimā, kas tiks translēta LR Saeimas mājaslapā “www.saeima.lv”.
Svētku dienā pie klausītājiem nonāca arī muzikāls pārsteigums – mūziķu Arņa Slobožaņina (grupa “Dabasu durovys”) un Weron Martin (īstajā vārdā Verners Martinovs) radītā un izpildītā dziesma “Muni pādi nava svāti” (dziesmas teksta ideja rasta Latgales dzejnieka Valentīna Lukaševiča dzejas krājuma “Pādi navā svāti” nosaukumā).
Šī gada Latgales kongresa dienas svinības organizēja: Latgolys symtgadis kongresa SaRIK (sareikuojuma reiceibys izpiļdis komiteja), Latgalīšu Kulturys bīdreiba, Latgalīšu Volūdys, literaturys i kulturviesturis školuotuoju asociaceja, Maltas Bērnu un jauniešu centrs, atbalstīja: Rezeknes Tehnoloģiju akadēmija, “Latgalīšu Kulturys Gazeta” un “Vietējā Latgales Avīze”.
