Kultūra, īsta garša un vēsture. Meklējot Latgales sirsnības noslēpumu 0
Zigmunds Bekmanis, “Mājas Viesis”, AS “Latvijas Mediji”
Kaut lēnām, bet dzīve atgriežas ierastajās sliedēs, un iespēja atkal ceļot noteikti jāizmanto, jo vēl nevar zināt, kas sagaidāms rudenī. Tā nu allaž viesmīlīgā Latgale aicina apraudzīt šo novadu un izbaudīt to ar garšu, piedāvājot sekot vietējā kulinārā mantojuma ceļam.
“Ēdiens ir neatņemama ceļojumu sastāvdaļa. Iepazīt novadu kultūru, izgaršojot vietējos ēdienus, ir īsta bauda.
Krāslavas novads ir daudznacionāls, šeit gadsimtiem ilgi līdzās dzīvo dažādu tautību cilvēki, tāpēc kultūra un tradīcijas ir pārklājušās, savijušās kopā un veido savdabīgu, tikai šim reģionam raksturīgu vidi.
Krāslavas pilsētas ģerbonī akcentētās pamattautības – latvieši, krievi, baltkrievi, poļi un ebreji – savu ietekmi atstājušas arī virtuves paradumos un vietējo ēdienu receptēs,” teic Krāslavas tūrisma informācijas centra pārstāve Inga Pudnika. Šos ēdienus vislabāk nobaudīt, apmeklējot uzņēmumus, kas strādā kulinārā mantojuma tīklā.
Ievārījums un laime
Krāslavas novads Latvijas pierobežā, vairāk nekā 200 kilometru no Rīgas, joprojām saglabājis zināmu noslēpumainību, jo, dodoties Latvijas–Baltkrievijas robežas virzienā, kabatā jābūt ne tikai pasei vai identifikācijas kartei, bet iepriekš jāinformē atbildīgās amatpersonas par saviem ceļojuma plāniem, aizpildot pieteikuma veidlapu Robežsardzes mājas lapā. Taču ir vērts pacensties – Indrā atrodas nesen izveidotais Laimes muzejs (Sporta ielā 2), kurā ikviens var palielināt endorfīnu (laimes hormonu) daudzumu organismā.
Šajā sezonā te radīts jauns tūrisma objekts – Indras amatnieku istaba, bet līdzās muzejam – Dabas vērošanas un laimes sajūtu taka.
Nevajadzētu aizmirst paviesoties pie Valentīnas Bārtules, kas šaipusē ir izslavēta ievārījumu gatavotāja. Viņa noorganizēs saldo kārumu nogaršošanu brīvā dabā, pacienās ar pankūkām vai baltmaizi un siltu tēju. Zemnieku saimniecībā “Bagātības” Bārtuļos (Indras pag.) top garšīgi sieri, mājas saldējums, kēksiņi un plātsmaizes, ko, iepriekš piesakoties, iespējams nobaudīt, tāpat kā kulinārā mantojuma pusdienas.
Šādu maltīti piedāvā arī zirgu sētā “Klajumi” Kaplavā, uz kurieni no Krāslavas jādodas pāri Daugavai uz tās kreiso krastu. Tur jau agrāk ļoti populāras bijušas īsākas vai garākas izjādes zirga mugurā.
Savukārt zemnieku saimniecībā “Kurmīši” Rakutos (Ūdrīšu pag.), kas atrodas dabas parka “Daugavas loki” teritorijā, audzē ārstniecības augus drogām, no kurām top aptuveni četrdesmit veidu zāļu tējas. Šeit viesojoties, var iepazīties ar šiem augiem un izgaršot no tiem gatavotās tējas. Laika gaitā, paplašinot darbību, saimnieki sākuši ražot arī vaska kosmētiku (ziedes, lūpu balzamus) un ziedūdeņus jeb hidrolātus.
Māksla un maltīte
“Arī Daugavpils aktīvi gatavojas vasaras tūrisma sezonai. No jaunākajām sabiedriskās ēdināšanas iestādēm ir atvērts kafijas nams “What about coffee?”, kafejnīca “Kotoffski” un ģimenes restorāns “Skovorotka”, kur apmeklētāji varēs garšīgi paēst un iedzert kafiju.
Lai katrs pilsētas viesis izbaudītu ēdienu daudzveidību, esam izveidojuši “Daugavpils gardēžu ceļvedi” un bukletu “Daugavpils ēdienkarte”, kurā apkopoti pilsētas pavāru gatavotie ēdieni no reģionam raksturīgajiem produktiem,” stāsta Daugavpils tūrisma attīstības un informācijas aģentūras pārstāve Agrita Jasāne.
Sātīga maltīte Latgalē nav iedomājama bez glāzītes tradicionālās šmakovkas. Visu par šī dzēriena vēsturi un pagatavošanu, tostarp recepti, iespējams uzzināt Latvijā lielākajā Šmakovkas muzejā Vienības namā. Ekskursijas paredzētas gan individuāli, gan grupās līdz desmit cilvēkiem, bet katra mēneša pirmajā svētdienā tiek solītas ieejas biļešu cenas atlaides.
Šovasar muzejā tiks piedāvātas tematiskās ekskursijas “Izzini Latgales kultūrvēsturi!” un “Iepazīsti Latgales kulināro mantojumu!”. Netālajā viesnīcas “Park Hotel Latgola” restorānā “PLAZA” gaidīs “latgalīšu zakuskas” pasūtījumu, kas ietver speķīti, kartupeļus un marinētus gurķīšus. Ēdienkartē arī citi novada kulinārā mantojuma gardumi.
Ja reiz mērots tik tāls ceļš līdz Daugavpilij, būtu grēks neapskatīt pilsētu pamatīgāk. Daugavpils cietoksnī gida pavadībā tiek piedāvātas vairākas tematiskās ekskursijas, kas iepazīstinās ar šīs fortifikācijas būves vēsturi.
Tomēr spēcīgākais magnēts ir Rotko centrs, kas pēc divu mēnešu piespiedu pauzes tikko vēris durvis apmeklētājiem, mudinot tos būt atbildīgiem un piesardzīgiem, līdztekus mākslinieka Marka Rotko oriģināldarbiem apskatot sešas mainīgās izstādes, tostarp ikgadējo Latgales mākslinieku darbu izstādi. Latgales zoodārzs plāno apmeklētājus uzņemt pēc 27. maija, bet jau tagad viena no iecienītākajām tūrisma vietām ģimenēm ar bērniem ir Daugavpils inovāciju centrs, kur var daudz ko uzzināt par zinātnes atklājumiem, piedaloties aizraujošās nodarbībās un eksperimentos.
Grūbu galvaspilsēta
“Rēzeknē tapis jauns gastronomiskais piedāvājums tiem, kas vienmēr vēlas izmēģināt jaunas garšas. Sadarbojoties vietējiem tūrisma speciālistiem, uzņēmējiem un Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijai, tapusi iniciatīva “Izgaršo Rēzekni caur grūbām!”, kuras ietvaros pilsētas ēdināšanas uzņēmumi ir izstrādājuši un savās ēdienkartēs iekļāvuši īpašus pērļu grūbu ēdienus, kas ļauj paskatīties uz reģiona nacionālo kulināro mantojumu mūsdienīgā gaismā.
Grūbas izsenis bijušas neatņemama latviešu ēdienkartes sastāvdaļa un nenoliedzami joprojām ir viens no mūsu nacionālajiem lepnumiem. Garšīgie un vienmēr pieejamie putraimi daudziem asociējas ar tādiem klasiskiem ēdieniem kā grūbu biezputra, koča jeb kūķis un citiem, taču, pateicoties īpašai apstrādei, pērļu grūbām piemīt izcilas garšas īpašības, kas nedara kaunu nevienam restorānam.
Tāpēc nu gardēžiem pieejami “Pērļu grūbu salāti ar grilsieru un šampinjoniem”, “Pērļu grūbas ar grilētiem augļiem un ogām” – piedāvājumi, kas uzreiz liks mutē sariesties siekalām,” kārdina Rēzeknes Tūrisma attīstības centra pārstāve Elīna Pastare.
Pērļu grūbu ēdienus pašlaik var nobaudīt sešās Rēzeknes ēdināšanas iestādēs: restorānos “Rozalija” un “Marijas kafija”, picērijā “La Pizza” un kafejnīcās “Zīds”, “Restart”, “Palladium”. Ar visiem ēdieniem un saistošo informāciju iespējams iepazīties mājas lapā Rezekne.lv – sadaļā “Piedāvājums gardēžiem”.
Dubnas un Daugavas akmeņi
Pirmajā mirklī gan izklausās neparasti, taču te runa ir par Līvānu firmas ēdienu ar šādu nosaukumu, kas pasūtāms kafejnīcā “Sipres” (Rīgas ielā 32). “Dubnas un Daugavas akmeņi” ir rīvētu kartupeļu klimpas, pildītas ar biezpienu un pasniegtas sviesta krējuma mērcē.
Starp citu, šis ēdiens ir pirms septiņiem gadiem rīkotā pilsētas firmas ēdienu konkursa uzvarētājs.
Bet pati jaunākā ēstuve Līvānos ir kafejnīca “Kebabosta”, kas tika atvērta nākamajā dienā pēc ārkārtas stāvokļa pasludināšanas Latvijā un godam izturējusi šo krīzes laiku.
Šobrīd kafejnīca lielāko vērību velta ātrajai ēdināšanai, piedāvājot kebabus un fritētos produktus. Viens no tās zīmoliem ir “Kalves” kafija, kas tiek grauzdēta tepat uz vietas, arī ledus “latte”, kas patīkami atspirdzinās saulainās un siltās dienās, ko meteorologi sola jau maija beigās un jūnijā.
Tad būs jauki pastaigāties pa Līvāniem, meklējot septiņus tiltiņus – laipas un izmēģinot neparastos tematiskos soliņus. Lūk, Deputāta soliņš pie novada domes simboliski atspoguļo tautas kalpu darba īpatnības. No skata glīts un ērts, taču uz tā novietotas lielas metāla kniepadatas. Izlīgšanas soliņš pie bibliotēkas domāts, lai samierinātu strīdniekus un mīlniekus, jo slīpās sēdvirsmas dēļ agri vai vēlu viņi saslīdēs kopā.
Skolas sols skvērā iepretim Līvānu 1. vidusskolai ir vēsturiskā skolas sola formā, kādos mācījās iepriekšējo paaudžu skolēni. Pirts baļļas jeb kubula soliņā (Rīgas ielā 163), kas veidots no spundētiem ozolkoka dēļiem līdzās kādreizējai pirts ēkai, vienlaikus var sēdēt trīs četri cilvēki. Savukārt Spararats Raiņa un Rīgas ielas krustojumā atgādina senatnīgu, metālā kaltu braucamrīku.
Brīvdabas viesistaba blakus Līvānu 1. vidusskolai ir augstākā vieta pilsētā, no kurienes paveras jauks skats uz pilsētas centrālo daļu. To veido slīpēta betona galds, dīvāns, krēsli, stāvlampa, televizora rāmis – ietvars skatam uz Dubnas upi. Galda virsmā iestrādāta optiskā šķiedra, kas tumsā spīd.
Alus un pirtiņa
“Senās Ičas apmetnes tematiskā ciema ļaudis piedāvā gida vadībā iepazīt Bērzpils pagasta ievērojamākās dabas un kultūrvēsturiskās vietas, čaklos vietējos darbarūķus – audēju darbnīcu, Bēržu katoļu baznīcu, Varenes kalnu, zvejnieku – zemnieku ciemu Solā, Bonifacovas muižu, restaurēto arhitektūras pieminekli Bēržu kapu kapliču, ainaviski tematisko parku pagasta centrā un apmetnes vietu Ičas upes krastā, kura bijusi apdzīvota neolītā (4500–1500 p. m. ē.) un bronzas laikmetā (1500–500 p. m. ē.) – tajā dzīvojuši amatnieki un zvejnieki.
Būs iespēja piedalīties maizes cepšanas, aušanas un siera siešanas meistardarbnīcās.
Ekskursijas noslēgumā varēs nobaudīt garšīgu zivju zupu atpūtas vietā pie Ičas vai arī spēka biezputru parkā Bērzpils pagasta centrā,” ieinteresē Balvu tūrisma informācijas centra pārstāve Ineta Bordāne.
Turpat Bērzpilī, Stacijas ielā 4, par skādi nenāks nobaudīt kādu kausu Latgales alus, ko pēc sentēvu metodēm brūvē Dainis Rakstiņš, kopā ar saimnieces sarūpētām uzkodām. Laikus sarunājot, te var pasūtīt uz ugunskura vārītu zupu un pat gruntīgas pusdienas vai vakariņas, bet pēc maltītes – pašaut ar loku.
Vecpils “Dižarājos” (Bērzpils pag.) mājražotāja Ilona Seņka iepazīstinās ar gaļas kūpināšanas procesu pēc sentēvu metodēm alkšņa guļbūves melnajā pirtiņā, kur kā kurināmais tiek izmantota alkšņa un ābeles malka, uz beigām pievienojot kadiķa zarus, kas dod gaļai patīkamu aromātu.
Tā kā ceļš uz Latgali tāls, ar vienas dienas ceļojumu būs krietni par maz, tādēļ būs vajadzīgas arī naktsmājas, piemēram, tādas kā brīvdienu mājā “Noras” Krišjāņos (Balvu nov.), kur pēc pasūtījuma ceļotājiem galdā tiks celtas gardas maltītes vislabākajās Latgales kulinārajās tradīcijās.
Pēc tam varēs nopērties pirtī ar pašu sietām bērzu slotām, izmantot saimnieku vārītās ziepes un āra kubulu. Pilnvērtīgu atpūtu nodrošinās pastaiga gar Tilžas upīti un pēdu masāža ar čiekuriem un akmeņiem sajūtu takā.
