Latgales deputāti – par jaunas HES lietderības izpēti 0
“Latvijā nepieciešams izvērtēt iespējas būvēt vienu lielu hidroelektrostaciju (HES) uz Daugavas,” pirms mēneša sabiedrību pārsteidza Valsts prezidents Andris Bērziņš.
Nekāda apspriešana tam nesekoja, tāpēc četri Saeimā ievēlētie deputāti no Latgales: Jānis Lāčplēsis (“Vienotība”), Inese Laizāne (“VL”/”TB”/LNNK), Gunārs Igaunis (RP) un Juris Viļums (RP) vakar ar prezidentu pārrunāja pieklusušo Daugavpils HES būvniecības jautājumu.
“Ārvalstu investoru tikšanās laikā izskanēja viedoklis, ka hidroresursu izmantošanai Latvijā ir ļoti labas rezerves. Taču te nevar būt runa par veco projektu. Tas nav nedz apspriežams, nedz iespējams,” vakar Saeimas deputātiem atzina Valsts prezidents. Pēc prezidenta domām, to nepieciešams izvērtēt, turklāt esot parādījušās “jaunas tehnoloģijas un iespējas”.
Tomēr ne Ministru prezidents, nedz arī Ekonomikas ministrija pagaidām negrasās šo jautājumu izvilkt no galdapakšas.
“Jautājums par jaunas hidroelektrostacijas būvniecību uz Daugavas patlaban nav valdības darbakārtībā,” attrauca premjers Valdis Dombrovskis un norādīja uz Ekonomikas ministriju, kurai būtu jāvērtē HES lietderība.
Ekonomikas ministrija savu piesardzīgi noraidošo pozīciju nav mainījusi arī tagad.
“Provizoriskie aprēķini liecina, ka esošais kopējais jaudu nodrošinājums šobrīd reģionā ir pietiekams, lai Latvijai nebūtu nepieciešams sākt vai iesaistīties jaunu lielu ģenerējošo jaudu ražošanas projektu realizēšanā, ja tie nav ekonomiski pamatoti un par to nepieciešamību nav saņemti atbilstoši tirgus signāli,” ministrijas vārdā vēsta Elita Rubesa-Voravko. Viņa atgādina, ka Daugavas ūdens potenciāla izmantošana enerģētikā ir pētīta vairākkārt un šo pētījumu rezultāti izmantoti arī politikas plānošanas dokumenta “Enerģētikas stratēģija 2030” projektā, pie kura šobrīd tiek strādāts.
Vienīgais jaunums: “Trešajā ceturksnī plānots pabeigt priekšlikumu izstrādi jauna atjaunojamo energoresursu atbalsta mehānisma izveidei, paredzot tehnoloģiski neitrālu atbalstu, t. sk. arī lielas jaudas hidroelektrostacijas būvniecībai.”
Tā kā Daugavas HES saražotā elektroenerģija 2011. gadā veidoja 53% no “Latvenergo” saražotās elektroenerģijas apjoma, Ekonomikas ministrija vēlētos vērtēt tādus projektus, ar kā palīdzību iespējams dažādot elektroenerģijas ražošanu.
Latgalieši gribot HES
Kaut četriem no Latgales ievēlētajiem Saeimas deputātiem ir atšķirīgi viedokļi par jaunas hidroelektrostacijas celtniecību Daugavpilī, viņi “LA” apliecināja, ka jautājums vispirms ir jāizpēta.
Juris Viļums: “Mums ir vairāk jautājumu nekā atbilžu gan par ekonomisko izdevīgumu, gan par vides jautājumiem. Kaut šis jaunais projekts esot videi draudzīgāks un efektīvāks nekā tas, kas bija astoņdesmito gadu beigās, esmu diezgan skeptisks pret HES būvniecību. Diemžēl nezinu nevienu HES, kas būtu videi draudzīga. Ja būs vairāk informācijas, varbūt savu nostāju mainīšu.”
“Šajā vienādojumā tik daudz nezināmo, ka nav iespējams atbildēt ar par vai pret,” savu neitralitāti pauž Inese Laizāne. Viņa norāda, ka šis jautājums ir padziļināti jāpēta un pie tā apspriešanas varētu atgriezties rudenī. Kaut gan Ekonomikas ministrija darbu pie enerģētikas stratēģijas jau būs pabeigusi…
Savukārt Jānis Lāčplēsis aizstāv jaunas HES celtniecību un uzskata, ka Ekonomikas ministrijai jāpiedalās šī projekta izstrādē, jo Latvijai jāpalielina atjaunojamo energoresursu jaudas.
“Lai pateiktu, ka nav ekonomiska pamatojuma jaunas HES būvniecībai, ir jābūt kādam pētījumam.” To vajadzētu veikt uzņēmējiem, kuri nebūtu ieinteresēti pašiem piedalīties HES celtniecībā.
Deputāts ir pārliecināts par ārvalstu investoru interesi šajā projektā, jo, kad strādājis Daugavpilī, “ir bijis pietiekami daudz gribētāju būvēt HES, sākot ar Ķīnu un beidzot ar Lielbritāniju”. Tomēr neviens no deputātiem nevarēja nosaukt investoru, kurš būtu ieinteresēts Daugavpils HES būvēt tagad.
Arī Gunārs Igaunis kā pārliecināts vides aizstāvis norādīja, ka ir piedalījies atmodas laika akcijā pret Daugavpils HES būvniecību, bet ir gatavs uzklausīt būvētāju argumentus un pieļauj, ka varētu atbalstīt tādu projektu, kas neatstātu nelabvēlīgu ietekmi uz vidi.
Lielākā daļa latgaliešu gribot HES celtniecību, apliecināja Lāčplēsis. “Esmu saņēmis iedzīvotāju un pašvaldību vadītāju zvanus, viņi vēlas, lai ar HES celtniecību novērstu plūdus Jēkabpilī. Domāju, ka vismaz 90% Daugavpils iedzīvotāju šo projektu atbalstīs,” pārliecināts bijušais pilsētas mērs. Ne tikai HES uzcelšana vien varētu radīt darba vietas, bet arī kuģojama Daugava radītu papildu vietas tūrismā, uzskata Lāčplēsis. “Pirms divdesmit gadiem biju tajā pusē, kas protestēja pret Daugavpils HES. Tagad esmu par.”
Pētīts tomēr esot
AS “Latvenergo” tomēr ir veikusi Daugavpils HES un Jēkabpils HES būvniecības lietderības izvērtējumu. Secinājums – abas hidroelektrostacijas varētu būvēt vien ļoti tālā nākotnē, kad vidējā elektroenerģijas tirgus cena “Nord Pool” biržā būs divas reizes augstāka nekā patlaban.
“Hidroelektrostacijas darbības efektivitāte ir saistīta ar ūdens krituma augstumu. Daugavpils pusē, tostarp arī Daugavas gultnei, ir ļoti lēzens reljefs. Pļaviņu HES ūdens krituma augstums ir 40 metri, bet Daugavpils HES gadījumā tas nepārsniegtu 15 – 16 metrus. Ja būvē hidroelektrostaciju ar 100 MW lielu jaudu, ir jāapplūdina 35 km2 – tikpat liela platība, cik Pļaviņu ūdenskrātuve. Pļaviņu HES jauda ir astoņas reizes lielāka nekā iecerētā Daugavpils HES jauda,” ar pētījuma rezultātiem iepazīstina “Latvenergo” valdes loceklis Māris Kuņickis. “Pēc neatkarības atgūšanas un valsts iestāšanās ES Latvijā nav veikts neviens ietekmes uz vidi novērtējums atbilstoši ES nosacījumiem hidroelektrostacijas būvniecībai.
Mēs nevaram paredzēt šā novērtējuma secinājumus. Tāpat būtu jārisina jautājums par zemju atpirkšanu no īpašniekiem, jāmaksā viņiem kompensācijas un jāievēro dabas aizsardzības prasības. Ņemot vērā vidējo ūdens pieteci Daugavā, Daugavpils HES ar pilnu slodzi varētu darboties ceturtdaļu no maksimāli iespējamā laika jeb 2000 stundas gadā.
Savukārt Jēkabpils HES jauda var būt 25 – 30 MW liela. Šo elektrostaciju gada laikā varētu izmantot 3500 stundas. Abas HES gada laikā varētu ražot 350 gigavatstundas elektroenerģijas – septiņas reizes mazāk, nekā Latvija saņems no Visaginas AES, ja piedalīsies šajā projektā.”
M. Kuņickis nepiekrīt viedoklim, ka abu hidroelektrostaciju būvniecība ilgtermiņā sildīs Latvijas tautsaimniecību: “Ja pieņemam, ka hidroelektrostacijas tomēr būvē, tad vietējie cilvēki varētu būvniecības laikā veikt visvienkāršākos darbus. Spēkstaciju iekārtas būtu jāpērk citās valstīs, bet pēc darbības sākšanas tajās būtu nodarbināts neliels cilvēku skaits.”
Kopā ar Baltkrieviju?
Enerģētiķim Jānim Jermacānam ir vērienīgāks piedāvājums. Viņš uzskata – ja Latvija vienojas ar Baltkrieviju, tad var būvēt Daugavpils HES ar 300 MW lielu jaudu, kas ražos līdz 360 milj. kWh elektroenerģijas gadā. Uzbūvējot hidroakumulējošo elektrostaciju, varēs iegūt vēl 1200 MWh zaļās elektroenerģijas gadā.
Zaudējumi no Daugavpils HES būvniecības – applūdināti 3570 ha zemes, tostarp 2280 ha lauksaimniecībā izmantojamās zemes, jāmaina dzīvesvieta 323 saimniecībām, applūdināmā zona jāiztīra no tā, ko nedrīkst atstāt zem ūdens, zudīs esošā dabas ainava, tomēr Augšdaugavas loki saglabāšoties esošajos krastos, vien kļūšot platāki.
Visu elektroenerģijas ražošanas veidu salīdzinājums – kādā no “LA” nākamajiem numuriem.
