Latgalē slimnīcu pārklājums ir pietiekami labs, lai pacientus no Daugavpils novirzītu uz citām slimnīcām 0
Latgales reģionā slimnīcu pārklājums ir pietiekami labs, lai Daugavpils slimnīcas pacientus varētu novirzīt pie speciālistiem uz citām reģiona slimnīcām, šorīt intervijā LNT raidījumam “900 sekundes” sacīja Veselības inspekcijas direktore Indra Dreika.
Viņa nenoliedza, ka Daugavpils slimnīca nonākusi neapskaužamā situācijā.
Radušos problēmu gan varēja risināt un pacientus novirzīt uz citām reģiona slimnīcām. “Latgales reģions ir viens no labākajiem ar slimnīcu pārklājumu, tāpēc pieļauju, ka arī tos pacientus, kuriem nepieciešams veikt plānveida operācijas varēja novirzīt uz citām reģionu slimnīcām,” sacīja Dreika un piebilda, ka šādos gadījumos vajadzēja sanākt Latgales reģiona slimnīcu vadībām, lai izrunātu radušos situāciju un rast risinājumu.
Jau ziņots, ka saistībā ar mediķu trūkumu, kas šonedēļ īpaši izgaismojies Daugavpils reģionālajā slimnīcā, Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētājs Andris Skride (AP) nākamnedēļ sasaucis Sociālo un darba lietu komisijas ārkārtas sēdi.
Kā mikroblogošanas vietnē “Twitter” raksta Skride, notiekošais Daugavpils slimnīcā raisa bažas.
Notiekošais Daugavpils slimnīcā raisa bažas, ka līdzīga situācija ir arī citviet un ir akūti jārisina mediķu trūkums. Nākamnedēļ sasaucu ārkārtas Sociālo un darba lietu komisijas sēdi- veselības jomai 2020. gada budžetā jābūt prioritātei. @krisjaniskarins @valstsgriba @Vinkele
— Andris Skride (@AndrisSkride) August 6, 2019
Jau ziņots, ka Daugavpils reģionālajā slimnīcā līdz 1. septembrim apturēta plānveida operāciju veikšana, jo izveidojusies kritiska situācija ar anesteziologu un reanimatologu noslodzi, otrdien sociālajā tīklā “Facebook” informējis slimnīcas valdes loceklis Grigorijs Semjonovs.
“Ar nožēlu gribu Jūs informēt, ka ar šodienu biju spiests apturēt plānveida operāciju veikšanu līdz pat 1.septembrim. Mums izveidojusies šausmīgi kritiska situācija ar anesteziologu, reanimatologu noslodzes nodrošināšanu,” norāda Semjonovs.
Viņš skaidro, ka veselības stāvokļa dēļ neplānoti “izkrituši” divi speciālisti un pie tam tas noticis atvaļinājumu perioda laikā. Līdz ar to vienam anesteziologam dienas laikā bija jāiesaistās deviņu līdz desmit operāciju veikšanā, reizēm pat savienojot operācijas, pēc tam vēl nodrošinot dežūras, vidēji desmit līdz 13 dežūras mēnesī uz vienu speciālistu, norāda Daugavpils reģionālās slimnīcas valdes loceklis.
“Ārstiem strādājot uz izdegšanas robežas bija apdraudēta neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanas kvalitāte,” akcentē Semjonovs.
Viņš norāda, ka 1. augustā bija izveidojusies situācija, kad visi speciālisti atradās operāciju zālē un viņam bijis “jāizvēlas starp sarežģīto ķeizargriezienu, mākslīgas plaušu ventilācijas nodrošināšanu akūtajam pacientam un cita pacienta intubāciju”. Medicīnisko palīdzību kvalitatīvi izdevies nodrošināt visos trijos gadījumos un neviens no pacientiem nav cietis, pauda slimnīcas valdes loceklis.
Reizē viņš akcentē, ka “tas viss bija iespējams tikai pateicoties mūsu izcilo, pieredzējušo speciālistu pašatdevei”, lai gan situācija varējusi būt “pavisam citādāka”. Semjonovs uzsver, ka nav tiesīgs apdraudēt cilvēku dzīvības, kā arī ļaut fiziski un emocionāli izdegt saviem kolēģiem.
“Līdz ar to ar šo dienu visas plānveida operācijas, kuras ņemot vērā pacientu individuālās medicīniskās indikācijas ir iespējams atlikt, būs atliktas, kamēr nebūs atrisināta problēma ar cilvēkresursu nodrošināšanu,” norāda slimnīcas vadības pārstāvis.
Pašlaik tiks veiktas tikai prioritārās operācijas – neatliekamos un akūtos gadījumos, kā arī primāri diagnosticēto onkoloģisko slimību gadījumos un endoprotezēšanas operācijas, skaidro Semjonovs. Viņš norāda, ka līdz 1. septembrim plānots izdarīt visu iespējamo, lai piesaistītu papildus speciālistus un atrisinātu iepriekš minēto cilvēkresursu trūkumu.
SIA “Daugavpils reģionālā slimnīca” kapitāla daļu vairākuma turētāja ir Daugavpils dome. Tās priekšsēdētājs Andrejs Elksniņš (S) sacīja, ka valstij ir neatliekami jārisina jautājums par jaunu mediķu piesaisti, jo pašvaldība viena to nevar izdarīt.
Kā pauda politiķis, tas, kas patlaban notiek reģionālajās slimnīcās, kur trūkst speciālistu, bet esošie ir pārslogoti un uz izdegšanas sliekšņa, ir tikai “pumpuriņi” daudz lielākai krīzei, kas agrāk vai vēlāk skars visu valsti, ja Veselības ministrija (VM) nerisinās jautājumu par vietu skaita palielinājumu rezidentūrā.
Mēs jau varētu situāciju risināt līdzīgi kā mazās slimnīcas, kas aizslēdz nodaļas un visus pacientus novirza uz Rīgu, bet to nevaram darīt, jo arī Rīgas slimnīcās ārsti nesēž bez darba, pauda Elksniņš.
Viņš norādīja uz to, ka pašlaik Daugavpils reģionālā slimnīca, kas ir lielākā reģionālā slimnīca valstī, ir pārslogota, jo palīdzība jāsniedz ne tikai Daugavpils pilsētas un novada iedzīvotājiem, bet arī Krāslavas, Rēzeknes, Ludzas un Preiļu novada iedzīvotājiem, kā rezultātā ārstiem ir ļoti liela slodze, kas atstāj nelabvēlīgu ietekmi arī uz viņu veselību.
Pašvaldība jaunos mediķus nodrošina gan ar dzīvokli, gan piemaksām pie algas, gan maksā stipendijas, bet tas ir nepietiekams risinājums situācijā, kad visā valstī trūkst medicīnas speciālistu, uzsvēra Elksniņš.
“Ja valstī strauji nepalielinās rezidentūras vietu skaitu, tad cerēt uz jauniem ārstiem ir velti,” uzskata mērs.
Viņš arī sociālajos tīklos ir vērsies pie jaunajiem ārstiem, aicinot viņus darbā Daugavpils reģionālajā slimnīcā. Šonedēļ ir plānota tikšanās ar diviem ārstiem un teorētiski ir cerība, ka situāciju slimnīcā varētu stabilizēt mēneša laikā, teica Elksniņš.
Lai risinātu jautājumu par speciālistu trūkumu, pašvaldības vadītājam plānota tikšanās arī ar VM atbildīgajām amatpersonām.
