Latgalē nedzīvo kā alā 2
Vai taisnība, ka Latgales pierobežā iedzīvotāji zina, kas ir prezidents Putins, bet nezina, kas ir prezidents Bērziņš, kā svētdien 9. martā ziņoja TV3 raidījums “Nekā personīga”? To jautāju ilggadējiem “Latvijas Avīzes” lasītājiem Latgalē.
Tamāra Grigase Augstkalnē Krāslavas novadā: “Par to, ka te visi – gan latvieši, gan krievi, gan baltkrievi un citi – zina, kas ir Latvijas prezidents, es varu likt simtprocentīgi galvu ķīlā. Pērn grāmatu svētkos Krāslavā, uz kuriem atbrauca arī Andris Bērziņš, bija sanākusi pilna zāle, un visiem prezidents ļoti patika. Es nekad neticēšu, ka arī Dagdā kāds nezina, kas ir mūsu prezidents, jo tas ir visnotaļ latvisks novads. Šis sižets man izskatījās pēc krāsu sabiezināšanas. Varbūt cilvēki tā runāja vairāk aiz ironijas? Taču es pati neskatos nekādu televīziju, kopš ieviesa dekoderus. Nomocījāmies, izmēģinājām divas antenas un nekā – nerāda. Mans informācijas avots ir internets, Latvijas radio un avīzes, un vairāk nemaz nevajag. Pierobežā vietām tik tiešām var būt problēmas ar Rīgas uztveri, bet kaimiņi pāri ielai LTV1 un citas Latvijas programmas skatās.”
Antonija Čaplinska Ludzā: “Man šķiet, ka pie mums, Ludzā, visiem kaimiņiem ir Latvijas televīziju pieslēgums, un prezidents Bērziņš ir tuvāks par prezidentu Putinu. Lai gan līdz Krievijas robežai te ir kādi 30 – 35 km, mēs ar vīru katru dienu skatāmies Latvijas ziņas un starptautisko ziņu kanālu “Euronews”. Tas, ka reizēm pavērojam arī Krievijas ziņas, nenāk par sliktu, ja vērtē tās kritiski. Krievijas televīzijās skatāmies pārsvarā koncertus un šovus. Bet tā nav, ka Ludzā nepazītu latviešu politiķus, aktierus, mūziķus un māksliniekus. Jokojot varu teikt, ka visi arī Ludzā zina, kā Raimondam Paulam izgāja ar naudu Krājbankā.”
Anatolijs Dagdā: “Mani aizvainoja “Nekā personīga” sižets par Dagdu, jo atkal tika aptaujātas kundzītes, kas gaida, ka valsts viņām par brīvu uzdāvinās dekoderus. Nevienam šajā valstī dekoderus nedāvina – ne Latgalē, ne Kurzemē, un nav pensionāri laukos nemaz tik trūcīgi. Daudziem ir zeme un sava saimniecība. Cita lieta, var dzīvot arī kā alā un iztikt ar Putina un Lukašenko propagandu, ja pats neesi savas valsts patriots. Man ir kauns, ka tagad visā Latvijā domā, ka Latgalē visi ir pārkrievoti un neatšķir melnu no balta. Bet viss atkarīgs no cilvēka, ne no tā, cik kilometrus no Rīgas viņš dzīvo. Arī Rīgā varbūt kāds nezina, kas ir Latvijas prezidents.”
Juris Ločmelis Baltinavā: “Es nedomāju, ka kāds Baltinavā nezina, kas ir valsts prezidents. Pie mums prezidents nav viesojies. No politiķiem uz šejieni, cik atceros, bija atbraucis Pēteris Tabūns. Bet Latvijas politiķus zinu. Skatos “Lattelecom” kabeļtelevīziju, redzu visas programmas, ko man rāda, un lasu arī avīzes. Es nedomāju, ka cilvēkus ietekmē Putina propaganda. Mums dzīve ir laba, un neviens te Krieviju nevēlas.”
Valentīna Kalvāne Nīcgales pagastā: “Mums ģimenē ir divi televizori un skatāmies arī LTV1, LTV7, LNT un TV3. Klausāmies Latvijas radio un pasūtām “Latvijas Avīzi” no pirmās tās iznākšanas dienas. Tā ir liela laime vakarā pēc slaukšanas izlasīt avīzīti un parisināt krustvārdu mīklu. Mēs dzīvojam līdzi gan Ukrainas notikumiem, gan 16. martam, gan citām traģiskām un pozitīvām lietām. Jautāt mums, kas ir mūsu prezidents – Bērziņš vai Putins –, ir aizvainojoši. Bet es nenoliegšu, ka mūsu pagastā un novadā ir arī tādi, kas uzskata, ka Ukrainā pie varas ir nākuši banderovieši, ka par maz mūs izsūtīja 1941. un 1949. gadā, ka vislabākā dzīve bija kolhozu laikos. Interfrontieši domā tāpat kā agrāk un viņiem Putina propaganda šķiet vismīļākā un vispatiesākā.”
