Rēzekniete bez darba piecus gadus. Latgalē cīnās par darbu, Rīgā – par darbiniekiem 10
Septembrī un oktobrī reģistrētais bezdarba līmenis Latvijā bijis 7,9%, kas ir zemākais rādītājs kopš 2008. gada un nozīmē, ka atgriezies pirmskrīzes apmēros, liecina Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) dati. Tomēr Latgalē aizvien katra vakance ir uz izķeršanu, kamēr Rīgā trūkst to, kas strādā.
Rēzekniete Iveta Krutikova, ekonomiste ar augstāko izglītību, krīzes gados štatu samazināšanas dēļ palika bez darba. Bezdarbnieka statusā viņa bija piecus gadus. Pirms nepilna gada pēc nepagurstošiem darba meklējumiem Iveta darbu beidzot atradusi Rēzeknes pilsētas izglītības pārvaldē. Par šķietami optimistiskajiem bezdarba rādītājiem Iveta ir visai kritiska, jo zina gana daudzus piemērus, kas liecina par ēnu jeb nereģistrēto bezdarbu. “Cilvēki vienkārši nevar atļauties izbraukāt reģistrēties uz NVA, kas atrodas 30 kilometrus no mājām, turklāt nesaskata tam arī jēgu. Apzinoties visai bezcerīgo situāciju Latgalē, daudzi pamet Latviju vai arī paliek izmirušajos laukos un dzīvo no tā, ko izaudzējuši,” vērtē Iveta. Tomēr rēzekniete mudina nezaudēt cerību tiem, kas bez darba ir ilgstoši, un cīnīties līdz pēdējam, jo “iespēja aizbraukt no valsts pastāv vienmēr”.
Šobrīd Latvijā visvairāk nepieciešami kravas auto vadītāji, pārdevēji, pavāri, programmētāji, kasieri, palīgstrādnieki un šuvēji. Saistībā ar Eiropas Savienības fondu naudas ieplūšanu tuvākajā laikā NVA prognozē arī pieprasījumu pēc būvniecības nozares speciālistiem. NVA norāda, ka kopumā, salīdzinot ar 2008. gadu, lielas izmaiņas bezdarbnieku struktūrā nav vērojamas.
Vislielākās iespējas atrast darbu aizvien ir Rīgas reģionā. Bet vissīvāk par darbu jācīnās Latgales iedzīvotājiem, kur uz vienu darba vietu pretendē 51 bezdarbnieks. Pārējos reģionos situācija ir līdzīga – vidēji 22 bezdarbnieki uz vienu vakanci.
Reģionos, izņemot Rīgu, lielākā daļa vakanču tiek aizpildītas jau pirmajā mēnesī. Rīga izceļas ar salīdzinoši lielu ilgstošo vakanču īpatsvaru – 53%. Latgalē savukārt ilgāk par mēnesi brīvas ir tikai vidēji 8% vakanču. Darba devējiem ilgāk nākas meklēt darbiniekus ar augstu kvalifikāciju vai specifiskām zināšanām, piemēram, IT speciālistus, metinātājus, jumiķus, kā arī mazkvalificētus darbiniekus – pārdevējus, kasierus, palīgstrādniekus saistībā ar biežo kadru mainību. NVA direktora vietniece Inese Šteina skaidro, ka uzņēmumiem trūkst čaklu darbaroku mazkvalificētiem un sezonāliem darbiem. Īpaši aktuāli tas esot Rīgā, kas, iespējams, skaidrojams ar to, ka cilvēkiem ir augstākas prasības pret atalgojumu, darba apstākļiem, tāpēc varot pat sacīt, ka Rīgā darba devēji savā starpā cīnās par darbiniekiem. Latgalē savukārt darba devējs ir privileģētāks, jo var izvēlēties no lielāka pretendentu skaita.
Patlaban ilgāk par gadu Latvijā bez darba ir 22,7 tūkstoši cilvēku. Lai gan to skaits ir nedaudz sarucis, proporcionāli tādu aizvien ir trešā daļa no visiem bezdarbniekiem. Visvairāk ilgstošo bezdarbnieku ir Latgalē – tādi ir puse no reģiona bezdarbniekiem. Galvenokārt ilgstoši darbu nevar atrast personas ar vidējo vai pamata izglītību, kuru pēdējā nodarbošanās bija mazkvalificēti darbi. Teju pusei bezdarbnieku ir pamata vai vidējā izglītība, 36% – profesionālā, pārējiem augstākā izglītība. Vidēji bezdarbnieki darbā iekārtojas aptuveni pusgada laikā, visātrāk darbu atrod personas ar augstāko profesionālo izglītību.
NVA pārstāve: par 12% audzis vakanču skaits
Kā skaidro Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) pārstāve Inese Šteina, bezdarbs krities vairāku faktoru ietekmē: samazinājies no jauna reģistrēto bezdarbnieku skaits; NVA reģistrēto vakanču skaits gada laika pieaudzis par 12%, sasniedzot 49 236; par 4% vairāk bezdarbnieku iekārtojušies darbā. Oktobra beigās NVA kopumā bija reģistrēti 74 053 bezdarbnieki un 5595 vakances.
