Latgalē arhitekti ar unikāliem objektiem lauž ierastos domāšanas standartus 2
Būvniecības nozares profesionāļu organizētās skates “Gada labākā būve Latvijā 2018” žūrija virzienā uz Latgali vērtēja pavisam neparastus objektus. “Ir aplūkojami arī pavisam unikāli objekti, kas lauž ierastās domāšanas standartus,” secina žūrijas priekšsēdētājs Normunds Grinbergs, Latvijas Būvnieku asociācijas prezidents.
Mazā arhitektūra
Konkursam bija pieteikts laikmetīgais Atvadu nams, kas izveidots Indrānu pagastā, Lubānas novadā. Tradicionālajā kapsētas vidē ir eleganti izvietota kapliča, kuras arhitektūrā izmantotas mūsdienīgas stikla konstrukcijas, kas apkārtējā dabas iekļautajā sakrālajā vidē lieliski iederas.
“Man patīk nestandarta risinājumi,” spriež projekta autore, arhitekte Vita Škapare no arhitektu biroja “Maaja Skan”. “Veidojot kapliču, balstījos uz specifisko funkciju – skumju pārdomu un gaišās dabas sintēzi. Dabā viss notiek pa apli. Katra aiziešana ir jauns sākums. Tas nav iedomājams bez zemes, saules un debesīm. Tradicionālais krusts manā kapličā sākas no zemes, tad paceļas uz sienas, kur veido matērijas šķērssvītru un beidzas debesīs jau kā virsgaisma. Ieejas durvis ir izteikti masīvas, jo simbolizē matēriju – pēdējos zemes vārtus. Gaišais turpinājums – cilvēka garīgo pacelšanos. Kapličas aizmugurē atrodas skaista priežu meža ainava, kuru paredzēts iekopt. Sadarbība ar pasūtītāju – Lubānas novada domi – izvērtās auglīga. Nelielas, konservatīvas korekcijas projektā ienesa publiskā apspriešana, tomēr kopumā ar rezultātu esmu apmierināta,” gandarīta arhitekte.
“Ar katru gadu Latvijā izremontētām ēkām pievienojas atjaunoti skvēri un svinību vietas. Veidojas kvalitatīvi sakārtota publiska vieta pilsētas centrā, kurā kopt novada tradīcijas,” spriež N. Grinbergs. “Tāds ir Kena parks Jēkabpilī un arī strūklaka Ogrē, kur pašā pilsētas centrā labiekārtots krāšņs laukums ar digitālo strūklaku ansambli un skatuvi, ko pilsētnieki varēs aplūkot vasarā.”
Latgale nepadodas
Žūrija aplūkoja jauno Preiļu Brīvo skolu Preiļos, ko pasūtījusi biedrība “Preiļi izglītotai Latvijai”. Ķieģeļu ēkai veikta vienkāršota restaurācija, ēku siltinot, apšujot ar koka apdares dēļiem un izmantojot polihromo krāsojumu. Savdabīgs ir ēkas finansēšanas veids. Līdzekļi būvniecībai tika savākti ar aktīvu ziedojumu kampaņu, ko organizēja biedrībā apvienota vietējā vecāku kopiena.
“Viss ir celts par mūsu pašu vai saziedoto naudu. Daļu vienkāršāko būvdarbu paveica paši vecāki, specializētos darbus veica profesionāļi. Darbu papildus skrupulozi uzraudzīja viens no biedrības biedriem, būvniecības eksperts Aigars Zīmelis. Skola izveidojusi savas, vietējiem apstākļiem un iedzīvotāju prasībām adaptētas mācību programmas, kas ir licencētas un sertificētas. Akcents ir likts uz dabu un mācībām pastaigu laikā. Skolā mācās pirmsskolas vecuma bērni un 1.–6. klase. Pirmsskolas grupas jau ir piepildītas un jau parādās telpu deficīts,” stāsta Ilona Indriksone, Preiļu Brīvās skolas direktore.
“Labu uzņēmību no pilsētas pašvaldības redzam Rēzeknē, kur konkursam tika pieteiktas divas sakārtotas ielas un ražošanas ēka,” stāsta N. Grinbergs. “Viena no centrālajām ielām Rēzeknē – Latgales iela – ir sekmīgi pārbūvēta un labiekārtota ar pieturas vietām, trotuāriem gājējiem un puķu dobēm. Sakārtota arī viena no svarīgākajām maģistrālēm komerctransportam – Viļakas iela, kas nodrošina arī jaunās ražotnes darbību. Ražošanas attīstībai domāto moderno un plašo ēku Viļakas ielā 1 uzcēlusi pati pilsēta, investējot kompleksā ap trīs miljoniem eiro. Ēkas īres tiesības šobrīd tiek izsolītas, un priekšroka būs tam uzņēmējam, kas pilsētai nodrošinās vairāk darba vietu. Tā tiek plānots likvidēt darba vietu trūkumu, kas aktualizējās pēc REBIR bankrota. Pēc tā redzams, cik uzmanīgi jāapietas ar darbaspēku. Arī mēs būvniecībā vēl joprojām jūtam un jutīsim sāpīgas sekas, ko izraisīja būvniecības apjomu pazeminājums 2015. gadā. Gribētos, lai valsts iestādes ne tikai analizē jau notikušu notikumu sekas, bet mācās prognozēt, kā izvairīties no šīm sekām.”
