Laterālā domāšana: atrast nestandarta risinājumu 1
Vairumā gadījumu mēs domājam vertikāli: izvēlamies daudzsološāko pieeju problēmas risināšanai un sekojam tai. Mēs atsakāmies no ceļiem, kas var aizvest sāņus, rīkojamies pēc izslēgšanas metodes, mēs piekarinām etiķetes objektiem, cilvēkiem un jēdzieniem.
Aiz visa tā slēpjas psiholoģiskās barjeras. Tās pārvarot, dzīvi var padarīt interesantāku un strādāt produktīvāk.
To var iemācīties, apgūstot psihologa Edvarda de Bono(Edward de Bono) piedāvātās laterālās (netradicionālās, radošās) domāšanas metodes.
Sacīkstes pa vertikāli
Mēs bieži esam inerti, īpaši attiecībā uz domāšanas veidiem, ierosinot idejas un risinājumus. Mums ir bail iekāpt nepazīstamā teritorijā, paust prātā ienākušo neprātīgo domu – ja nu mūs izsmies? Daudz drošāk ir uzturēties pazīstamajā modeļu un shēmu pasaulē.
Tādā pieejā nav nekā slikta, tikai domāšanas modelis (shēma, tēls), kas izveidojies mūsu galvā, ne vienmēr ir optimāls. Tas attīstās citu modeļu ietekmē. To ietekmē sabiedrībā pieņemtie uzskati un mūsu vide. Turklāt taisnais ceļš dažkārt noved strupceļā –te var noderēt spēja meklēt apkārtceļus un aplūkot problēmu no jauna leņķa. Laterālā domāšana (lat. Lateralis– sānu, sānisks) ir spēja domāt ārpus šabloniem, izmantojot maksimāli vairākas pieejas jautājumam, ko mūsu loģiskā domāšana bieži ignorē.
Iesildīšanās
Vai domājat, ka neprotat fantazēt un ir absolūti neattīstīta iztēle? To visu var iemācīties.
Pirmā metode – spēle “Danetki”: vadītājs apraksta neparastu situāciju, un spēlētājiem jātiek skaidrībā, uzdodot precizējošus jautājumus, uz kuriem var atbildēt tikai ar “jā” vai “nē”.
Piemērs: “Skatītāju priekšā spēlē 16 pūtēju orķestra mūziķi, bet neviens viņus neklausās. Kāpēc?” (Atbilde: jo viņi spēlē basketbolu.) Jautājumus spēlei var atrast internetā vai iegādāties kāršu komplektu.
Otrā metode – loģikas mīklas un uzdevumi, piemēram: “Kādu akmeņu nav upē?”, “Kā mest olu tā, lai tā aizlidotu trīs metrus un nesaplīstu?”, “Uz kādu jautājumu nevar atbildēt ar “jā”?” Pieaugušam cilvēkam tādas nodarbes nepiedien? Spēlējiet kopā ar bērniem.
Trešā metode – izdomāt maksimāli daudz jaunu iespēju, kā izmantot, piemēram, futbola bumbu, zvanu vai sienas lampu. Lieliska ideja vakaram ģimenes lokā vai lai “iesildītu” domāšanu pirms tikšanās. Tagad pievēršamies laterālās domāšanas pamatmetodēm.
Sešas domāšanas cepures
Diez vai nepieciešams izskaidrot, kas ir “prāta vētra” (svaigu, oriģinālu ideju kolektīvās ražošanas metode, kuras pamatā ir brīva asociāciju izpausme). Bet vai jūs zinājāt, ka vairumā gadījumu “vētras” norit nepareizi?
Tipisks scenārijs: kāds ģenerē idejas, bet kāds nežēlīgi tās apcērt vēl pumpurā.
Diskusija nonāk strupceļā, visi izklīst, neapmierināti viens ar otru.
Ko darīt? Izmantojiet 6 domāšanas cepures:
• Balta – informatīvā: kas mums ir, kas pietrūkst.
• Zaļa – radošā: ideju ģenerēšana un alternatīvu meklēšana.
• Sarkana – emocionālā: emocijas, kas saistītas ar izvirzīto ideju.
• Dzeltena – optimistiskā: priekšrocības un ieguvumi no idejas.
• Melna – kritiskā: idejas pārbaude – cik tā izturīga, iespējamās grūtības ieviešanā.
• Zila – organizatoriskā: sasniegtais un kādi nākamie soļi.
Apspriedes sākumā var katram no dalībniekiem piešķirt konkrētu “galvassegu” un lūgt nepārsniegt pilnvaras: piemēram, Baltā cepure ir atbildīga tikai par faktiem un tai nav tiesību kritizēt. Apspriedes laikā var apmainīties ar cepurēm, lai visi dalībnieki paspētu izteikties katrā no lomām. Tāda pieeja iemācīs “ņurdētājiem” aplūkot citu cilvēku idejas no jauna skatupunkta un padarīs sanāksmi konstruktīvāku. Cepures var izmantot arī vienatnē, pārmaiņus tās sev “uzliekot” un aplūkojot jautājumu no dažādajām pusēm.
Sinektiskā vētra
Sinektika ir dažādu, bieži nesaderīgu elementu kombinācija. Metodes pamatā ir dažāda veida analoģijas:
• Tiešā: kā parasti risina līdzīgas problēmas?
• Personīgā: mēģinājums iedomāties sevi subjekta (klienta, pircēja) vietā
• Apkopojošā: problēmas apraksts divos vārdos.
• Simboliskā: kā šo problēmu atrisinātu kāds izdomāts vai reāls vēsturisks personāžs?
Pēc de Bono domām, tas palīdz iekustināt domas, kā arī paglābj no stereotipiskas domāšanas.
Nejaušs vārds
Vēl viens paņēmiens, kas noder prāta vētrai, kad diskusija ir iestrēgusi un risinājums nav atrasts. Palūdziet dalībniekiem nosaukt vienu nejaušu vārdu un mēģiniet to saistīt ar jūsu diskusijas tēmu. Ceļā no abstraktā vārda uz jūsu uzdevumu noteikti parādīsies jaunas domas, idejas un analoģijas.
Metode noder arī tad, kad nav skaidrs, kā uzdevumu sākt. Vienatnē to var izmantot, uz papīra rakstot vārdus un asociācijas.
Iziet ārpus rāmjiem
Jebkuru uzdevumu gan uzņēmējdarbībā, gan ikdienas dzīvē ierobežo budžets, laiks vai citi resursi. Uz to bieži atsaucas ideju kritiķi: “Bet mums projektam paredzēts tikai…”, “Un kurš to darīs? Mums nav tam cilvēku!” Taču pat tad, ja ne vienmēriespējams atcelt vai pārskatīt rāmjus, neviens netraucē domās izrauties no savām robežām. Tājūs varat paplašināt ideju loku, un noteikti vismaz dažas no tām vēlāk izdosies realizēt.
Kā raksta Edvards deBono: “Domāšana ir ne tikai sarežģītu problēmu un uzdevumu risināšana. Un jādomā ir ne tikai par grūtībām. Izbaudiet pārdomas par vienkāršiem uzdevumiem, uz kuriem viegli atradīsiet atbildi. Tādējādi jūs attīstīsiet spēju domāt, pārliecību par savām domāšanas spējām un iemīlēsiet šo nodarbi.”
