Lasmanis: Par “draudzīgo” dronu Latgalē 45
Autors: Madars Lasmanis,Jelgavas novada domes deputāts
Šobrīd visiem ir viedoklis par Krievijas drona nokrišanu Rēzeknes novadā. Skaidrs, ka šī situācija ir satrauc, jo čupu čupām sarakstītie aizsardzības vai civilās aizsardzības plāni mūsu nepasargā ne no kā. Plāni nedarbojas vai arī ne aizsardzības, ne iekšlietu struktūru speciālisti tos vai nu nav lasījuši, vai arī tos ārkārtas situācijā ignorē. Kamēr tas notiek teorētiski, mēs to neredzam, bet pēc kaujas drona nokrišanas viss šis kāršu nams ir sagāzies.
Brīvdienās tas notika Latgalē, bet nekur nav garantijas, ka rīt tas nevar notikt mūsu novadā vai māju pagalmā.
Dienesti Rēzeknes novadā rīkojušies pilnīgi ačgārni. Pret visiem plāniem. Negadījums notika brīvdienā, bet neviens no dienestiem nav bijuši gatavi reaģēt brīvdienās. Tas parāda, ka brīvdienās karam neesam gatavi.
Atbilstoši civilās aizsardzības plāniem bija jāiedarbina gaisa trauksmes signalizācijas, kas netika izdarīts. Bija jāinformē pašvaldība, jo tai jāorganizē civiliedzīvotāju informēšana lauku apvidos (ja kādam tas ir pārsteigums, tad skaņu sirēnas ir tikai pilsētās) un jāorganizē iedzīvotājiem pagaidu patvērums uzlidojuma laikā.
Paldies dievam, ka drons nokrita uz lauka, bet arī darbības uz lauka noritējušas ne pēc civilās aizsardzības plāna. Armijniekiem uznāca vēlme dronu uzspridzināt uz vietas. Pieņemam, ka tā vajadzēja, bet arī šajā gadījumā bija jāinformē pašvaldība un tuvāko māju iedzīvotāji, jo tā paredz plāns. Varbūt bija nepieciešama arī tuvāko māju evakuācija, jo tuvākā māja atradās 200 m no drona uzspridzināšanas vietas. Satraucam nevajadzīgi iedzīvotājus. Ar sabiedrību un pašvaldību vajag sarunāties. Tas ir cilvēcīgi, un to paredz plāni. Taču dienesti ar pašvaldībām nesarunājās un nesadarbojas. To apliecina arī pašvaldību civilo aizsardzības komisiju vadītāju izteikumi presē.
Es esmu pārliecināts, ka arī no šī draudzīgā drona pieredzes mēs neizdarīsim secinājumus. Apziņošanas sistēmas iedarbināšanas mehānismi gadiem nav bijuši efektīvi, tāpēc to var iedarbināt tikai mācību nolūkos. Lauku teritorijā faktiski apziņošanas sistēma neeksistē. Kā pierādījās, tad mīts, ka visiem jābūt pie radio uztvērējiem, lai visu aktuālo informāciju uzzinātu, arī nedarbojas. Bumbu patvertņu mums nav pat uz papīra – es esmu pārliecināts, ka nevienā pašvaldībā nav gatava bumbu patvertne, kas šodien varētu uzņemt klientus.
Valstij ir reāli jāiegulda līdzekļi iekšējās drošības uzlabošanā, jo uz šodienu pēc LPS informācijas jau 33% pašvaldību trūkst līdzekļu savu pamatuzdevumu izpildē, bet naudu vajag arī, piemēram, iedzīvotāju apziņošanai un izmitināšanai ārkārtas situācijās. Naudu vajag gaisa trauksmes gadījumā patvertņu aprīkošanai un uzturēšanai. Pašvaldību finansēšanas modelis ir ačgārns un gadiem Finanšu ministrija to nespēj uzlabot. Gala rezultātā pašvaldības ir ierobežotas savā rīcībā.
Jārada arī kādi atbalsta mehāniski privātpersonām, jo pamatā visu daudzīvokļu namu pagrabi ir privātpersonu rokās. Lai tos piemērotu patvertnēm, arī vajadzīgi resursi. Iedomājieties vidusmēra padomju laika māju ar 20 -30 dzīvokļiem, kur iedzīvotāji domā, kā par koplietošanas līdzekļiem pagraba telpas pārveidot par patverti ārkārtas situācijai. Praktiski nereāla aina. Laikā, kad nevar gadiem vairums daudzīvokļu māju novienoties par siltināšanas darbiem savā namā, tagad nu tie metīsies patvertni aprīkot. Tikai ar kādiem valsts notiekties atbalsta mehānismiem to var paveikt. Pagaidām valdība nav pirkstiņu pakustinājusi.
Īsāk sakot, kā vecajā labajā pasakā – gaidām laimes lāci, paši īsti nedarām neko, un tas ir laikā, kad valstī notiek valsts mēroga mācības, kurās ignorē pašvaldības, savlaicīgi neinformē iedzīvotājus par potenciālu apdraudējumu un nākamā gada budžetā pat netiek mēģināts rasts līdzekļus patvertņu izbūvei un aprīkošanai. Bēdīgi.
Par to, kur un kad vajadzēja notriekt to dronu, lai diskutē citi.
