Lasītāji: prātīgāk atbalstīt profesionāļu armiju 13
Lai gan ES dalībvalstu vairākums atteicies no militārā dienesta, mūsu tuvākie kaimiņi igauņi to saglabājuši. Igaunijā dienests ilgst apmēram gadu. Savukārt Lietuvas valdība šonedēļ atbalstīja likumprojektu, kas paredz atjaunot obligāto militāro dienestu. Vaicāju mūsu lasītājiem, kā būtu jārīkojas Latvijai, vai mums vajadzīgs šāds dienests.
Gunārs Lauks Rīgā: “Vispirms jāatjauno militārā apmācība skolās 9. – 11. klašu skolēniem, tad – obligātais iesaukums armijā. Militārais dienests varētu ilgt deviņus mēnešus, bet studentiem pietiktu ar diviem mēnešiem. Izglītoti cilvēki ir disciplinētāki un ar lielāku atbildību. Jaunsargi un zemessargi – brīvprātīgo kustības. Skolās jāpalielina fizkultūras un sporta stundu skaits. Jaunie cilvēki dienām sēž pie datoriem. Tādi “tirliņi” vairāk par divām reizēm pie stieņa pievilkties nespēj.”
Aivars Auermanis Ozolnieku novadā: “Esmu dienējis padomju armijā. Diezgan bezjēdzīgi aizvadīts laiks, bet prasīja ievērot kārtību, un tas man patika. Iepriekšējos karos visu izšķīra karaspēks, cilvēku masas. Šodien masas nav svarīgas. Visu izšķir modernās kara metodes un tehnoloģijas. Tur nepieciešami profesionāli militāristi. Tāpēc obligātais dienests civilajiem nav vajadzīgs.”
Andrejs Mazins Inčukalna novadā: “Ulmaņlaikos ar skolēniem strādāja Brīvības cīņu virsnieki, audzināja patriotismu, mācīja kara mākslas pamatus. Tas man noderēja kara gados, kad biju sakarnieks. Deviņdesmitajos gados Rīgas rajona skolās veidojām jaunsargu vienības. Domāju, risinājums būtu spēcīga jaunsargu organizācija. Skolēni norūdītos fiziski, apgūtu ieročus. No obligātā dienesta pagaidām varētu atturēties.”
Mārīte Liepiņa Ķekavas novadā: “Liela jauniešu daļa šodien izlaidušies, nav disciplīnas, nopīpējušies un nodzērušies, ar sliktu veselību. Tieši viņiem noderētu kādas apmācības, fiziskā un militārā sagatavotība. Lai izšķirošā brīdī nav tā, ka paceļ rokas un padodas. Tā ir valsts atbildība. Arī iedzīvotāji jāinstruē, kā rīkoties briesmu situācijā. Lietuvā un Igaunijā par to stāsta, pie mums – klusums.”
Guntis Ranka Rīgā: “Man nav viennozīmīgas atbildes. No vienas puses, skaidrs, ka pusgada vai gada laikā jauniesauktais neapgūs modernos ieročus. To spēj tikai profesionāļi. Bet, no otras puses, piekrītu tiem, kuri saka – kamēr jaunietis nav bijis militārajā dienestā, viņš nav vīrietis. Nenoliedzami, armijā cilvēks nobriest. Gan fiziski, gan garīgi.”
Gunārs Kamerāts Bauskas novadā: “Esmu kategoriski pret dienestu armijā. Sen garām laiks, kad kaujas iznākumu izšķīra cilvēks ar plinti rokās. Patlaban armijā jauniesauktajam bez vidējās izglītības nav ko darīt. Tur taču kara tehnika visaugstākajā līmenī. Lai ar to rīkotos, vajag zināšanas, angļu valodas prasmi. Kamēr to apgūtu, cik laika un līdzekļu tas prasītu! Prātīgāk atbalstīt profesionāļu armiju.”
Jānis Dibrančs Garkalnē: “Obligātais dienests ir ļoti vajadzīgs. Zinu, ka savulaik Vācijā jaunieši dienēja vienu gadu. Viņus apmācīja un skatījās, kurus atstāt virsdienestā par instruktoriem, kurus sūtīt tālāk uz militārajām augstskolām utt. Bet mēs izvēlamies, kā vieglāk – paņem no ielas, trenē, apmāca, bet vai tāds gribēs karot, riskēt ar savu dzīvību?”
Irma Vilupa Madonas novadā: “Dienests armijā nav jāatjauno! Tas sen nokavēts. Mūsu jauniešiem ir lielas veselības problēmas. Ja uzbruks lielais kaimiņš, nespēsim pretoties. Lai gan esam NATO, tā mūs neglābs. Būsim noslaucīti no zemes virsas. Šobrīd atbalstu aizsardzības ministru Vējoņa kungu, ka jāpalielina un jānostiprina profesionālā armija un zemessardze.”
Māris Bērziņš Mālpils novadā: “Dienests nav vajadzīgs. Valstij tas dārgi maksātu. Jau tagad nespējam sagrabināt 2% no IKP aizsardzības spēju stiprināšanai, kur vēl iesauktajiem zaļknābjiem! Un ko gada laikā viņiem iemācītu? Nē, labāk lai strādā profesionālā armija. Krievija militāri ir ļoti spēcīga. Tai pieder jaudīgs bruņojums. Esmu pārliecināts, ka divu stundu laikā mūs iznīcinās, nelīdzēs ne mūsu, ne NATO spēki.”
