Es, tante no laukiem, nesaprotu, kas tiem cilvēkiem prātā: lūdzu, atšifrējiet ministrijas dzejojumus… 11
Lasītājas feļetons
Jautrīte Tārps, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Es, tante no laukiem, nu nesaprotu, kas tiem cilvēkiem prātā. Par kovidvīrusu visu saprotu (laikam iepriekšējā dzīvē biju vīruss), bet par mūsu valdību neko nesaprotu.
Mazbērni domā, ka varasvīri grasoties likvidēt visus invalīdus. Kā smejies, ir invalīds, ir problēma, nav invalīda, nav problēmas.
Man pašai viens sadzēries traktoristiņš vēl krievu laikā pāri kājiņām pārbrauca, bet tagad uz vecumu sāp kā traks tas sabraukums. Paldiesiņ tai valdībai, kura 2000. gadā grupiņu iedeva, veseli 46 lati bija, bet tagad jau saindeksēts līdz pat 244 eirām. Dzīvoju labi, visa kā gana, arī kaķīti uzturu, jo esmu viņam vienīgais apgādnieks.
Bet mans asistents, kurš mani reizēm šurpu turpu izvadā, laikam ar jauno gadu mirs badu. Tajā asistentu atalgojuma sistēmā viss tā samudžināts kā makšķeraukla dūņainā ezerā.
Mazbērniņi veselu nedēļu man priekšā lasīja labklājības ministrītes sarakstītos romānus par jauno kārtību, bet neviens mēs gudrāks nekļuvām.
Saprotu, ka Ramonīte savu galviņu karalaukā par mums, invalīdiem, būtu gatava nolikt, bet no tā jau nekas nemainītos, tik vienas skaistas galviņas mazāk šai bēdu ielejā.
Līdz pat oktobrim viss pat man manos 93 gados bija saprotams. Braucam pie daktera, tur uzliek zīmogu, braucam uz pilsētas domi – atkal zīmogs un paraksts, braucam maksāt par siltumu vai uz pastu pēc internetveikala sūtījuma pakas, atkal zīmogs un paraksts.
Mēneša beigās visus zīmogus saskaita, sareizina ar laiku (ņemtu institūcijās pavadītajās stundās) un pat trešās klases bērnam viss skaidrs. Sociālai darbiniecei gan lēnām gāja, bet tomēr jau kauč kā galā tika.
Tagad tajos palagos, ko mēs caur draugiem no Labklājības ministrijas slepenajiem arhīviem dabūjām, skaidrs ir viens – naudu asistenta algošanai apgriezīs, kur vien varēs, deputāti nobalsos par. Pretatturāsnav un beigta balle.
Nu, varbūt. Bet tās ir manas un mazbērnu vīzijas. Tādēļ es priecātos, ja kāds 8. klases izglītojamais izkonspektētu tos Petravičas kundzes dzejojumus attiecībā 1 pret 50 un darītu mums zināmus caur medijiem. Pati personīgi apņemos tam bērnam maksāt 4 eiras stundā pēc nodokļu nomaksas.
