Lasītāja jautā: kāpēc sodi makšķerniekiem un zvejniekiem ir tik bargi, pat ja ķer zivis ģimenes vajadzībām? 1
Pagājušajā gadā mans vīrs saņēma ļoti lielu naudassodu par makšķerēšanas un zvejas noteikumu pārkāpšanu, lai gan viņš ķēra zivis tikai ģimenes vajadzībām. Pat laivu un tiesības viņam atņēma un piedraudēja – ja vēlreiz pieķers, tad vispār par zvejošanu var aizmirst! Vai tiešām sodi par šādu pārkāpumu var būt tik bargi? OLGA DAUGAVPILS NOVADĀ
Sodus par makšķerēšanas un zvejas noteikumu pārkāpšanu nosaka Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 80.³ pants, un tie ir atkarīgi no izdarītā pārkāpuma.
Par makšķerēšanas noteikumu vai licencētās makšķerēšanas noteikumu pārkāpšanu izsaka brīdinājumu vai uzliek naudassodu no 15 līdz 350 eiro, konfiscējot pārkāpuma izdarīšanas rīkus un pārkāpuma priekšmetus, to skaitā peldošos līdzekļus ar aprīkojumu, vai bez konfiskācijas.
Par zvejas noteikumu pārkāpšanu iekšējos ūdeņos uzliek naudassodu no 30 līdz 350 eiro, konfiscējot pārkāpuma izdarīšanas rīkus un pārkāpuma priekšmetus, to skaitā peldošos līdzekļus ar aprīkojumu, vai bez konfiskācijas un atņem zvejas tiesības uz laiku līdz vienam gadam vai bez tiesību atņemšanas. Par šādiem pašiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, naudassods būs vēl iespaidīgāks – no 140 līdz 700 eiro, konfiscējot pārkāpuma izdarīšanas rīkus un pārkāpuma priekšmetus, to skaitā peldošos līdzekļus ar aprīkojumu, vai bez konfiskācijas, kā arī atņem zvejas tiesības uz laiku līdz trim gadiem vai bez tiesību atņemšanas.
Par zveju iekšējos ūdeņos bez atļaujas, aizliegtā vietā, aizliegtā laikā vai ar aizliegtiem rīkiem vai paņēmieniem uzliek naudassodu no 280 līdz 700 eiro, konfiscējot pārkāpuma izdarīšanas rīkus un pārkāpuma priekšmetus, to skaitā peldošos līdzekļus ar aprīkojumu, vai bez konfiskācijas, un atņem zvejas tiesības uz laiku līdz trim gadiem vai bez tiesību atņemšanas.
Par zvejas noteikumu pārkāpšanu teritoriālajos ūdeņos, ekonomiskās zonas ūdeņos vai starptautiskajos ūdeņos sodi ir vēl bargāki, it īpaši, ja vainīgais ir nevis fiziska, bet juridiska persona un ja pārkāpumā pieķerts atkārtoti.
