Lasīšana tuvina paaudzes 0
Jaunieši no organizācijas “Global Shapers Community Riga Hub” sadarbībā ar Latvijas Nacionālo bibliotēku uzsākusi jaunu starppaaudžu sadarbības projektu “Senioru un jauniešu grāmatu klubs”, kura biedri turpmāk tiksies reizi mēnesī, lai apspriestu izlasītās grāmatas, apmainītos viedokļiem, uzklausītu un labāk iepazītu viens otru. 1. martā notiks jau otrā kluba nodarbība, kurā abu paaudžu pārstāvji apspriedīs angļu rakstnieka Džordža Orvela romānu “Dzīvnieku ferma”.
Pirmā tikšanās – izdevusies!
Bibliotēkas uzziņu un informācijas centra mārketinga projektu vadītāja Iveta Krūmiņa pastāstīja, ka ideja par šādu grāmatu klubu radusies jauniešiem, kuri regulāri apmeklē bibliotēkas mācību telpas, lai piedalītos dažādos pasākumos – klausītos lekcijas, tiktos ar populāriem cilvēkiem, iesaistītos galda spēļu vakaros. “Uz pirmo tikšanos ieradās piecpadsmit cilvēki, tajā skaitā dažādu vecumposmu seniori – vecākajam no viņiem bija astoņdesmit astoņi gadi. Tas bija patīkams pārsteigums mums visiem. Jaunieši bija atlasījuši piecas grāmatas – Māra Bērziņa “Svina garšu”, Noras Ikstenas “Mātes pienu”, Alberta Bela “Būri”, Ērika Remarka “Rietumu frontē bez pārmaiņām” un Džordža Orvela “Dzīvnieku fermu”, no kurām mēneša laikā viena būtu jāizlasa. Pēc tam notika balsošana, un tā bija par labu Orvela romānam. Seniori ļoti aktīvi iesaistījās, ieteica vēl arī citu lasāmvielu, kura tiks ietverta nākamajā grāmatu izvēlē,” stāsta Iveta Krūmiņa, piebilstot, ka grāmatu klubā valda demokrātija – ikviens var nākt ar saviem priekšlikumiem, kuri tiks uzklausīti un ņemti vērā. Piemēram, seniori nākamajā tikšanās reizē vēlējās doties ekskursijā pa bibliotēku, bet turpmāk – tikties arī ar grāmatu autoriem. Ja arī seniors nav bijis uz iepriekšējo kluba tikšanos, nav izlasījis grāmatu, katra mēneša pirmajā svētdienā var droši nākt uz bibliotēku, klausīties un piedalīties, balsot par nākamajā mēnesī lasāmo grāmatu. Gaidām ne tikai rīdziniekus, bet arī seniorus no citām pilsētām un pagastiem,” viņa saka.
“Global Shapers Community Riga Hub” pārstāvis Dāvis Golds stāsta, ka šis ir viens no organizācijas īstenotajiem sociālajiem projektiem. “Visu iepriekšējo gadu strādājām pie vadlīnijām darba devējiem, lai veicinātu senioru nodarbinātību un darba vides piemērošanu. Šogad vēlamies pievērsties pašu senioru vēlmēm un vajadzībām, tikties un komunicēt ar viņiem, jo uzskatām, ka senioru iekļaušana sabiedrībā Latvijā ir nozīmīga problēma, kas jārisina. Sadarbībā ar Latvijas Nacionālo bibliotēku nolēmām izveidot grāmatu klubu, kurā jaunieši un seniori, kuriem patīk lasīt, varētu satikt viens otru, runāt par grāmatām, veicinot starppaaudžu komunikāciju,” atklāj jaunietis, piebilstot, ka ir apmierināts, ar pirmo kluba dalībnieku tikšanos. “Lai gan pārsvarā uz grāmatu klubu aicinājām seniorus, pieteicās arī ļoti daudz jauniešu, kuriem šī ideja likās ļoti interesanta. Daudzi vēlas parunāt ar senioriem, bet viņiem nav šādu iespēju, piemēram, ģimenē nav vecvecāku. Cenšamies organizēt šo pasākumu tā, lai katram būtu iespēja izteikties, justies uzklausītam. Grāmatu klubs kalpo kā tilts, lai mēs labāk saprastu seniorus, uzzinātu, ko viņi vēlas, kas viņiem ir vajadzīgs.”
“Global Shapers Riga Hub” ir dibināta 2018. gada rudenī, apvienojot 16 jauniešus, kuri profesionāli darbojas mākslas, izglītības, informācijas tehnoloģiju un biznesa jomā. Biedrības mērķis ir rosināt pārmaiņas vietējā sabiedrībā, pilsētā un valstī. Pašlaik tiek īstenoti pieci projekti, kas risina mobinga jeb iebiedēšanas, jauniešu mentoringa, korporatīvās ilgtspējas, senioru iesaistes un garīgās veselības jautājumus.
Bibliotēka piedāvā dažādas iespējas
Pirmo reizi nākot uz grāmatu kluba tikšanos, senioriem jāpaņem līdzi pase vai personas apliecība, lai bez maksas varētu izgatavot lasītāja karti, protams, ja tās vēl nav. Ar šo karti iespējams izmantot pilnīgi visus bibliotēkas resursus.
“Pēc grāmatu kluba nodarbības seniori varēs apskatīt izstādes, pašķirstīt grāmatas, iepazīties ar jaunumiem LNB krājumā, gaidāmajiem pasākumiem. Mūsu bibliotēkā ir audiovizuālais centrs, kurā var skatīties filmas un klausīties mūziku – kolekcijā ir 70 000 skaņuplašu, trešdienās noris interesantas lekcijas,” uzskaita Iveta Krūmiņa.
Lai pievērstu uzmanību kvalitatīvai un saturīgai laika pavadīšanai arī vecumdienās, reizi mēnesī bibliotēkas Virtakas klasē, kurā ir divdesmit klausītāju vietas, notiek pasākumu cikls “Senioru trešdienas”. Piemēram, februārī seniori uzzināja daudz interesanta par periodikas lasītavu un izstādi “Amora pasts”, kā arī piedalījās kaligrāfijas darbnīcas nodarbībā.
Ekspozīcijas “Grāmata Latvijā” muzejpedagoģe un projekta “Latvijas kultūras kanons” koordinatore Anita Smeltere: “Lielākoties mūsu radošās darbnīcas saistītas ar grāmatu izdošanu – iesiešana, papīra dekorēšana ar linoleja spiedogiem, kaligrāfija, ekslibru izgatavošana. Seniorus ļoti interesē lekcijas, piemēram, daudzi vēlējās dzirdēt dabas pētnieka Gunta Eniņa stāstījumu. Pamazām veidojas tāda kā kopiena, jo ir seniori, kuri ierodas katru reizi, dažreiz ņem līdzi arī draugus. Protams, pārsvarā nāk dāmas, vīriešu, kā šķiet, grāmatniecība pārāk neinteresē.” Viņa teic, ka bibliotēka ir vieta, kur seniori var saturīgi pavadīt savu brīvo laiku, turklāt visi pasākumi šeit ir bez maksas.
Starp citu, seniori, kuri dzīvo tālāk no Rīgas, ar savas pensionāru biedrības starpniecību bibliotēkas ekspertus var uzaicināt arī pie sevis, piemēram, lai bez maksas noklausītos lekciju par Latvijas kultūras kanonu.
Jauniešu un senioru lasīšanas paradumi*
Pēdējā gada laikā trešā daļa iedzīvotāju vecumā no 51 līdz 65 gadiem un ceturtā daļa vecumā no 66 līdz 74 gadiem nav izlasījuši nevienu grāmatu (it īpaši vīrieši), vecumgrupā no 18 līdz 24 – tikai astotā daļa.
37% pensionāru vecumā no 66 līdz 74 gadiem grāmatas lasa katru vai katru otro dienu.
Vecuma grupā no 19 līdz 25 gadiem iecienīti ir fantāzijas un romantiskie romāni, vēsturiskā literatūra, no 66 līdz 74 gadiem –romantiskie un vēsturiskie romāni, kriminālromāni.
