Lasi medības, domā dabas aizsardzība! 3
Medībām ir ārkārtīgi liela loma dabas aizsardzībā, dzīvnieku sugu un vides pētīšanā un, galvenais, populāciju saglabāšanā un pat atjaunošanā. Objektīvi vai subjektīvi atspoguļoti notikumi medībās, tādi, kā lauvas Sesila nomedīšana Āfrikā, Zimbabvē var izraisīt fundamentālas kārtības nograušanu konkrētā valstī vai pat pasaules līmenī. Plaši un tendenciozi atspoguļotajam notikumam sekoja ierosinājums aizliegt trofeju transportēšanu no Āfrikas un likvidēt komercmedības kā tādas. Toreiz medību ietekme uz norisēm sociāli ekonomiskajā jomā Āfrikas valstīs tika plaši apspriesta un lielai pasaules sabiedrības daļai kā atklājums bija atziņa, ka mednieki un trofeju medību rīkotāji nodrošina darbu lielam vietējo iedzīvotāju procentam, iegulda naudu medicīnā, izglītībā, infrastruktūras uzturēšanā, bet galvenais jaunums bija tas, ka mednieku interese par dažādām sugām nodrošina to aizsardzību un tātad, arī pastāvēšanu. Savukārt, tie dzīvnieki, kurus medīt nav atļauts, tiek nežēlīgi izkauti malumedībās, vai to dara lauksaimnieki, vai arī iznīkst, jo nevienam nerūp viņu dzīves vides saglabāšana un pašu sugu aizsardzība. Par to daudz tiek runāts valstīs ar bagātīgu medību kultūru un pieredzi dažādu sociālo ekonomisko struktūru mijiedarbībā. Latvijā mednieku ietekme tiek apspriesta visskaļāk brīžos, kad parādās safabricētas ziņas par kaut kādiem izdomātiem pārkāpumiem. Skaidrs, ka tas notiek objektīvu datu trūkuma dēļ, jo sabiedrība netiek pietiekami informēta par norisēm medību saimniecībā, par medību ietekmi un mērķiem.
Svarīgākais, kas ir jāzina gan medniekiem, gan cilvēkiem, kuri pat gaļu uzturā nelieto ir tas, ka medības ir likumā definēta, valsts nodrošināta, tradicionāla tautsaimniecības nozare, kuras principi balstās pētījumos un pieredzē. Nauda, kas tiek iekasēta par mednieku eksamināciju, apliecībām, medību atļaujām un nomedīšanas licencēm nonāk atpakaļ medību un meža saimniecībā, infrastruktūrā un citās sfērās. Mednieki palīdz kontrolēt dzīvnieku populācijas. Aizliedzot vai ievērojami ierobežojot medības, tiks apdraudētas cilvēka sociāli ekonomiskās intereses un darbība, kā arī savvaļas sugu un vides pastāvēšana. Medībām un medniekiem ir sava, ļoti nozīmīga loma dabas aizsardzībā un resursu apsaimniekošanā. Par to ir jābūt lepnam!
Salīdzinoši nesen respektabls zinātniskais izdevums International Journal of Environmental Studies publicēja viena no pasaules vadošajiem dabas pētniekiem, zoologa un dabas aizsardzības speciālista Šeina Mahoni (Shane Mahoney) pētījumu, kas plašākai sabiedrībai piedāvā iepazīties ar 29 zinātnieku viedokļiem un mūža garumā veikto izziņas darbu par dzīvnieku populāciju un dabas resursu apsaimniekošanu Ziemeļamerikā un iemesliem, kas rada plaisu starp dabas aizstāvjiem un medniekiem. Pētījumam ir divi sējumi un pirmais izdots 2013.gadā. Abi ir lasāmi International Journal of Environmental Studies mājas lapā zem nosaukuma Conservation and Hunting in North America.
Informācija un bioloģiskie paraugi, ko gadu garumā nodrošinājuši mednieki, sekmē savvaļas sugu un to pastāvēšanas labāku izpratni, uzsver Š. Mahoni. Mūsdienu Amerikas dabas aizsardzības pamats pa tiešo ir saistīts ar medībām un šī saikne paradoksālā kārtā radās pateicoties daudzu savvaļas sugu praktiski pilnai iznīcināšanai 19.gadsimta. Šeit par piemēru varētu minēt Amerikas bizoni, kuru ieceļotāji no Vecās pasaules praktiski pilnībā iznīcināja. Tagad suga ir atdzimusi un populācija pieaug. Kopš 1932.gada Amerikas mednieki valsts dabas aizsardzībā ieguldījuši vairāk nekā 7,2 miljardus dolāru, un 2005.-2009.gadā ik gadu medību saimniecībā ieguldīja 335 miljonu dolāru no šajā jomā iekasētajiem nodokļiem. Š.Mahoni piemin arī makšķerniekus, kuri dažādām dabas aizsardzības un zvejas organizācijām ik gadu ziedo 400 miljonus dolāru.
2011.gadā štatos mednieki iztērējuši 796 miljonus dolāru par licencēm un atļaujām. Šie līdzekļi nonāk pa tiešo attiecīgas valsts dabas aģentūrā. Bez tam, ir nevalstiskās medību un dabas aizsardzības organizācijas, kā Savvaļas aitu fonds, kas pēdējo 40 gadu laikā ir savācis un dzīvnieku aizsardzībai, populāciju saglabāšanai un atjaunošanai izlietojis vairāk nekā 100 miljonus. Bez medībām savvaļas dabas apsaimniekošana Ziemeļamerikā sociālā un ekonomiskā ziņā būtu daudz vājāka, sacīja biologs un pētnieks Š.Mahoni.
Šaina Mahoni pētījums ir Amerikas un Kanādas zinātnieku, savas jomas atzītu ekspertu un cienījamu dabas aizsardzības jomas speciālistu manuskriptu apkopojums. Ikviens tā raksts ir veltīts atsevišķākam vēsturiskam un mūsdienu medību un dabas aizsardzības mijiedarbības aspektam, ar izteiktu uzsvaru vietējā, Ziemeļamerikas kontekstā.
Pētījumā sabiedrība tiek iepazīstināta ar savvaļas sugu atjaunošu un dabas aizsardzību privātajos zemes īpašumos, ar ieguvumiem ekonomikas, sociālajā un dabas aizsardzības jomā, ko sniedz medības. Pētījums atklāj medību vēsturi Ziemeļamerikā un eksistējošo saikni ar moderno sabiedrību. Specifiski kultūras un sociālie aspekti var ietekmēt ilgtspējīgas dabas resursu izmantošanas efektivitāti, un tomēr medības ir dabas aizsardzības instruments, neatkarīgi no valsts ģeogrāfiskās atrašanās vietas.
Pētījuma autors Šeins Mahoni ir vairāku godalgu ieguvējs. Tai skaitā viņš ir Cēzara Klēberga institūta (Caesar Kleberg Institute) Dabas zinātņu zelta medaļas laureāts un ir nosaukts par Starptautiskā Safari kluba (Safari Club International) gada cilvēku dabas aizsardzībā. Viņa plašais pētījums ir publicēts vairāk nekā divdesmit recenzējamos zinātniskos žurnālos un astoņās grāmatās. Š.Mahoni ir vairāk nekā 100 populārzinātnisko rakstu autors. Ciešā sadarbībā ar National Geographic viņš ir veidojis vairākas godalgotas dabas filmas. Š. Mahoni ir Starptautiskās Dabas aizsardzības savienības Ilgtspējīgas dabas resursu izmantošanas grupas viceprezidents, Starptautiskās Dabas aizsardzības koordinācijas komisijas eksperts un Ziemeļamerikas eksperts Starptautiskajā medību un dabas aizsardzības padomē, kā arī Colorado’s High Lonesome institūta direktors.
Vairāk informācijas par Šeinu Mahoni, Dabas aizsardzības vīzijām http://www.conservationvisions.com.
Sagatavots ar Medību saimniecības attīstības fonda atbalstu
