Maija sākumā copmaņu pieplūdums pēc lapu reņģes 0
Aprīļa beigās, maija sākumā uz jūras moliem var novērot krietnu makšķernieku pieplūdumu. Kas tad šeit tāds ievērības cienīgs notiek? Izrādās, zvejnieku valodā runājot, reņģe nāk, un kāda vēl – lapu reņģe.
Pēc sarunas ar rūdītiem reņģu copmaņiem sapratu, ka nosaukums cēlies no tā, ka reņģu došanās uz nārsta vietām piekrastes seklumu augāja zonā sakrīt ar lapu plaukšanu. Pirmās uz nārstu dodas izcili lielas reņģes, un tieši tās tiek dēvētas par lapu reņģēm. Šo nelielo, bet tik ļoti garšīgo zivtiņu pietuvošanos krastam tad arī izmanto makšķernieki, lai pāris trīs stundās pieķertu spainīti ar jūriņas gardumu.
Makšķerrīki šim pasākumam ir vienkārši un izmaksas minimālas. Ņem pagaru teleskopisko makšķeri (garu vieglāk pārcelt pār mola akmeņiem, izvadot zivtiņas), bezinerces spoli, kas aprīkota ar 0,22 – 0,25 mm auklu, pamatauklas galā piesien karabīnīti ar griezulīti. Karabīnē kabina sistēmas cilpu. Sistēmas uzsiešanai izmanto paresnu 0,35 – 0,40 mm (mazāk pinas) auklu. Auklas vienā galā sien cilpu karabīnītei, otrā sien 18 – 22 gramus smagu olīvīti ar griezulīti. Auklas daļā starp grimuli un cilpu iesien cilpiņas āķiem.
Atcerēsimies, ka jūras ūdeņos to skaits vienai makšķerei drīkst būt ne vairāk par astoņiem, bet pilnīgi pietiek ar četriem. Āķiem jābūt baltiem ar pagaru kājiņu nr. 4 – 6. Āķus piesien sistēmas resnuma īsās pavadiņās un stiprina pie cilpiņām ar metodi ”cilpa cilpā”. Uz āķiem sprauž spirgto jūras vēju un svaigo pavasara gaisu. Jā, jā, jūs nepārklausījāties, makšķerēšana notiek ar plikiem āķiem. Sistēmu ielidina jūrā un gremdē, pirmā cope parasti notiek, tai grimstot. Nesteidzīgi ietinot spoli, sagaida, kamēr reņģes sasēžas arī uz pārējiem āķiem. Ir tik patīkami, ja kvartets seko kvartetam. Līdz Rīgas molam gan nāksies gabaliņu paiet kājām, bet, ja esat slinki vai staigāšana sagādā problēmas, varat mašīnā ņemt līdzi velosipēdu un tos pāris kilometrus pieveikt ar to.
