“Pļerkšķēšana un dūkšana…” Lapu pūtēji tik dragā! Rīdzinieki sūdzas par kaitinošu troksni māju apkārtnē 3
Pļerkšķēšana un dūkšana, gluži kā ilgstoši mēģinājumi uzgāzēt ar padomjlaiku mopēdu – šādas kaitinošaa skaņas pat pulksten sešos no rīta aiz logiem dzird daudzi rīdzinieki, kad sētnieki vai “kvartālu uzkopšanas vienības darbinieki” rudenī darbojas ar lapu pūtējiem.
Kaut daudzi galvaspilsētas iedzīvotāji sašutuši un sūdzējušies arī policijā, tomēr viņi arī turpmāk agrās rīta stundās būs spiesti sadzīvot ar lapu pūtēju radīto troksni, benzīna izplūdes gāzu smaku un smilšu putekļu mākoņiem.
Jo Rīgas sētniekiem ielas jānotīra līdz plkst. 8 no rīta, bet noteikumi, kas ierobežo trokšņu līmeni, jau piecus gadus nav spēkā.
Lapu pūtēju darbība arī no vides viedokļa Rīgā netiek reglamentēta. “Ir jāizvērtē lapu pūtēja izmantošanas efektivitāte un lietderība konkrētajā vietā, taču aizliegt darbināt kādam mēs īsti nevaram. Ir jāseko līdzi, lai lapu pūtējs neceļ gaisā putekļus, bet tas vairāk no darba veicēja vai organizatora saprāta atkarīgs,” skaidro Evija Piņķe, Rīgas domes Vides pārvaldes priekšniece.
Sūdzības birst kā lapas
“Esmu ļoti neapmierināts ar lapu pūšanas aparātiem, kurus patlaban rudenī izmanto sētnieki. Tie rada lielu troksni un tērē degvielu, tātad nav dabai draudzīgi,” zvanot uz “Latvijas Avīzes” redakciju, sašutis pauž rīdzinieks Uldis Priede.
Arī vides inženiere Jana Simanovska sociālajos tīklos komentē lapu pūtēju darbību Rīgas ielās: “Pilnīgi nesaprotama darbība. Ielu tīrītājs pūš lapas virsū auto, smirdinot gaisu. Sausākā laikā tā arī saceļ putekļus, kas Rīgai ir problēma. Kāds pircis to iekārtu, apmaksā cilvēka darba laiku un patērēto degvielu.”
Pārdaugavas iedzīvotāja Natālija Škarenko-Grišāne ir neizpratnē: “Sētnieks strādā ar lapu sūcēju no plkst. 5.30 Āgenskalna sākumskolā. Mūsu māja ir piecus metrus no žoga, kāpēc mums tas viss ir jācieš?” Viņas bērns mostoties no lapu pūtēja radītā trokšņa. Arī māksliniece Linda Ģībiete pauž, ka Āgenskalnā vienu rītu jau plkst. 4.56 ar “pūtēju dragāja”.
Savu sašutumu sociālajos tīklos pauž arī Valsts izglītības attīstības aģentūras direktore Dita Traidās – Baznīcas ielas 25 pagalmā sētnieks “katru rītu ar skaļo lapu pūtēju trokšņo un pūš lapas pāri sētai mūsu pagalmā”. Viņai piebalso arī režisors Reinis Traidās, lūdzot Tiesībsarga birojam, kas atrodas šajā ēkā, palūgt savam apsaimniekotājam netrokšņot pirms 9 no rīta, pretējā gadījumā nākšoties lūgt Rīgas pašvaldības policijas iesaistīšanos par miera traucēšanu.
Bet reportieris Raivis Spalvēns sašutis uzdod publisku jautājumu, kāds sods pienāktos viņam, ja sētniekam, kas Dzirciema ielā plkst. 5.30 darbojies ar lapu pūtēju, to “verķi izrautu no rokām un sasistu lupatu lēveros turpat lapās”?
Rīgas policija plāta rokas
Rīgas pašvaldības policijā (RPP) “Latvijas Avīzei” atzina, ka arī šogad saņemti izsaukumi, kad iedzīvotāji sūdzējušies par darba veicēju – ceļa remontētāju, zāles pļāvēju, lapu pūtēju – radīto troksni. “Taču šī darbība nav vērtējama kā huligānisms, cilvēki strādā, nevis tīšuprāt kādam pie loga trokšņo,” piebilda policijas runasvīrs Toms Sadovskis.
Viņš arī norādīja, ka 2014. gadā Satversmes tiesa lēma, ka Rīgas domes saistošo noteikumu normas par trokšņošanas kontroli neatbilst Satversmei. Tāpēc RPP vairs nevarot sodīt par trokšņošanu, piemēram, skaļas mūzikas klausīšanos vai lapu pūtēja darbību, laikā no plkst. 23 līdz 7.
“Līdz ar to trūkst līdzekļu cīņai ne tikai ar lapu pūtējiem, bet arī skaļiem kaimiņiem, kas trijos naktī rīko ballīti ar skaļu mūziku,” piebilda T. Sadovskis.
Ieraudzīšot “trīs vai piecas lapas”…
SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” (“RNP”) nenodrošina namu sētniekiem lapu pūtējus, informē “RNP” pārstāvis Krists Leiškalns. Nevarot gan izslēgt, ka kāds sētnieks pats iegādājies lapu pūtēju. Tomēr “RNP” ar lapu pūtējiem esot apgādājis “kvartālu uzkopšanas vienības un aizvietošanas vienības darbiniekus”, piebilda K. Leiškalns. Šīm vienībām darbam visā Rīgas teritorijā esot pieejami 18 lapu pūtēji. K. Leiškalns arī apgalvo – lai gan nav normatīvo aktu vai noteikumu, kas aizliegtu strādāt ar lapu pūtēju kādās noteiktās diennakts stundās, taču “RNP” sētnieki lapu pūtējus izmantojot ne agrāk par plkst. 8 no rīta.
Taču “Rīgas dārzi un parki” gan aktīvi izmanto lapu pūtējus, atzīst “Rīgas mežu” valdes loceklis Uldis Zommers. Tiesa, “Rīgas dārzu un parku” darbinieki lapas pūš tikai parku teritorijā. “Jā, mēs pūšam un lietojam dažādas jaudas pūtējus, gan rokā turamos, gan uz muguras liekamos, gan ar iekšdedzes dzinējiem, gan akumulatoriem,” skaidro U. Zommers. Akumulatora tipa lapu pūtēji ir klusāki, ergonomiskāki, rada mazāku vibrāciju, taču ir dārgāki. Līdz ar to 90% lapu pūtēju, ko izmanto “Rīgas dārzi un parki”, ir ar iekšdedzes dzinējiem. Taču uzņēmums iecerējis pakāpeniski tos nomainīt ar videi draudzīgākām iekārtām.
“Mēs regulāri saņemam sūdzības par lapu pūtējiem, kas nav mūsējie. Mūsu darbinieki ir tērpti formastērpos ar uzņēmuma nosaukumu. “Rīgas dārzu un parku” darbinieki darbu sāk ne agrāk kā plkst. 7,” uzsver “Rīgas mežu” valdes loceklis. Celiņi no lapām jānotīra līdz plkst. 8 no rīta, pretējā gadījumā Rīgas pilsētas administratīvās inspekcijas pārstāvji, kas uzrauga pašvaldības noteikumu ievērošanu, ieraudzīšot “trīs vai piecas lapas”, nofotografēšot un teritorijas apsaimniekotājam sastādīšot protokolu. “Bet jāsaprot taču, ka ir lapkritis un, tiklīdz uzpūš vējš, lapas krīt. Pietiktu, ja septembrī, oktobrī, novembrī celiņi tiktu notīrīti reizi dienā, lai, uzlīstot lietum, lapas nesaglumē un ietve nav slidena,” uzskata U. Zommers.
Atkritumi un smiltis nav jādzenā
Lapu pūtējus diezgan plaši izmanto arī citi namu apsaimniekotāji, ne tikai “RNP” un “Rīgas dārzi un parki”. “Lapkriša laikā šis pūtējs ļoti palīdz. Ļoti atvieglo darbu gan sētniekiem, gan dārzniekiem,” lapu pūtējus aizstāv U. Zommers. Taču viņš novērojis, ka lapu pūtējs tiek izmantots kā universāls teritorijas apsaimniekošanas līdzeklis, ne tikai lapu izpūšanai no grūti pieejamām vietām, piemēram, krūmiem, šķirbām, bet arī atkritumu nopūšanai no celiņiem.
“Tos bieži vien izmanto kā atkritumu dzenātāju. No celiņiem lapas kopā ar atkritumiem pūš tālāk, zālienā, kopā ar smilšu graudiņiem, zariem un tā tālāk. Šādi šo instruments nebūtu jālieto. Putekļi ceļas gaisā pat pāris stāvu augstumā, īpaši sausā laikā. Un tad cilvēku šūmēšanās ir pamatota,” uzskata U. Zommers. Atkritumu savākšanai vajadzētu izmantot nevis pūtējus, bet sūcējus.
Tikmēr Igaunijas galvaspilsētā Tallinā jau apsverot ierobežot lapu pūtēju izmantošanu pilsētas ielās, pirmdien ziņoja laikraksts “Postimees”. Somija jau pirms desmit gadiem ir pieņēmusi tādu pašu lēmumu atļaut lapu pūtējus tikai parkos un zaļajās zonās, un tikai rudenī.
