“Pieņemam lapas!” Poļu ģimene nesaprot, kā citiem var palikt pāri šis vērtīgais bezmaksas augsnes auglības vairotājs 21
Inita Šteinberga, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
“Pieņemam lapas! Ja sagrābts daudz, aizbrauksim paši pakaļ!” šādu sludinājumu pie ziņojumu dēļiem Dobelē izlikusi Poļu ģimene, kuru dārzā vienmēr ir lapu trūkums. Rosīgie dārznieki nesaprot, kā citiem var palikt pāri šis vērtīgais bezmaksas augsnes auglības vairotājs.
Tagad lapas ir pašā labumā! Tādas smagnēji mitrenas, rūgteni smaržojošas, jau gatavas sadalīties un vairot zemes auglību. Var grābt tagad, var lietot jau kaudzēs sagrābtās vai saliktās melnajos maisos, kuri redzami pilsētu apstādījumos un māju pagalmos. Vienlīdz labas ir grābtās un ar zāles pļāvēju sasmalcinātās.
Labas ir visu koku sugu vecās drēbes – gan atsevišķi grābtās, gan kopā savāktie dažādu lapu asorti. Tās visas ielabo augsni, taču atšķirībā no citām mulčām (salmiem, siena) tajās nav nezāļu sēklu (kā sienam), nav nekādu ķīmijas atlieku (kā var būt salmiem). Turklāt lapas var dabūt visu rudeni un ziemu, kamēr laiks turas plusos.
Tagad uzbērtā kārta palīdzēs arī pavasarī saglabāt augsnē mitrumu un kavēs nezāļu iesēšanos, augšanu.
Aiztaupa lieku rosību
“Kādēļ savus spēkus laupīt, ja var saudzēt tos un taupīt,” joko Poļu ģimenes mamma Valentīna (Dr. agr., augu aizsardzības konsultante). Viņa skaidro, ka agrāk, kad bijusi jaunāka, čakli darījusi dārzā visu pēc priekšrakstiem. Taču ar gadiem nākusi atklāsme, ka daudz ir bijis liekas rosības, bez kuras nu var lieliski iztikt. Tagad tiek strādāts tā, lai tērētu dārza darbiem mazāk spēka un laika, bet vāktu bagātu ražu.
Krietnākā rosība iznāk rudeņos, kad visur jāklāj lapu kārta.
Kompostu vairs netaisa
Valentīna savā dārzā lapām un citai organikai nu jau vairākus gadus izlaiž komposta stadiju. Pareiza komposta gatavošana nav viegls darbs, tādēļ viss tiek uzreiz ierakts vai sabērts vadziņās, dobēs, izmantots kā mulča.
Sausas lapas, kādas tās ir agri rudenī, grābt ir patīkamāk, taču pārvadāt tādas un izbērt uz lauka ir traki grūti. Arī vējš paķer prom savu daļu. Vislabāk ir lapas sagrābt kaudzē un atstāt, lai samitrinās un nosēžas. Tad šādu mantu ņem lēkšķēm, gluži kā kūtsmēslus. Turklāt ar vienu ķerras braucienu var aizvest daudz vairāk lapu, nekā vācot sausās čaganītes.
Bieza lapu kārta pāris gados pat pļavu pārvērtīs auglīgā augsnē, nepūloties ar rakšanu. Sevišķi labi lapu segums pārtop augsnē šajā siltajā rudenī, kamēr temperatūra plusos.
Publikācija sagatavota ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālo atbalstu
Par publikācijas saturu atbild AS “LATVIJAS MEDIJI”.